Meganai gribas zeņķim kārtīgi iekraut pa ausi. Tu runā par jaunekli, kuru jūs nogalinājāt savām rokām! Izrādi viņam kaut cik cieņas!
- Runā! nokomandē Džimijs.
- Tad Sems atbrauca atpakaļ un teica, ka ir ar kādu sazvanījies. Ar vienu no Šaurā loka. Viņš izskatījās atvieglots. Viņam likās, ka visu izdosies nokārtot.
- Stop, tagad atgriezīsimies pie tā, ko tu pirmīt stāstīji! pieprasa Megana. Par to, ka Stounhendžā kaut kas notiek.
Lī Džonss nosarkst. Megana noprot, ko viņš domā. Ja tā meitene nomirs, tu tiksi apsūdzēts slepkavībā.
Zeņķim pielec. Pie manis atbrauca Mets Atlijs, mēs viņu saucam par Mušu. Viņš paskatās Džimijam acis. Viņš zināja, ka jūs mēģināt no manis kaut ko izspiest, gribat, lai es stāstu par Semu. Viņš teica, lai es ar jums sazinos un pastāstu, ka šonakt Stounhendžā notiks pasākums. Viņš atkal lūkojas uz Meganu. Es neko nesapratu, jo šonakt tur tiešām kaut kam bija jānotiek. Nu, rituālam. Viņš apklust.
- Lī! Runā! Džimijs stingri uzsauc.
- Šonakt meiteni vajadzēja, nu, jūs jau saprotat, upurēt. Un tam vajadzēja notikt Stounhendžā.
- Vajadzēja notikt?
- Tur jau tā lieta, viņš skaidro, skatīdamies te uz Meganu, te uz Džimiju. Viņi zina, ka jūs esat viņus uzoduši. Viņi zina visu. Tādēļ Muša gribēja, lai es jums pastāstu par Stounhendžu. Tad jūs mestos uz turieni.
Megana smagi nopūšas. Bet kur tas viss patiesībā notiks?
- Ja es pareizi saprotu, tad Templī. Viņš saliek rokas un pastiepj tās uz Džimija pusi. Saņemiet mani ciet! Ielieciet mani kaut kur aiz restēm, lai man nevar tikt klāt! Muša teica: ja es kaut ko sarunāšu ne tā, ar mani būs cauri. Ja es nedarīšu, kā viņš liek, tad arī mani drīz izzvejos no upes beigtu.
- Iespundē viņu, Megana saka Džimijam. Lai tagad Tompkinsa tiek ar viņu galā.
171
Tas ķēms neliekas mierā! Fēnikss ir norāvis kreklu un iebāzis rokas zem meitenes drānām! Viņš to apgramsta! Vienradzis piespiež seju pie restēm; viņš nespēj noticēt savām acīm.
- Ei! Viņš noribina restes. Novāc rokas, tu, kucesbērns! Es tev jau vienreiz teicu!
Abi ir ielīduši kaktā un mēģina slēpties, taču Vienradzis visu redz. No gaiteņa līkuma iznāk Muša. Kas te notiek?
- Tas idiots grib izdrāzt meiteni!
- Ko? Neļauj! Tūlīt pat atver tās velna durvis!
Vienradzis ātrumā nespēj atrast atslēgu. Muša ierauga, kā
abi kamerā skūpstās. Ātrāk! Ejam iekšā!
Abi iemetas kamerā, kur Gideons un Keitlīna ir sakļāvušies kaislīgā apkampienā un apkārt notiekšo ne dzird, ne redz.
- Stulbais ēzeli! Muša sagrābj Gideonu aiz matiem un atrauj nost.
Keitlīna kāpjas atpakaļ. Viņas sejā ir klajš izmisums.
Muša pagriež Gideonu pret sevi un ietriec dūri tam sejā. Gideons apķeras viņam apkārt un turas no visa spēka, lai nenokristu zemē. Keitlīna metas uz priekšu. Mušām kaklā ieduras robaina māla krūzes lauska. Meitenei sejā trāpa silta asiņu strūkla, un viņa zina, ka ir pāršķēlusi vēnu.
Muša dreb pie visām miesām. Gideons ļauj viņam noslīgt uz aukstās grīdas un izvelk aiz viņa jostas aizbāzto šaujamo. Vienradzis stāv, nespēdams pakustināt ne pirksta. Nesaprazdams, ko tagad darīt: palīdzēt mirstošajam brālim vai gādāt par ziedu.
- Vācies nost no viņas! pavēl Gideons. Es tevi nošaušu bez liekas domāšanas.
172
Paņem viņa šaujamo, Keitlīn!
Trīsēdama no adrenalīna pieplūduma, meitene izvelk aiz Vienradža jostas aizsprausto pistoli un izrauj viņam no rokas atslēgas.
- Uz ceļiem! Ar seju pret sienu!
Kad Vienradzis pagriežas, Gideons aši paskatās uz šaujamo, kas ir viņam rokā. Šī ir pirmā reize, kad viņš paņēmis pistoli, viņam nav ne jausmas, kā to lieto. Kur te varētu būt drošinātājs, vai tā vispār ir pielādēta…
- Skrienam! Viņš izvelk Keitlīnu no kameras un aizver dzelzs durvis. Saķer meiteni aiz piedurknes, un abi metas skriešus, dzirdēdami, kā Vienradzis aizmugurē sauc palīgā.
Gara acīm Gideons redz Tempļa karti. Viņš zina, ka tā ir nepilnīga, taču labāk tāda nekā nekāda. īsākais ceļš uz brīvību acīmredzot ved garām Lielajai zālei uz Arējā loka līčloču gaiteni, tad garām Meistara kambarim. Tā viņi nonāks uz akmens kāpnēm, kas ved uz noliktavu, un tad jau būs virszemē.
Tomēr viņš nogriežas uz citu pusi. Klausa savai iekšējai balsij. Šis ceļš izvedīs viņus brīvībā vai nodos tieši slepkavu rokās.
173
Meistars gausā solī iznāk no Lielās zāles un paskatās apkārt. Ziedam jau vajadzētu būt atvestam.
Gaitenī atskan troksnis. Viņš pagriežas un dodas uz zieda kambara pusi. Viņam pretī skrien četri Nesēji. Bez nestuvēm.
- Viņas tur nav! viens kliedz. Meitene ir pazudusi!
- Mans dēls! Kur ir mans dēls?
- Ari viņš ir aizbēdzis. To saka Pūķis, steigdamies uz Meistara pusi. Viņa rokas ir asiņainas. Viņi ir nogalinājuši Mušu un atņēmuši Vienradzim pistoli.
- Uz galveno izeju! Meistars pavēl. Viņi dosies uz noliktavas kāpnēm. Kāds kauns! Un viņš tā paļāvās uz savu miesīgu bērnu, pats izvadāja viņu pa Templi…
Pūķis izrīko Nesējus, tie aizsteidzas. Un šaurā eja? Tā, kas ved no jūsu kambara?
- Par to viņš nezina, Meistars purina galvu. Tomēr nē, aizsūti kādu arī uz turieni.
- Es pats aiziešu. Pavēlējis pārējiem pārmeklēt Templi, Pūķis ar diviem Ģildes brāļiem aizskrien.
Meistars raugās uz tukšo Lielo zāli. Svētajie ir neapmierināti, viņš to skaidri jūt. Tomēr viņš ir mierīgs. Templis ir pamatīgi nocietināts. Viņi pavisam noteikti paspēs noķert meiteni un vēl līdz gaismas svīdai pabeigt ceremoniju.
Viņš sāk iet uz Lielo zāli, tad apstājas. Pasmaida un uzsauc nopakaļ Pūķim: Atlaid vīrus un nāc man līdzi! Es zinu, kur viņi ir.
174
Te lāpu ir maz, un tās izvietotas tālu cita no citas. Gaiteņu labirints ir auksts, gaisu pilda drēgnuma un nāves dvaka.
Keitlīna skrien un neatlaiž Gideona roku. Kaut nu šis vīrietis zinātu, ko dara! Viņa pārāk labi atceras savu neveiksmīgo bēgšanas mēģinājumu.
Kaut kas te tomēr nav pareizi. Viņi virzās lejup. Dodas dziļāk šajā drausmīgajā midzenī, nevis skrien augšup, tur, kur ir virszeme un brīvība. Mēs skrienam nepareizi!
- Nē, tici man! Gideons aizelsies atsaucas.
Keitlīna zina, ka ir jātic; viņai nav izvēles.
Skrējienā pa tumšajiem gaiteņiem Gideons drudžaini pūlas iztēloties Tempļa kaktus un līčločus. Viņš to redz kā zemē ieraktu piramīdu ar noapaļotu virsotni. Augšējos līmeņos ir mūsdienīgs operāciju vadības centrs. Ar lielu apdomu izveidotas rekreācijas telpas un gaiteņi. Zemāk ir Meistara kambaris un Lielā zāle, kuru no austrumiem un rietumiem ieskauj Uzeja un Noeja. Viņš iztēlojas, kā tas viss ir izbūvēts ap centrālo zvaigžņu lūku atbilstoši kompasa virzieniem un zvaigznāju izvietojumam.