Vislabāk viņam patika VirtualVenice.com tur varēja ceļot pa kanāliem un pastaigāties pa pilsētu, kas tik ļoti līdzinājās Belecai, ka aizrāvās elpa. Šādi viņš aizvadīja vairākas stundas dienā. Citā lapā, atradis pilsētas ielu shēmas, Lusjēns tās bieži pētīja, meklēdams līdzības un atšķirības vietu nosaukumos, iztēlodamies, kur viņi ar Ariannu klaiņotu ik nakti.
Viendien viņš meklēšanas lodziņā ierakstīja Viljama Detridža vārdu un tika atalgots ar vairāku lapu nosaukumiem. Atmetot neizbēgamos nevajadzīgos faktus mūsdienu muzikologs, kalnu grēda Aļaskā, daži austrāliešu matemātiķi, monētu dīleris, divriteņu veikals Ezerzemē palika trīs lapas, kas tiešām attiecās uz Rodolfo pieminēto Elizabetes laiku doktoru. Tikai tur nekas nebija teikts par stravaganti.
Lai nu kā, Lusjēns informāciju tvēra ar augošu entuziasmu, pat iekopēja savā datorā un izdrukāja. Viņš gan neuzdrošinājās lapas ņemt līdzi uz Belecu, tad būtu pārkāpts viens no Rodolfo likumiem, taču centās iespējami vairāk paturēt prātā.
Pirmā lapa bija akadēmiska www.histdocs.ely.uk/ma-tbematicians/dethridge.html tīrais faktu uzskaitījums:
DETRIDŽS, Viljams (?1523-?1575)
Dzimis: ? 1523. gada 20. aprīlī
Miris: ? 1575. gada novembrī
Datu avots: dati nav pierādīti, trūkst neatkarīga apstiprinājuma
Mūža ilgums: ? 52 gadi
Tautība: anglis, bet daudzus gadus pavadījis, studējot Itālijā.
Izglītība: Oksfordā, 1538-1542, Boloņā, 1543-1546. 1547. gadā matemātikas lektors Vodemas koledžā Oksfordas Universitātē, posteni saglabājis, līdz pats pazudis bez pēdām 1575. gadā.
Reliģija: anglikānis. Bet, tāpat kā Džons Dī, bieži naidīgi uzskatīts par okultisma praktizētāju. 1575. gadā notiesāts par burvju mākslas piekopšanu, viņam piespriests nāves sods sadedzinot, taču nekur nav fiksēts, ka spriedums izpildīts.
Zinātņu disciplīnas: matemātika, kalendārisms, alķīmija, astroloģija.
Ģimenes stāvoklis: precējies, 1548, Džoena Endrūsa. Seši bērni, no kuriem trīs sasnieguši pilngadību: dēli Bruno un Tomass un meita Elizabete.
Papildu informāciju sk. Publikācijas/Bibliogrāfija/Līdzīgas meijas lapas.
Kaut arī stils bija sauss, izkliedētie fakti valdzināja. Tātad Viljams Detridžs tiešām dzīvojis. Pat bijis tāds kā burvis. Saistīts ar Itāliju. Tomēr nedaudz pārsteidzoši, ka matemātiķis. Alķīmiķis un astrologs tas likās loģiskāk, kaut gan, Dievs vien zina, ko darīja tāds kalendārists. Kas gan ar Detridžu beigu beigās notika? Lapā minēts, ka viņš pazudis un ka nav informācijas par viņa sodīšanu, taču miršanas datums, kaut aptuvens, tomēr norādīts.
Nākamā lapa bija neformālāka: wuw.williamdetbridge.org , tā pieteica sevi kā viljama Detridža biedrības oficiālā mājas lapa, bet īstenībā bija dīvains fankluba paveids. Šeit piedāvāja informatīvu biļetenu Magus, čala telpu Meistara sekotājiem un pēc iepriekšējai lapai līdzīga faktu uzskaitījuma plašāku sarakstu ar Neatrisinātajām mistērijām saistībā ar Doktoru Detridžu.
Kad viņš dzimis? detridžs par savu dzimšanas datumu un vietu uzdevis 1523. gada 20. aprīli Bānsberijas ciemā, taču nevienā no tālaika draudzēm šāda informācija nav reģistrēta. Te nu jājautā: kā tas iespējams, vai Viljams Detridžs maz bija mirstīgais?
Kādas mākslas praktizēja? V iņš bija astrologs laikā, kad Karalienei bija savs personīgais Karaliskais astrologs, un tā bija legāla profesija. Ko tieši viņš izdarīja, ja nācās maksāt ar dzīvību? (Ja tā patiešām bija sk. tālāk.)
Kad viņš miris? 1575. gadā elizabete i piesprieda viņam nāves sodu, bet izskatās, ka viņš pazudis, iekams sods tika izpildīts. Kas ar viņu notika? Anglijā Detridžs vairs nav redzēts. Viena hipotēze apgalvo, ka ietekmīgi draugi organizējuši bēgšanu uz Eiropu, tomēr nevienā dokumentā informācija par turpmāk notikušo nav atrodama. Turklāt -uz kurieni viņš devās? Itālija cilvēkam ar tādu reputāciju nebija droša vieta; tolaik raganu sārti tur bija ikdiena. Det-ridža pazušana ir un paliek noslēpums, varbūt kāds izskaidrojums rodams okultismā.
Tas jau bija intriģējošāk. Lusjēns nevarēja vien sagaidīt, kad varēs visu izstāstīt Rodolfo. Trešā mājas lapa bija neprofesionāla, to bija veidojis kāds Pols Evanss, kurš uzrakstījis par Viljamu Detridžu rakstu mazpazīstamam žurnālam Dabas Filozofija. Šī mājas lapa, www.paul-evans.co.uk./ ivillia mdetb ridge, vēstija:
Doktors Nāve: Viljama Detridža dīvainie prombūtnes gadījumi, Pola F.vansa raksts Dabas Filozofijā, 43sējums, 2. izdevums, 2001. gada septembrī. kopsavilkums: vietējie ļaudis Detridža dzimtajā ciemā Bānsberijā iedēvējuši viņu par Doktoru Nāvi, jo ne vienu reizi vien viņš ticis atrasts tādā kā transa stāvoklī, no kura nebijis uzmodināms. Vismaz divas reizes Detridžs aizgādāts līdz apbedītājam. Tur viņš pēkšņi piecēlies zārkā sēdus. Vai tas būtu iegansts viņa apsūdzēšanai burvju mākslā? Autors meklējis pierādījumus tolaik populārajam apgalvojumam, ka Viljams Detridžs bijis saskarsmē ar pašu nelabo.
Lusjēns, to lasīdams, juta pār muguru skrienam skudriņas; vai šie prombūtnes gadījumi tiešām liecinātu, ka
Doktors Detridžs devies ceļojumā uz Tāliju? Bija satraucoši iedomāties, ka Doktoram drausmīgo nāvi lēmuši par to, ko Lusjēns tagad dara ik nakti.
Džuliāna nekur nespēja rast mieru. Nekad iepriekš vēl nebija gadījies darīt kaut ko tik briesmīgu kā tai reizē, kad viņa pieņēma ielūgumu ierasties Hercogienes Palazzo. darbiņš kaulus nelauza, lai gan pēc tam viņa visu nedēļu cieta no drausmīgas saaukstēšanās. Bet saņemtā naudiņa lieti noderēja. Pēc dažām nedēļām viņa apprecēsies ar izskatīgo Enri-ko, un tad viņi varēs atļauties plašāku rocību mājsaimniecībā.
Taču ar to visas nelaimes arī sākās. Viņa jutās lepna, ka plānotajā kopdzīvē var ieguldīt vairāk naudas, nekā varētu gaidīt no nabaga zemniekmeitenes. Un Enriko nelikās mierā, iekams nebija izvilinājis no viņas visu noslēpumu. Uzzinot, ka Hercogiene dažos valstiskos pasākumos iz-manto dubultnieci, Enriko acis iegailējās.
Džuliānai viņš pateica: “Saki nu viens cilvēks, mans mīļumiņš ūdenī! Visi Belecas ļaudis, paši to nezinādami, uzgavilē manai Džuliānai!” Bet pats, kā jau profesionāls okšķeris, to vien prātoja, kā šo informāciju vislabāk izmantot. Kā īstens tālietis Enriko uzrāva mugurā zilo apmetni, sacīdams: “Un, tā kā patiesībā ar jūru laulājies tu, tad tu arī baudīsi labklājības augļus. Šī nauda ir tikai sākums, Džuliān. Mēs tapsim bagāti!”
Tas Džuliānu dzina izmisumā. Viņa lūgtin lūdzās, lai Enriko beidzot atjēdzas un nekādā gadījumā nevienam neko nestāsta, jo visam jāpaliek starp viņiem. Taču, labi pazīdama Enriko, viņa no visas sirds nožēloja izpļāpāšanos.
Lusjēna nākamā apciemojuma laikā atnestā informācija Rodolfo sajūsmināja. Lusjēns sāka ar skaidrojumu par inter-netu, jo tīmekli rodolfo joprojām uztvēra kā kaut ko līdzīgu plašam zirnekļu austam tīklam. Un, ja tā, tad vienkāršāk par vienkāršu iztēloties kādu draudīgu klātbūtni, proti, Kimiči ģimenes locekli, kurš to vien domā, kā ievilināt tādā tīklā nepiesardzīgu lietotāju.