Un, lai gan no jauniegūtā tēva vēl bija mazliet bail, viņa to cienīja un pilnībā viņam uzticējās.
Brīžos, kad valsts pienākumi kļuva pārlieku smagi, Arianna bēga atpakaļ uz salām. Viņai turp doties nebija ļauts, tāpēc līdzi brauca Lučiano un galma dāma Barbara, bet pa pēdām slīdēja laiva, pilna sargu. Viņi ēda kūkas kopā ar Ariannas vecvecākiem Burleskā un brangas zivju pusdienas Toronē ar Valēriju un Džanfranko, un jaukajiem brāļiem, kas Ariannai bija un palika brāļi.
Dotu nezin ko, lai uzzinātu, ko tu patlaban domā, -Arianna ierunājās.
Ko? Ak jā, maksāšu peniju par tavām domām, tā mēs sakām, atbildēja Lusjēns.
Kas tie tādi mēs? ķircināja Arianna. Tagad tu esi belecietis.
Zinu, atteica Lučiano. Tieši par to es tagad domāju.
Lusjēns pieskārās talismanam, kurš siksniņā karājās
viņam ap kaklu. Balta presēta roze, ielikta sveķos, to viņam bija sameistarojis Rodolfo. Nu jau tā trīskārt palīdzējusi atgriezties bijušajā pasaulē. Taču vecākus satikt izdevās tikai uz īsu mirkli, jo belecietim tagad strava-gēšana bija krietni grūtāka, un vecajā pasaulē varēja uzturēties vien pāris minūtes. Rodolfo solīja, ka drīz būšot vieglāk. Lusjēns nopūtās.
Paklausies! rosināja Arianna.
Zvanu tornim pusnakts klusumā sitot divpadsmito stundu, viņa satvēra Lusjēnu aiz rokas. Pēdējam sitienam nodunot, virs pūļa pacēlās skaļš sauciens un laukumā iedegās milzu ugunskurs: “Klāt, klāt! Kanevāls ir klāt!”
Lučiano? Arianna vaicājoši ierunājās. Vai tev nekas nekaiš?
Lučiano, tagad arī viņš pats sevi tā sauca; Lusjēns piederēja pagātnei, divdesmit pirmā gadsimta zēnam. Tālijā dzīvoja Lučiano. Šeit viņš nosvinēja arī sešpadsmito dzimšanas dienu, dažas nedēļas pēc Ariannas. Atceroties viņas gaviļu dienu, Lučiano pasmaidīja.
Hercogiene pavisam nehercogiski iesprauslojās.
Ar tevi nudien var traks palikt! viņa iesaucās. Kas nu atkal?
Man ienāca prātā tava pirmā maska, atcerējās Lučiano.
Nu bija Ariannas kārta pasmaidīt. Kā Hercogienei viņai pienācās oficiālas dzimšanas dienas svinības, kulminācijas punkts bija balta zīda maska, kuru viņai kā tēvs un Hercogienes reģents uzsēja Rodolfo. Ai, kā maska viņai riebās! Vēlāk viņai, ejot sabiedrībā, būs visvisādas izsmalcinātas maskas.
Vēl aizvien tās Ariannai derdzās, taču pamazām viņa sāka saskatīt to izdevīgumu. Citiem grūti saprast, ko tu zem maskas domā, lai arī acis ir atklātas. Tas nebūt neliecināja, ka Arianna būtu atmetusi nodomu mainīt likumu, viņa tikai ņēma vērā Rodolfo padomu izturēties pret Senātu uzmanīgi. Pietika jau ar to, ka viņi bija pieņēmuši jaunu likumu par meiteņu iespēju kļūt par mandoljerēm.
Pagaidām meitenēm, sākot no sešpadsmit gadiem, bija jāturpina staigāt maskā, līdz viņas apprecējās.
Vai tu sāc pie maskas pierast? pavaicāja Lučiano.
Šī sudraba mežģīņotā, vai zini, nudien ir skaista.
Mmm, atsaucās Arianna. Ne visai. Bet varbūt tam nav nozīmes. Manuprāt, es maskā ilgi nestaigāšu.
Un meitene veltīja Lučiano īstāko Hercogienes smaidu.
Piezīme par stravagaciju
Viljams Detridžs, pirmais stravagante, savu pirmo ceļojumu citā dimensijā veica nejauši, alķīmijas eksperimenta rezultātā, tas ietekmēja laika un telpas likumus. Tas atgadījās 1552. gadā, kad Detridžs oficiāli pasniedza matemātiku Oksfordas Universitātē, tomēr daudz laika veltījot arī privātām alķīmijas studijām.
Vara šķīvis, kuru, mēģinādams pamatmateriālu pārvērst zeltā, viņš turēja rokā, kļuva par talismanu, kas palīdzēja ceļot starp pasaulēm un kļuva par drošu atslēgu gandrīz gadsimta ceturksni ilgušiem ceļojumiem.
Taču. kaut arī Detridžs, ceļojot atpakaļ no Tālijas, allaž atgriezās pats savā laikā, vārti, kurus viņš nejauši bija atvēris, izrādījās visai nestabili. Proti, pēc viņa pirmā ceļojuma citi stravaganti no Tālijas puses allaž ieradās daudz vēlākā laikmetā nekā Detridžs Elizabetes laiku Anglijā.
Piemēram, Rodolfo savu talismanu piezīmju grāmatiņas veidā atstāja divdesmitajā gadsimtenī.
Visi talismani darbojas abos virzienos, taču to izcelsmei jāsakņojas ceļotājam pretējā dimensijā. Tāpēc Lusjēnam pēc nāves savā pasaulē nepieciešams cits talismans. Un šī iemesla dēļ viņa Tālijas piezīmju grāmatiņu di Kimiči patiesībā nemaz nevar izmantot, bet viņi to nezina. Detridža vara šķīvis šajā likumā ir vienīgais izņēmums. Bez šaubām, pēc tam kad Detridžs pārtulkoja.s, proti, viņa ķermenis nomira Anglijā, pēc tam kad viņš bija no vajātājiem aizbēdzis uz Tāliju, viņa ceļojumi uz mūsu pasauli, ja tādi notiktu, arī būtu pakļauti attiecīgām laika svārstībām.
Būdams Tālijā, Lusjēns runā un saprot tāliešu valodu, lai gan savā pasaulē viņš itāliski neprot. Detridža valoda Lusjēna ausīs skan arhaiski, bet tikai viņam, jo abi ir angļi, dzimuši ar 450 gadu lielu starpību. Un tas vēl aizvien ir spēkā, arī tad, kad abi pārtulkoti Tālijā.
Gribēdama saglabāt konsekvenci, esmu Detridža runu veidojusi Elizabetes laika angļu valodā nepārtraukti, arī tad, kad Lusjēna nav klāt.
Piezīme par Tāliju
Valsts Tālijā šīs pasaules Itāliju gan atgādina, gan arī ne. Tā pastāv paralēlā dimensijā un atdalījās no tās Itālijas, kuru pazīstam, pirms simtiem gadu. Izšķirošais brīdis bija brāļu Romula un Rema strīds. Mūsu pasaules vēsturē, kas šajā laikposmā nav pilnīgi nošķirama no mitoloģijas, Ro-muls cīniņā guva virsroku un nodibināja Romas pilsētu. Tālijā uzvarētājs bija Rems, un viņš nodibināja Remoras pilsētu, Remanas impērijas galvaspilsētu, aptuveni tajā vietā, kur mūsu pasaulē atrodas Sjēna.
Viena pārmaiņa rada citas, un Tālijas vēsturē, īpaši saistībā ar Albionu, tā viņi sauc Angliju, iezīmējas posmi, kas atšķiras no Itālijas vēstures. Piemēram, Albiona nekad ne-atšķēlās no Remanas Baznīcas. Albionas karalim Henrijam Astotajam ar sievu Ketrīnu bija dēls, kas kļuva par Ed-vardu Sesto un mira jaunībā, viņam sekoja divas miesīgās māsas IVlērija un Elizabete, abas mira, neatstājušas pēctečus. Tālijā nav Anglijas Baznīcas prototipa.
Tālija vienā otrā ziņā ir progresīvāka par Itāliju, kaut vai tāpēc, ka sešpadsmitajā gadsimtā tur baudīja Stregu un Prosecco , kultivēja kartupeļus un tomātus, tāpat arī importēja kafiju un šokolādi. Tur gan nebija tabakas.
Saturs
Prologs. Nākotnes lasījumi……
1. Laulības ar jūru………..
2. Scuola Mandoliera ………
3. Dārzs gaisā…………..
4. Stravaganti …………..
5. Lagūnas pilsēta………..
6. Doktors Nāve…………
7. Kur daiļums nēsā masku . . . .
8. Krūka ar varavīksnēm……
9. Divpadsmit torņi……….
10. Laivu tilts……………
11. Veiksmes roka…………
12. Divi brāļi…………….
13Nāves spriedums……….
14. Nopūtu tilts…………..
15. Mežģīņu valoda………..
16. Spoguļzāle…………..
17. Hercogienes nāve………
18. Viva Bellezza! ………….