Bet atgriezties savā pasaulē tu vairs nevari? nerimās Falko.
Uz pastāvīgu palikšanu ne, atbildēja Lučiano. Tagad vairs tikai uz dažiem mirkļiem.
Bet tie nākotnes ārsti, iemnājās Gaetano, pievērsdamies, viņaprāt, nozīmīgākajai daļai stāstā. Vai viņi manam brālim spētu palīdzēt?
To es atkal nevaru tā uzreiz pateikt, atbildēja Lučiano.
Kā tev šķiet, Džordžij?
Es medicīnā maz ko saprotu, Džordžija godīgi atzinās.
Iespējams, ka ir tādas operācijas, pēc kurām Falko kļūtu vieglāk staigāt. Ja ārsti tomēr nespētu palīdzēt, viņš varētu iegādāties elektrisko ratiņkrēslu, kas atvieglotu pārvietošanos.
Džordžija pieklusa.
Laikam jau nav lielas jēgas tam, ko stāstu, viņa piebilda.
Vai jūs nevarētu ārstus atvest uz šejieni? gribēja zināt Gaetano.
Lučiano un Džordžija abi reizē noliedzoši papurināja galvu.
Ārsti vien neko nespēs, teica Lučiano, pat ja mēs viņus šurp atdabūtu.
Ārstiem neiztikt bez medicīniskām iekārtām, paskaidroja Džordžija, operāciju zālēm, elektrības, anestēzijas līdzekļiem, medicīnas instmmentiem un medikamentiem.
Tad jau paliek tikai viena izeja, klusi iemnājās Falko.
Man pašam jādodas uz turieni. Jums jāpalīdz man stravagēt.
*
Remoras zirgu meistari pulcējās sanāksmēs, kurās apsprieda līgumus, kas slēdzami starp zvaigznājiem Stellata laikā. tas bija savienības saiets, kurā zvaigznāji tikās ar sava elementa sabiedrotajiem Uguns ar Uguni, Gaiss ar Gaisu. Tad nu Paolo Auna valstībā uzņēma viesus trīs Uguns zvaigznājus. Patlaban viņš sēdēja krodziņā kopā ar Strēlnieka un Lauvenes pārstāvjiem.
Līdzīgas sapulces notika arī citos Remoras krodziņos. Dvīņu zirgu meistars Rikardo cienāja Gaisa zvaigznājus Svarus un Ūdensvīru; Kundzes zirgu meistars Kmilio izklaidēja Zemes zvaigznājus Vērsi un Kazu; Skorpiona zirgu meistars Džovanni uzsauca dzērienus Ūdens zvaigznājiem Zivīm un Vēzim.
Ikgadējās sanāksmes tika sasauktas iesakņojušos naida tradīciju dēļ. Galvenais noteikums bija, ka Stellata sacīkstēs zvaigznājiem jānobloķē pretējā elementa žokeji. Ūdens žokeji centās kaitēt visiem Uguns zirgiem, savukārt Zemes jātnieki centās visā garumā sabojāt trasi Gaisa zirgiem. Vispārējās opozīcijas ietvaros katrs jātnieks perināja īpašu naidu pret galveno pretinieku: piemēram, Auns pret Zivīm vai Dvīņi pret Vērsi.
Bija noslēgtas arī pilsētu savienības; tās kūdīja Dvīņus un Kundzi pret Aunu. Bija tikai daži zirgi, kurus, sākoties sacīkstēm, kaimiņu jātnieki uzlūkoja bezkaislīgi. Katrs jātnieks ietērpās sava zvaigznāja krāsās. Kad žilbinošais ātrumsacīkšu kaleidoskops sāka zibēt riņķi ap Campo, vajadzēja īpašu attapību, lai izsekotu izstrādātajām stratēģijām.
Bet vēlāk gan vairs plānot nevarēja. Secība, kādā zirgiem bija jānostājas starta vietās, tika izšķirta izlozes kārtībā īsi pirms sacīkstēm. Tad nu līdz sacīkstēm sabiedrotie zvaigznāji tiešām maldījās stratēģijas labirintos, pūlēdamies uzrakt ziņas par sāncenšu zirgiem un jātniekiem, kas priekšdienās varētu noderēt.
Todien trijās sanāksmēs no četrām tika spriests galvenokārt par Auna slepeno trumpi. Paolo pilnībā uzticējās Lauvenes un Strēlnieka sabiedrotajiem: kurš tad no viņiem nepriecāsies par jelkādu priekšrocību Uguns zvaigznājam? Tāpēc viņš izstāstīja par Merlu.
Lai slavēta Dieviete! atsaucās pārējie divi zirgu meistari.
Protams, leģendu par lidojošo zirgu viņi bija dzirdējuši -kurš tad Remorā nezina, ka tādas būtnes, lai ari reti, tomēr ir sastopamas? Neviens gan savām acīm spārnotu zirgu nebija redzējis, taču katram bija paziņa, kas bija to redzējis, vismaz drauga vecvectēvs. Turklāt visi ticēja labās pazīmes spēkam.
Auna ļaudis nejustos tik pašpārliecināti, ja zinātu, ka Ri-kardo un Emilio patlaban atklāj Auna noslēpumu Gaisa un Zemes zvaigznājiem. Abiem zirgu meistariem to pirms brīža izstāstīja spiegs Enriko, kas strādāja Dvīņu stallī un piegādāja ziņas gan Pāvesta, gan Hercoga ļaudīm. Sīkāk par noslēpumu Enriko neprata teikt, tomēr zināja, ka atbilde meklējama Santa Finā, un nešaubījās, ka drīz vien viss nāks gaismā.
Ūdens zvaigznāji par lielo noslēpumu vēl nenojauta, taču tas bija tikai laika jautājums, un uzzinās arī viņi. Dažs labs no Dvīņiem vai Kundzes savas opozīcijas pret Belecu dēļ ļaus noplūst informācijai līdz Ūdens zīmes zvaigznājam, vislabāk Zivīm. Tad nu šīgada sacīkstes sevišķi smagas bija gaidāmas Aunam, jo trīs ceturtdaļas pilsētnieku kāda nebūt iemesla dēļ vērpa pret Aunu intrigas.
Čezare, gaidīdams, ka viņu apstiprinās par Auna šīgada jātnieku, dzīvoja svētlaimīgā neziņā par tuvajām briesmām. Falko paziņojums bija viņu tā satriecis, ka neatlika laika domām par savu nākotni.
Lučiano cīnījās ar savām jūtām. Falko, protams, pats nezina, ko runā, nenojauš, cik bīstama ir stravagēšana. arī tad, ja lučiano iepriekšējās pasaules ārsti spētu jauno princi dziedināt, viena apmeklējuma laikā tas nenotiks. Falko cerības piepildīsies tikai pēc labprātīgas atteikšanās dzīvot Tālijā. No visiem jauniešiem karietē Lučiano vienīgais bija to piedzīvojis.
Visu acis pievērsās Lučiano gaidot, ko viņš tagad sacīs. Lučiano uzmeta ašu skatienu Džordžijai varbūt meitene to sapratīs labāk nekā pārējie, bet arī viņa stravagēšana taču bija iesācēja.
Klusumu pārtrauca Falko. Pagriezies pret brāli, viņš paziņoja: Gaetano, man ir tikai viena iespēja, lai to sasniegtu. Zinu, ka būs bezgala smagi, smagāk par nāvi, bet tomēr tā ir iespēja. Es došos uz nākotnes pasauli un sākšu tur jaunu dzīvi.
Vecākais brālis Falko apkampa, un klātesošie ieraudzīja viņa acīs mirdzam asaras.
Nē! Gaetano iesaucās. Nelaidīšu! Tu nedrīksti mūs pamest. Ko tu viens bez ģimenes tur iesāksi? Bez manis?
Falko balss apslāpa brāļa apkampienos.
Labāk visu dzīvi vadīt svešumā, arī tad, ja nāksies iztikt bez tevis, manu brāl, viņš teica, nekā līdz mūža galam nīkuļot puscilvēka ādā, kā man te paredzēts.
To pateicis, Falko atkal vērsās pie Lučiano un Džordžijas.
Esmu izšķīries, viņš teica. Kas man tagad jādara?
11. nodaļa. Bungām rībot
Džordžijai teju visa pirmdiena aizritēja kā sapnī. IVIeitene bija sasniegusi pakāpi, kad parastā dzīve šķiet ireāla; domās viņa nepārtraukti atradās sašķeltajā Remorā ar visām tās intrigām. Par labu nenāca arī miega bads, lai gan visu nakti viņa Remorā taču nepavadīja.
Pēc Falko paziņojuma karietē un Gaetano pretošanās brāļa iecerei Lučiano centās iegūt laiku, teikdams, ka lieta mazliet jāapdomā. Džordžija atviegloti uzelpoja viņa jau sāka justies kā krastā izmesta zivs, gaisotne bija sakaitusi līdz baltkvēlei. Kariete piestāja, un jaunieši izkāpa vietā ar nosaukumu Belle Vigne (,Skaistie vīna lauki). skatienam atklājās zālains pakalns ar mazu ciemu pakājē. Kalna galā, ja ticēt Gaetano vārdiem, pletās Rase-nanu apmetnes dmpas. Džordžija beigās izdomāja, ka rasenani sasaucas ar etniskiem, un labprāt senatnīgo vietu apskatītu, bet Falko nebija pa spēkam pievārēt pat nelielu pauguru.
Atlaidusies zālē, jaunieši pievērsās vieglāka rakstura sarunām.