Roderigo mocījās sirdsapziņas pārmetumos. Lidojošais zirgs tika uzticēts viņa gādībai un nu tas bija pazudis. Roderigo lika Djego izsmeļoši pastāstīt diviem cienījamiem Belecas viesiem, kā tieši kumeļš pazudis. Auna zirgu meistara dēls jau bija devies uz Santa Finu pārmeklēt tuvāko apkaimi, lūkodams sadzīt pēdas melnajam kumeļam.
Pavada ieķērās kokā, mocekļa balsi taisnojās Djego. Viņš to stāstīja nezin kuro reizi, jau pats noticēdams, ka redzējis negadījumu. Tomēr sirds dziļumos kaut kas kņudēja, apzinoties, ka viņš atklājis noslēpumu par lidojošo zirgu un ka tā neklājās darīt.
Viss notika vakar vakarā, Djego turpināja. Palaidu kumeļu paspriņģot kā allaž, turēdams aiz pavadas, lai palido. Pēc brīža pavada, ieķērusies augstā kokā līdzās aplokam, pārtrūka. Nepaspēju ne aci pamirkšķināt, kad kumeļš jau bija projām.
Mani viri izmeklējās pa malu malām, teica satriektais Roderigo. Kumeļš noteikti atradīsies atlidos atpakaļ pie mātes.
-Ja kāds cits viņu pirms tam neatradīs, piebilda Lučiano.
Eima nu pie mātes, ierosināja Detridžs, un abi strava-gantes iegāja stallī apraudzīt Zvaigžņugaismu. Ķēve klusi jo klusi stāvēja savā steliņģī.
Neko neēd, grozīdams galvu, teica Roderigo.
Detridžs, piegājis pie pelēkās ķēves, noglāstīja tai ausi,
kaut ko tajā iečukstēdams. Zvaigžņugaisma mētāja galvu, kā saprazdama, ka viņš vēlas tai kaut ko pateikt.
Es tikai pajokoju, Rasels īgni murmināja. Grasījos jau atdot.
Tūlīt ej un atnes! skarbi norīkoja Ralfs.
Kamēr Rasels bija savā istabā, Ralfs Džordžijai atvainojās. Varēja noprast, ka viņam, dzirdot Rasela atzīšanos, kā akmens no sirds novēlās. Savukārt Džordžijai šķita, ka no pleciem noveļas kalns. Šobrīd meitene piedotu Raselam nezin ko, lai tik viņš atdod talismanu.
Tiklīdz Džordžija ieskatījās atpakaļ virtuvē ienākušā Rasela plaukstā, viņas jūtas mainījās.
Atvaino! Rasels, tēlodams nožēlu, teica. Laikam drusku cietis.
Etrusku zirdziņš gulēja Rasela plaukstā ar nolauztiem spārniem sev līdzās.
Svarīgākā Gaetano tikšanās ar jauno Hercogieni nenotika pils oficiālajās telpās, bet viņas tēva jumta dārzā. Reģenta kalps Alfredo uzveda jauno di Kimiči vietā, kas atgādināja augstu virs pilsētas zaļojošu brīnumdārzu. Gaetano uzreiz ievēroja, ka terases un takas stiepjas krietni tālāk, nekā faktiski iespējams. Jaunā di Kimiči godbijību mazināja apstāklis, ka pats strava-gante tā ari neparādījās. nav ne vainas, vismaz tikšanās ar Hercogieni varēja notikt divatā.
Arianna sēdēja uz akmens sola un kaisīja sēklas krāšņa pāva priekšā. Ģērbusies viņa bija vienkāršā, zaļā zīda tērpā ar neuzkrītošu zīda masku. Dārgakmeņus neredzēja, mati brīvi krita pār pleciem. Hercogiene izskatījās pēc meitenes, kas viņa patiesībā arī bija, gadu jaunāka par Gaetano, bet jau lielas pilsētvalsts pavēlniece. Gaetano pēkšņi palika meitenes žēl.
Dzirdot Gaetano sveicienu, Hercogiene piecēlās, un pāvs aizspurdza projām. Gaetano dzirdēja putnu tālumā iebrēcamies.
Labrīt, Principd arianna atņēma sveicienu. ceru, ka vakardienas pusdienas jums sagādāja prieku.
Neizsakāmu, Gaetano atbildēja, pat neatcerēdamies, kādi ēdieni bija galdā. Uzreiz ienāca prātā, ka ar viņu tā parasti negadās.
Ceai, ka jūs priecēja tikšanās ar māsīcu, turpināja Hercogiene. Nebiju droša, ka viņa manu ielūgumu neatraidīs. Varbūt zināt, ka Hercogienes vēlēšanās bijām sāncenses?
Pie tāda slēdziena nonācu, atbildēja Gaetano, kas iepriekšējā vakarā noklausījās izsmeļošu Frančeskas stāstījumu. Nešaubos, ka Jūsu Gaišība saprot, ka tā nebija manas māsīcas ideja.
Ja ne māsīcas, tad brālēna gan, attrauca Hercogiene,
jūsu ģimenei par Belecu tik daudz plānu, ka ne saskaitīt, vai ne?
Diplomātiska saruna tā noteikti nebija, bet Gaetano jau bija sagatavojies, ka parasta aplidošana vai bildinājums tas nebūs. Viņš izšķīrās, ka labāk runāt tieši, nevis pieklājīgi izlikties.
Jūsu Gaišība, princis iesāka, manuprāt, jums zināms, kāpēc es esmu šeit. Mans tēvs jums vēstulē piedāvāja noslēgt savienību starp mūsu ģimenēm. Man tagad jālūdz jūsu roka.
Un jūs patlaban to darāt? saraukdama uzacis, pajautāja Hercogiene. Vai tad nemetīsieties ceļos un nezvērēsiet mīlēt līdz kapa malai?
Kā gan es varu to darīt? Gaetano atbildēja ar pretjautājumu. Pazīt es jūs nepazīstu un nepazīdams nespēju mīlēt vai izlikties, ka tā ir. Tomēr esmu audzināts paklausīt tēvam. Un laulības notiks, ja vien jūs neiebildīsiet. Ja liktenis lēmis mums apprecēties, centīšos būt krietns vīrs un ziedošos jūsu laimei.
Hercogiene atmaiga.
Jūs esat godīgs, Principe, un tāpēc sākat man patikt. tomēr, pirms slēgt laulību tirgū darījumu, man jādod jums iespēja apskatīt preci.
Hercogiene noņēma masku.
Turklāt aplidošanas laikā, ja tāda notiks, manuprāt, mums jāsauc vienam otru vārdā. Mani sauc Arianna.
Bet es esmu Gaetano, atbildēja jaunais di Kimiči, lūkodamies tēva ienaidniecē un atskārzdams, ka tā viņam ļoti patīk.
Salauzts, Džordžija sacīja, un viņai sametās nelabi.
Nūja, piedod, es jau teicu, teica Rasels. Nelaimes gadījums.
Tas bija kārtīgi iesaiņots, pārmeta Džordžija, gan jau tu to attini!
Zirdziņu var salabot, ierunājās māte, par katru cenu vēlēdamās saglabāt ģimenē mieru. Salīmēšu tā, ka neredzēsi pat šuves. Būs tikpat kā jauns.
Tu to izdarīji tīšām, Džordžija Raselam pārmeta. Zināji, ka viņš man ir ļoti dārgs.
Bet kāpēc, Džordž? Rasels gandrīz vai līdzjūtīgi jautāja.
Nesaprotu, kas tajā zirgā ir. Smuks nieciņš, nu un? Tev taču lērums porcelāna zirgu nudien kā bērnam. Varbūt tas viss saistīts ar to ķerto, pie kura zirgu nopirki, veci, ar kuru esi tādos draugos?
Mora un Ralfs saausījās.
Džordžij, kas tas par vīrieti? noprasīja māte.
Vecais puika antikvariātā, paskaidroja Rasels. Džordžija mūždien skrien pie viņa dzert tēju. Man tiešām jābrīnās, ka jūs to pieļaujat. Mani draugi saka, ka viņš ir izvirtulis.
14. nodaļa. Spārni
Tracis, šķiet, ilga veselu mūžību, bet Rasels tikmēr aizslīdēja, klusi pie sevis smaidīdams. Džordžijai likās, ka dzird viņa domas: “Forši nostrādāts!” Rasels iemanījās uguni novadīt uz Džordžiju, un māte un Ralfs tagad turēja Džordžiju aizdomās par slepenu draudzību ar netīru veci. Salauzts zirdziņš sīkums, kas nu tur!
Bet Džordžijai tas nebija sīkums. Skaidrs, ka Rasels talismanu salauza tīšām. Un Goldsmita kungs nav briesmonis, par kādu Rasels viņu iztaisa. Uz mātes un Ralfa jautājumiem Džordžija atbildēja izklaidīgi, visu laiku domādama par talismanu. Vai salabots, kā solīja māte, tas darbosies?
Paklau, Džordžija beigās izmisusi neizturēja, kāpēc tev neaiziet pie viņa uz veikalu? Večukam nav ne vainas, mēs runājam par tādiem jautājumiem kā etniski un Sjēnas zirgu sacīkstes. Kas tur slikts?
Mamma nopūtās.
Tas bieži sākas tā, Džordžij. Pedofili potenciālo upuri pieradina ar dāvaniņām un izskatās pavisam nekaitīgi.
Goldsmita kungs nav pedofils! iesaucās Džordžija. Un nekādas dāvaniņas viņš man nedod tikai cepumus. Kāpēc jūs nekad manī neklausāties? Es sakrāju naudu un nopirku zirgu. bet nu, kad rasels to salauzis, jūs ļaujat viņam mierīgi aiziet. Goldsmita kungs ir mans draugs. Faktiski vienīgais, citu jau man nav.