Spriežot pēc gaismas, viņš ilgu laiku bija pavadījis nesamaņā šobrīd droši vien jau notiek vakara priekšsacīkstes. Čezare satriekts mēroja soļiem istabu. Paraustījis durvis, zēns saprata, ka tās aizbultētas no ārpuses. Viņš bija notverts kā pele slazdā.
Džordžij, teica Ralfs nākamajā dienā. Šovakar televīzijā ir raidījums, kas varētu tevi interesēt. Par zirgiem.
Džordžija pat lāgā nepaskatījās uz laikrakstu, ko patēvs tai sniedza. Meitene vēl aizvien bija stindzinošo Remoras nakts notikumu varā, kas risinājās īsi pirms viņas stravagēšanas mājās. Nepiedalīšanās priekšsacīkstēs bija liels negods zvaigznājam, bet Paolo taču nevarēja tā uzreiz sameklēt citu žokeju, kas varētu Čezari aizstāt. Pats viņš Stella ta sacīkstēs piedalīties nevarēja to neļāva garais augums un svars. Pirms divdesmit pieciem gadiem, kad Paolo izcīnīja Aunam uzvaru, viņam bija tikai piecpadsmit gadu. Nu jau tiešām sāka likties, ka Čezare nolaupīts.
Mājās Džordžija atgriezās pārgalvīgi vēlu, zinādama, ka viņas neparādīšanās brokastis nevienu neuztrauks. Tomēr, viņai par pārsteigumu, Ralfs vēl bija mājās. Patēvs paskaidroja, ka uzņēmums gaida svarīgu montāžas daļu piegādi. Un tad Džordžijas samiegojušos acu priekšā nozibināja Guardian pielikumu ar tv programmu.
Te pēkšņi Džordžija sastinga. Laikrakstā bija rakstīts: PALIO. Dokumentāla filma par neprātīgākajām zirgu sacīkstēm pasaulē. 4. kanāls, pīkst. 20.00.
Nodomāju, ka tas tevi interesēs, teica Ralfs, izrādīdams prieku par pameitas atsaucību.
Trāpīji desmitniekā! sajūsminājās Džordžija. Vai mums neatradīsies tukša kasete, lai vani ierakstīt? Varbūt gribēšu filmu noskatīties vēlreiz.
Jā, atsaucās Ralfs. Mierīgi raksti virsū Četrām kāzām un bērēm. to es nemūžam vairs neskatīšos.
Neāksties! pasmaidījusi iesaucās Džordžija. Mamma mani nositīs. Viņai tā filma patīk.
Es tikai pajokoju, atbildēja Ralfs. Vari ņemt to kaseti, kurā ierakstījām Oskarus, to jau viņa otrreiz neskatīsies.
Man gribētos ielūgt Fal… Nikolasu, teica Džordžija.
Tu jau zini, viņš arī kā traks uz zirgiem.
Laba doma, piekrita Ralfs. Varēsim noskatīties visi kopā dzīvojamā istabā pa lielo video.
Džordžija nebija gluži tā domājusi. Jābrīdina Falko, lai nesalīdzina Palio arStellata un tas būs grūti gan viņam, gan Džordžijai.
Vispirms Merla, tagad Čezare, sacīja Paolo. Tie noteikti ir di Kimiči!
Man arī tā šķiet, piekrita Rodolfo, kas bija atnācis uz zirgu meistara mājām. Tomēr jābrīnās par Hercogu dēla dzīvība taču karājas mata galā. Man jau likās, ka nekas cits vinu vairs neuztrauc.
Pilsētā netrūkst citu di Kimiči, piebilda Paolo.
Ko tu tagad domā darīt? ierunājās Teresa. Visi mazie bērni jau bija gultās, un tagad pietika laika raizēties par padēlu.
Nedomāju, ka viņi Čezarem ko nodarīs, Teresa, mierināja Paolo. Droši vien pa sacensību laiku paturēs nebrīvē un tad izlaidīs.
Bet ko jūs domājat iesākt sacīkstēs? jautāja Lučiano.
Manuprāt, ir tikai viena izeja, atbildēja Paolo, Aunu būs jāpārstāv Džordžijai.
Pat nenojauzdama, kas viņu sagaida Remorā, Džordžija kā apmāta skatījās dokumentālo filmu. Abi ar Falko sēdēja uz dīvāna ar milzīgu popkorna turzu vidū, kas Falko viņa jaunajā dzīvē šķita viens no mīļākajiem atklājumiem. Ralfs sēdēja līdzās klubkrēslā, Mora ofisā rakstīja darba piezīmes, bet Rasels demonstratīvi bija aizgājis uz savu istabu skatīties videofilmu par austrumu cīņas veidiem.
Izskatās diezgan rupji, ierunājās Ralfs, saviebtu seju vērodams pārgalvīgo auļošanu ap Sjēnas gliemežveida Campo, ko pavadīja žokeju pātagu plīkšķi.
Viņi jāj bez segliem, Džordžij, čukstēja Falko, tāpat kā mūsu žokeji.
Izskatās, ka viņiem ir daudz smagāk nekā man, jājot uz neapseglota zirga, piezīmēja Džordžija. Nez vai Stellata pasākums notiek tikpat zibenīgi un neprātīgi kā Palio. Žokeji visi bija manāmi vecāki par Čezari un acīmredzot profesionāļi, un reti kurš nāca no Sjēnas.
Tikko Ralfs aizveda Falko, Džordžija nolēma agri likties gultā. Gribējās laikus nokļūt Remorā un noskatīties nākamo priekšsacīkšu posmu interesanti, ko Paolo būs izdomājis. Džordžija vārīja sev šokolādi, kad virtuvē ienāca Rasels -iemest skatienu ledusskapī.
Nespēju saprast, kā tev neriebjas vazāties ar to bērneli, -viņš teica, izteiksmīgi paraustīdams plecus. Ar tik izkropļotu kāju. Man, jau paskatoties vien, metas zosāda.
Mora, iestājusies virtuves durvīs, izskatījās sašutusi.
Tu taču nerunā nopietni, Rasei? viņa teica.
Nē, dzenu jokus, viņš nevilcinoties atbildēja.
Manuprāt, tas nemaz nav jocīgi, turpināja Mora: tik dusmīgi viņa ar padēlu vēl nekad nebija runājusi.
Rasels aiziedams raidīja Džordžijai iznīcinošu skatienu.
Nāc nu, daiļaviņ, Enriko nakts melnumā čukstēja Merlai.
Laidīsimies uz jauku vietiņu!
Melnā ķēve, jau pieaugusi un spēkpilna, laidās uz Remo-ras pusi viņu skubināja vīrs, pie kura tā bija jau pieradusi. Lidojums šķita garāks nekā parasti, bet Merlai nebija iebildumu izlocīt spārnus.
Lidojot aizvien dziļāk zvaigžņotajā naktī, arvien tālāk uz dienvidiem, pāri lielpilsētas mūriem, Merlai kaut kas atausa atmiņā. Gribējās pagriezties uz rietumiem, bet jātnieks skubināja uz citu pusi uz pilsētas sirdi, un pēc brīža viņu maigi apturēja, lai planētu virs apaļa klajuma. Merlai nebija īstas skaidrības, ko no viņas gaida, bet vienu gan Merla atcerējās: tepat tuvumā ir ļaudis, kas pret viņu mīļi izturējās.
Čezare aizvadīja baisu nakti, zinādams, ka jāpaliek sprostā, kad jau sākas rīta priekšsacīkšu kārta. Sapnī zēns dzirdēja aiz loga iezviedzamies zirgu. Gan jau tas bija tikai sapnis, tik augstu taču zirgs nevarēja piekļūt. “Ja nu vienīgi Merla,” Čezare iedomājās, ieslīgdams nākamajā sapnī, kurā Arkandželo bez viņa uzvarēja sacīkstēs. Tas nemaz nebija neiespējami: Stellata skrējienā zirgs varēja uzvarēt scosso bez jātnieka. Bet startēt bez žokeja tomēr nedrīkstēja.
Čezare dzirdēja atveramies durvis un metās tām klāt, taču divi agrāk neredzēti dūšīgi vīri aizšķērsoja viņam ceļu. Viens nolika zemē grozu ar maizītēm un augļiem un kausu piena. Pēc brīža Čezare atkal palika viens un mierīgi varēja remdēt izsalkumu, ciešot garīgas mokas.
*
Tev ar Arkandželo būs jāpārstāv Auns, sagaidījis Džordžiju staļļa bēniņos, paziņoja Paolo ar Čezares žokeja zīda tērpu rokās. Vai varēsi? Es domāju jāt uz neapseglota zirga.
Vispār jau varēšu, norijusi siekalas, atbildēja Džordžija.
Vai esi jājusi uz tik milzīga zirga? Paolo neatlaidās.
Atcerējusies Kastani, Džordžija pamāja.
Tad, lūdzu, uzvelc tērpu un pēc brīža tiekamies pagalmā, -teica Paolo. Laiks doties uz trasi.