*
Remorā no mutes mutē gāja ziņa par pārdabisku notikumu. Campo bija pilns ar cilvēkiem, kas skatījās augšup. Kur vien paveries, visur pulcējās bariņi, krietni vairāk, nekā parasts redzēt rīta priekšsacīkstēs.
Augstā, slaidā kolonna Campo centrā, kas pacēlās strūklakas vidū, bija ieguvusi rotājumu. Pašā augšā, augstāk, nekā iespējams aizsniegt ar kāpnēm, Lauvenei pie kakla plīvoja Dvīņu sārti baltais karogs.
Pravietojums, secināja remorieši un pārmeta veiksmes zīmi. Jādomā, uzvarēs Dvīņi?
Nebūs nekāds brīnums, teica citi. Vienīgi nav skaidrs, kā tas karogs tur tika.
Droši vien par to jāpateicas Dievietei, kāds piebilda.
Visā laukumā atbalsojās: Dia, Dia!
Dievietei vai arī jātniekam spārnotā zirgā, ierunājās vēl kāds.
Lūk, kā aizsākās baumas par Remorā parādījušos spārnotu zirgu.
21. nodaļa. Ej un atgriezies ar uzvaru!
Nav laika lauzīt galvu, uzmetis ašu skatienu kolonnai ar plīvojošo karogu, teica Paolo. Pati saproti, šodien nav vērts vicināt pātagu! Pietiks, ja tu izturēsi visus trīs apļus ap Campo. nav svarīgi, kura pēc kārtas šķērsosi finiša taisni.
Paolo novēlējums piepildījās: Džordžija trasi beidza pēdējā. Taču varēja būt arī citādi, jo sāncenši visumā bija līdzvērtīgi un zirgi gāja plecs pie pleca. Par purna tiesu uzvarēja Ūdensvīrs ar zirgu vārdā Uccello (putns). jauniņais žokejs mūždien bija izsalcis, un, par nelaimi, īsi pirms kāpšanas zirgā kāds ievēroja viņu ieturam brokastis. Līdz ar to zēnam uz mūžu pielipa iesauka Salsiccio (cīsiņš).
Arīdzan Džordžija tika pie palamas, turklāt ne visai glaimojošas. Iepriekšējā kārtā viņa nebija redzēta un tagad gaidīja paskaidrojumus: kur gaidīt, kurā mirklī kāpt zirgā, ko darīt tālāk. Džordžiju nokristīja par Zonzo, kas tāliski nozīmē miegainā , taču tas izklausījās tīri mīļi, un pret viņu visi izturējās laipni, ieskaitot sāncenšu žokejus.
Runas par Čezares pazušanu apskrēja Remoru vēja spārniem. Neviens nešaubījās, ka Auna žokejs novākts: Čezare taču apdraudēja di Kimiči izredzes. Tamlīdzīgi gadījumi jau bija pieredzēti.
Aunam nudien neveicas, Rikardo vērsās pie Enriko, kad abi skatījās ceturto kārtu.
Drausmīgi, piekrita Enriko. Bet tās jau tikai priekšsacīkstes. Varbūt aizstājējs vēl sasparosies.
Rikardo nogrozīja galvu.
Izlaista kārta ir bīstama pazīme, zirgu meistars teica.
Diez vai viņi atgūsies.
Lai nu kā, jātnieks Aunam bija atrasts. Žokejam savs vārds žūrijai bija jānosauc tikai galveno sacensību rītā. Pēc tam nekādas izmaiņas netika pieļautas. Tātad, ja Čezare tiešām nolaupīts, Aunam no Stellata sacīkstēm vajadzēs izstāties. Nevarētu teikt, ka Enriko gribēja, lai Auns izstājas, pietiktu jau, ka šis zvaigznājs neuzvar.
Lai gan skrējiena laikā Džordžijai sametās bail, pēc sacīkstēm viņa bija pacilātā garastāvoklī. Nebija jau tik traki, kā viņa bija gaidījusi. Sacīkstes nebūt nebija tik nežēlīgas kā televīzijā redzētās Palio. bet tās jau bija tikai priekšsacīkstes, īstās varētu izvērsties pavisam citādi.
Arianna sacīkstes vēroja, stāvēdama balkonā līdzās Rodolfo.
Kas tad nu? Hercogiene vērsās pie tēva. Auna zirgā nesēž žokejs, bet stravagantd
Čezare pazudis, atbildēja Rodolfo. Mūsuprāt, nolaupīts. Paolo izšķīrās, ka Čezares vietā jāstartē Džordžijai.
Neteiktu, ka viņa ar savu uzdevumu tika galā, piezīmēja Arianna. Tāds iznākums aplaimos hercogu Nikolo -Belecas zvaigznājs palicis pēdējais.
Ja neuzvarēs Kundze vai Dvīņi, Auna sakāve vien Hercogam gandarījumu nesniegs; neaizmirsti, ka sacīkstēm jāatspoguļo di Kimiči kundzība Tālijā, skaidroja Rodolfo.
Arianna nopūtās.
Kāpēc tu noklusēji, ka Remanas stravagante ir meitene? -viņa jautāja.
Manuprāt, es tev neko neteicu, tikai pieminēju, ka ieradies jauns stravagante. vai tad nav vienalga?
Vai tu zināji, ka viņi ar Lučiano draudzējušies?
Doktors Detridžs teica, ka abi mācījušies vienā skolā. Detridžs domā, ka skola uzbūvēta vietā, kur senos laikos atradusies viņa laboratorija.
Ko tu par viņu domā? nerimās Arianna.
Šobrīd esmu uz Džordžiju un Lučiano bezgala noskaities par to, ko viņi nodarīja Falko, atbildēja Rodolfo. Tomēr meitene ir drosminiece, viņai var uzticēties ja ko palūdz, neatsaka.
Kā tev šķiet, vai viņa ir glīta? Arianna nelikās mierā.
Rodolfo uzreiz neatbildēja. Viņš cieši ieskatījās meitai sejā,
taču sarežģītās maskas dēļ nevarēja saprast, ko viņa īsti domā.
Pēc dažām dienām viss būs garām, Rodolfo mierināja Hercogieni. Mēs ar tevi un Lučiano atgriezīsimies Belecā. Pēdējais mēnesis izdzisīs no mūsu atmiņas, kā nebijis.
Skaidrs, tu domā, ka viņa ir glīta, skumji novilka Arianna.
Nē, tādā veidā kā tu ne, atbildēja Rodolfo, ja Džordžija ir tipiska nākotnes pasaules pārstāve, tad tur jaunām sievietēm skaistums kā tāds vispār nepiemīt. Taču acīm viņa ir tīkama.
Manām gan ne, Arianna klusi izdvesa.
Rodolfo, ja arī dzirdēja, tad neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt.
Čezare plānoja bēgt. Maz ticams, ka paveiksies, tomēr vienalga jādomā, kā izkļūt laukā, citādi jāsajūk prātā. Pēdējās divas reizes ēdienu piegādāja viens vīrs, taču bruņots. Lai cik izmisīgi Čezare gribēja bēgt, tomēr saprata, ka mesties virsū lielākam, spēcīgākam, ar dunci bruņotam vīram būtu veltīga spēku izšķiešana.
Čezares iecerētais plāns bija grūti īstenojams. Zēns bija nolēmis atteikties no atnestā ēdiena un dzēriena. Kuņģis aiz izsalkuma rāvās čokurā, rīkle izkalta, turklāt ieslodzījumā jau aiz garlaicības vien, godīgi sakot, neatlika nekas cits kā domāt par ēdamo, taču nokļūt Campo delle Stelle Čezare vēlējās vēl vairāk, tāpēc, sakodis zobus, nogrūda šķīvjus uz putekļainās grīdas, lai ēdamais viņu nekārdina.
*
Džordžija dzīvoja uz nervu sabrukuma robežas. Paolo, atvedis viņu atpakaļ uz Aunu, sīki apstāstīja, kas gaidāms nākamo pusotru dienu laikā. Tovakar bija paredzētas vēl vienas sacīkstes, kam sekos gari mielasti visos zvaigznājos, un vai-rums remoriešu paliks nomodā līdz pašam rītam, dzerdami un spriezdami par sacīkstēm. Uzreiz pēc rītausmas visi žokeji dosies uz dievkalpojumu katedrālē, un tad pēc beidzamajām priekšsacīkstēm žokeju vārdi tiks oficiāli iesniegti sacīkšu ierēdnim, līdz ar to apstiprinot vakara sacīkšu dalībniekus.
Pat gadījumā, ja Čezare brīnumainā kārtā atrastos, pēc Džordžijas vārda iereģistrēšanas sarakstā viņai tāpat vajadzētu ar Arkandželo jāt Stellata sacīkstēs. pēc ierakstīšanas sarakstā žokeju vairs mainīt nedrīkstēja. Pēc tam, rīta pusē, notiks pēdējās priekšsacīkstes. Ap pusdienlaiku Džordžija varētu atvilkt elpu, bet ap diviem pēcpusdienā sāksies pulcēšanās lielajām sacīkstēm, kurām par godu visi parādes dalībnieki,
ieskaitot žokejus, ietērpsies dzimtā zvaigznāja krāsās, un karognesēji ar bundziniekiem virzīsies uz katedrāles pusi.
Rādās, man šeit būs jāpaliek bez pārtraukuma, uztraukusies secināja Džordžija.