Nebūs jau tik traki, — atbildēja Paolo. Taču līdz ar tumsu tev vajadzētu būt uz vietas gandrīz visu laiku. Vai spēsi?
Vai tas nav pārlieku bīstami? Džordžija jautāja, pēkšņi nobažījusies, ka viņai, tāpat kā Lučiano, varbūt nāksies palikt Tālijā uz visiem laikiem.
Nedomāju vis, sacīja Paolo, jāaprunājas ar Doktoru Detridžu un Rodolfo. Tomēr, manuprāt, vērts riskēt. Varbūt tieši tāpēc tu atradi ceļu pie mums.
“Jāriskē,” nolēma Džordžija, bet skaļi pateica: Vai paspēšu vēl aizstravagēt uz mājām? man šis tas jānokārto.
Uzkāpusi bēniņos, kurus domās jau sauca par savējiem, Džordžija paņēma rokās talismanu. Taču miegs nenāca ne lūdzams. Prāts bija pārāk nodarbināts. Ja izrādīsies, ka Paolo tiešām taisnība un tā ir Džordžijas misija šajā pasaulē, proti, jāt Stellata sacīkstēs un novērst auna zvaigznājam publisku apkaunojumu, tad iznāk, ka palīdzēt Falko nemaz nav bijis viņas pienākums. Varbūt Rodolfo tiešām taisnība un viņai jāatgādā Falko atpakaļ? Bet vai tas maz iespējams? Gaetano stāstīja, cik izvārdzis un trausls patlaban ir viņa brālis, ko uz dzīvības un nāves robežas notur tikai silts piens ar medu, ko zēnam liek mutē ar karoti. Sešpadsmitā gadsimta Tālijā barošanas sistēmu nebija.
*
Rodolfo ieradās Aunā tikties ar Lučiano. Viņi nekad vēl nebija pa īstam strīdējušies, un tagad abi jutās neveikli.
Lučiano, iesāka Rodolfo. Mums atkal jārunā par Falko. Zinu, ka Džordžija pilnībā ierauta sacensībās un tas tiešām ir svarīgi tomēr viņai jāatgādā Falko atpakaļ viņa ķermenī, kamēr vēl nav par vēlu. Manuprāt, šajā pasaulē viņš ilgi neizturēs.
Tu jau nezini, teica Lučiano. Viss ir krietni sarežģītāk. Falko dzīvo pie maniem vecākiem.
Rodolfo uzmeta zēnam pārsteigtu skatienu.
Sarežģīti būtu par vāju teikts, viņš teica. Kuram tad tas iešāvās prātā?
Džordžijai, atzinās Lučiano. Tajā pasaulē visu kārtoja viņa. Vispār jau Džordžija ir svēti pārliecināta, ka tieši tāpēc ieradusies Tālijā.
Rodolfo iegrima domās.
Džordžija ir stravagante, reģents teica. būtu savādi, ja viņa tā alotos. Tomēr viņa atšķirībā no tevis nav apguvusi zinības. Šādi pasākumi var iedragāt arī stravagēšanas ceļa darbību. vai atceries: toreiz, kad pārtulkojies, tavas pasaules laiks aizsteidzās trīs nedēļas uz priekšu. Rāvāmies vaiga sviedros, kamēr līdzsvarojām datumus. Mums izdevās abas pasaules saskaņot, lai arī gadu ziņā palika četru gadsimtu starpība. Nevar zināt, kas notiks, ja Falko šeit nomirs. Ko tad, ja viņam jāaiziet mūžībā jau šodien? Kazi, tā pasaule aizsteigsies mums vēl tālāk priekšā, un Džordžija, nākamreiz ieradusies Tālijā, jau būs večiņa? Turklāt rīt viņai noteikti jāpiedalās sacīkstēs.
Baigā jezga, atzina Lučiano, izlaizdams pirkstus caur matiem. Nesaprotu, kāpēc viss tā samezglojies. Viss sākās ar to, ka sadraudzējāmies ar di Kimiči.
Kā tas īsti notika? jautāja Rodolfo.
Lučiano mirkli padomāja. Vainīgi manuši, viņš iesāka.
Klausījāmies visi viņu mūzikā, un tā arī sākās.
Zinti? jautāja Rodolfo. Ja tā, tad neticu, ka notikusi kļūda.
Viņš smagi nopūtās.
Būs vēlreiz jāaprunājas ar Džordžiju, bet patlaban nav īstais laiks. Nav jau teikts, ka bez manas ziņas nenotiek vēl kaut kas.
Rodolfo uzlika roku uz Lučiano pleca.
Džordžija nakts vidū dirnēja savā istabā. Jau atkal viņa kala plānus kā izbrīvēt laiku Remorai, kā izkļūt laukā no mājām, kā pierunāt Falko atgriezties Tālijā. Rit piektdiena, visi darbā, un Džordžija, neradīdama aizdomas, varēs augu dienu pavadīt ārpus mājām. Taču vēl jāizstrādā plāns vakaram un nākamajai dienai. Tad mājinieki jau gaidīs viņu pārrodamies.
Klusītēm piecēlusies, Džordžija ieslēdza galda lampu. Pēc tam, paņēmusi papīra lapu, uzrakstīja zīmīti mammai. Paklusām nokāpusi lejā, viņa nolika zīmīti uz virtuves galda -brokastlaikā māte atradīs. Nākamais plāna posms būs krietni sarežģītāks. Jātiek uz Malholendu mājām un jāgādā, lai Falko nakts vidū ielaiž viņu iekšā. Iedomājoties pastaigu pa Londonas ielām nakts melnumā, Džordžijai dūša saskrēja papēžos.
Remorā pilnā sparā ritēja sagatavošanās darbi gada lielākajām nakts svinībām. Nākamnakt svinības notiks tikai vienā zvaigznājā, tur sauks tostus, bet Stellata priekšvakarā visi zvaigznāji vēl varēja lolot cerības. Pilsētas ielās tika iznesti koka galdi uz āžiem un krēsli, ik virtuvē burbuļoja katliņi ar mērci, sievietes simts dažādos veidos grieza mīklu makaroniem. Tirgū sabrauca pajūgi ar salātiem un dārzeņiem, kas pazuda, lāgā neparādījušies uz tirgoņu letēm. Mucas ar alu un vīnu ripoja pa ielām uz katra zvaigznāja centrālo laukumu gatavas kalpot nakts dzīrēm.
Lepnākā maltīte bija paredzēta katedrāles skvērā, kas bija galvenā Dvīņu pulcēšanās vieta (šo pasākumu vadīs Pāvests). Tomēr arī pārējie ļaudis tikpat līksmi sēdēs savos zvaigznājos pie Stellata mielasta galdiem.
Pāvesta pilī patlaban tika noturēta di Kimiči apspriede par to, ko kurš darīs svētku vakarā. Sākotnēji bija paredzēts, ka hercogs Nikolo un vairums viņa bērnu pusdienos pie Kundzes, bet pēc tam dosies oficiālā vizītē pie Dvīņiem, iespējams, pilnvarojot Karlo un Beatriči pārstāvēt ģimeni Džiljas sabiedroto zvaigznājā. Patlaban neviens vēl nezināja, vai būs iespējams izvilināt Nikolo laukā no slimnīcas uz pietiekami ilgu laiku, lai viņš piedalītos jelkādā mielastā.
Viesos atbraukusī Hercogiene ar savu tēvu, protams, sēdīsies pie Pāvesta galda Dvīņu zvaigznājā, un kādam no di Kimiči, visticamāk, Gaetano, nāksies kavēt viņai laiku.
Rinaldo pusdienos Kazā kopā ar brāli Alfonso, tagadējo Vo-lanas hercogu. Pārējie di Kimiči jau pamazām ieradās uz lielajām sacīkstēm. Frančeskas brālis Filipo pārstāvēs Belonu -abi apmeklēs Svaru mielastu, bet abas jaunās princeses -Lučija un Bianka ieradīsies no Fonecas, lai dotos pie Vērša. Pat vecais Moresko princis ar neprecēto dēlu un mantinieku Ferrando bija laikus ieradies Remorā, lai piedalītos Skorpiona mielastā.
Pilsētā mudž no di Kimiči, ienācis Ariannas istabā Pāvesta pilī, paziņoja Rodolfo.
Mēs jau to paredzējām, atbildēja Arianna. Visiem taču jāredz ģimenes vareno uzvara, tāpat arī kaunpilnais Be-lecas zaudējums. Tāpēc jau tiku šurp aicināta.
Ne tāpēc vien, Arianna, Rodolfo jaunajai Hercogienei atgādināja. Tuvojas diena, kad tev jāsniedz atbilde Gaetano.
Viņš man vēl neko nav jautājis, atbildēja Arianna.
Sasniegusi Malholendu nama durvis, Džordžija atviegloti nopūtās. Iet tumsā pie Falko bija bezgala baisi. Daudzviet nedega ielu apgaismojums, visi nami slīga tumsā, izņemot atsevišķus gaišus taisnstūra jumtistabu logus, kur kāds mācījās vai izklaidējās, vai arī mocījās bezmiegā.
Viens no naktsputniem bija Falko Džordžijai tiešām paveicās. Sasmalstījusi pie ārdurvīm puķu kastē riekšavu grants, meitene smaidīdama svieda to Falko logā. Tikpat kā bērnībā lasītā piedzīvojumu romānā un nu beidzot arī dzīvē. Pēc pāris metieniem lasot romānu, tas gan šķita viegli meitenes pūles vainagojās panākumiem atvērtajā logā parādījās tumšmataina galva.
Falko! izdvesa Džordžija, cik skaļi vien uzdrīkstējās. Vai nevari ielaist mani iekšā?
Nācās ilgi gaidīt, kamēr klibais zēns, cik ātri un klusu vien spēdams, nokāpa līdz ārdurvīm. Džordžija pirmo reizi mūžā jutās tik priecīga, kādu ieraudzījusi un ieslīdēdama no draudīgās tumsas namā. Pielikusi lūpām pirkstu, viņa pamāja, lai Falko aizbultē durvis.