Labi, aši izmeta Džordžija. Bail pat iedomāties, kā ģērbjas meitenes šajā acīmredzot arhaiskajā valstī, kurā viņa nezin kāpēc nokļuvusi. Varbūt visas staigā aizsegtām sejām un droši vien korsetēs.
Čezare devās izpildīt tēva rīkojumu meklēt Džordžijai apģērbu, tikmēr pati Džordžija kārtīgi apskatīja spārnoto kumeļu. Viņa parādīja Paolo savu zirdziņu.
Zili zaļi brīnumi, pareizi? meitene teica. Tas noteikti saistīts ar to, kāpēc esmu šeit.
Protams, atbildēja Paolo. Tas ir talismans. Bez tā neiztiek neviens stravagante. Talismans ir atslēga, kas saslēdz mūsu pasaules. Es tavā vietā to nevienam nerādītu. Sevišķi jau Remorā. Šī pilsēta ir di Kimiči cietoksnis, un viņus ļoti interesē stravagācija.
Atvainojiet, teica Džordžija, jūs droši vien domājat, ka esmu neapķērīga. Bet vai jūs tomēr nepaskaidrotu? Netieku gudra, kas tā par stravagāciju. Vai jūs nepateiktu arī, kāds tai sakars ar manu ierašanos, un vēl kas tie par kimmi ļautiņiem? Un, starp citu, cik ilgi man te jāpaliek? Ja es rīt no rīta nepārradīšos mājās, māte sajuks prātā. Džordžija pieklusa un tad turpināja: Ja tur vispār būs rīts.
Paolo purināja galvu.
Uz visiem taviem jautājumiem atbildēt nespēšu, viņš atzinās. Tomēr pateikšu, ko zinu un ko nojaušu. Strava-gantes ir zinātnieku brālība, un tās biedri dzīvo izklaidus Tālijas pilsētvalstīs. Remorā esmu es viens pats. Tas ir bīstams aicinājums, tāpēc piederību brālībai slēpju, arī strādādams par zirgu meistaru. Pat mana ģimene nezina, ka esmu stravagante vismaz līdz šim, kamēr nebiju atzinies Čezarem.
Viņš izskatījās pārbijies kā diegs, teica Džordžija. Kāpēc būt par stravaganti ir tik bīstami?
Pirmais stravagante no jūsu pasaules ieradās mūsējā pavisam nejauši, skaidroja Paolo. Viņš nodibināja mūsu brālību. Šis stravagante ieradās no vietas, ko jūs saucat par Angliju, bet mēs par Albionu. Dabas filozofs, viņus dēvē arī par alķīmiķiem, ceļu uz Tāliju atrada sprādziena dēļ -viņa laboratorijā notika alķīmisks negadījums.
Kā viņu sauca? jautāja Džordžija, likdama aiz auss, ka būs jāpameklē internetā.
Viljams Detridžs, atbildēja Paolo. Vismaz tolaik tā viņu sauca. Pirmoreiz Tālijā Detridžs ieradās pirms divdesmit pieciem gadiem, kad di Kimiči sāka iekarot valsti. Kopš tiem laikiem Detridžs māca itāliešiem ceļot ar talismaniem tos viņš atgādājis no savas pasaules. Un kas jo svarīgāk viņš rūpējas, lai citi talismani no Tālijas nonāk jūsu pasaulē, lai no turienes var stravagēt uz šejieni.
Talismani? pārjautāja Džordžija. Vai jūs runājat par tādiem kā mans spārnotais zirgs? Vai viņš būtu no Tālijas?
-Jā, atbildēja Paolo, es pats to pie jums aizvedu.
Nu bija Džordžijas kārta purināt galvu. Jāsaka gan, ka viņa atgādināja drīzāk suni, kas pūlas izpurināt no ausīm ūdeni un cenšas saprast saimnieka teikto.
-Jūs esat bijis Anglijā? Džordžija neticīgi jautāja. Manā pasaulē? Kad? Un kā? Es savu zirdziņu iegādājos Goldsmita kunga antikvariātā. Viņš sacīja, ka tas ieradies no vecas kundzes mājām Voverlijas ielā.
Pirms dažiem mēnešiem, atbildēja Paolo, di Kimiči un stravaganti "sagāja uz īso". Viņš bažīgi pārlaida roku pār saviem sudrabotajiem matiem. Lai tu kaut ko saprastu, man vajadzētu skaidrot bez sava gala. Tikko ieradusies mūsu pasaulē, tu esi kā jaundzimis jēriņš vilku barā, jo sevišķi tāpēc, ka nokļuvi vienā no di Kimiči varas cietokšņiem.
Jūs nemitīgi pieminat šo vārdu, teica Džordžija. Kas tie par cilvēkiem, un kāpēc viņi apdraud jūsu brālību?
Di Kimiči ir varena dzimta, skaidroja Paolo, spēcīgākā visā Tālijā. Viņu klana pārstāvji hercogi un prinči valda vairumā Ziemeļtālijas pilsētvalstu. Pilsētās, ko di Kimiči vēl nav paspējuši sagrābt, viņi veido savienības ar to valdniekiem. Šeit, Remorā, kas savulaik bija dižās Remanu impērijas galvaspilsēta, pāvesta krēslā sēž tagadējās di Kimiči paaudzes otrais dēls, arīdzan mūsu princis. Di Kimiči ir pasakaini bagāti, viņu godkārei nav robežu. Viņi alkst sagrābt visu Tāliju. Ziemeļu daļā klanam tiešām veicas, izņemot vienu pilsētu. Di Kimiči vērš skatienus arī uz dienvidiem Romulas un Čitanovas virzienā. Tiklīdz visas divpadsmit pilsētvalstis pievienosies Republikai, tā, pats par sevi saprotams, pārvērtīsies Karalistē. Vari iedomāties, kura dinastija tad cels tronī pirmo karali.
Paolo nogaidoši lūkojās Džordžijā. Padomājusi meitene atbildēja:
Di Kimiči? Atvainojiet, bet tiešām nesaprotu, kāds tam sakars ar mani. Politikā neorientējos, kur nu vēl jūsējā, un tā, manuprāt, ievērojami atšķiras no mūsējās. Vai jūs nepateiktu, kurā gadsimtā dzīvojat?
Džordžijas pasaulē tamlīdzīgs jautājums tiktu uztverts kā apvainojums, uz kuru parasti neatbild, bet šeit viņa tiešām vēlējās zināt.
Cinquecento, atbildēja Paolo. Sešpadsmitajā. Zinu, ka tu nāc no pasaules, kas atrodas vairāk nekā četrsimt gadu tālā nākotnē. Gribu atgādināt, ka viesojos ne vien jūsu pasaulē, bet ari jūsu laikā.
Tad jau gan, saraukusi pieri, atzina Džordžija. Jūsu Tālija, spriežot pēc personvārdiem un vietu nosaukumiem, ir radniecīga mūsu Itālijai, tomēr saprotu visu, ko runājat, lai ari itāliešu valodu neesmu mācījusies.
Stravagantes zina tās valsts valodu, kurā ierodas, skaidroja Paolo. Lai gan līdz šim vārteja savienoja tikai jūsu Angliju ar mūsu Tāliju.
Bet kāpēc jūs dzīvojat gadsimtu senā pagātnē? nesaprata Džordžija. Vismaz attiecībā uz mani te ir pagātne. Atvainojiet, es daudz ko vēl nesaprotu. Jūs teicāt, ka talismans mani uz šejieni atveda, bet kālab? Neesmu vēl pieaugusi, pēc izskata spriežot, pat jaunāka par Čezari. Kā gan es varu palīdzēt jūsu brālībai cīnīties pret bagātu un varenu dzimtu? Ja pati netieku galā ar vienu cilvēku savā ģimenē?
Tobrīd stalli iesteidzās Čezare ar apģērbu rokās.
Atvainojiet, ka aizkavējos, viņš aizelsies sauca. Mūsmājās viesis. Pierunāju, lai iedzer ar Teresu vīnu, bet mums tikmēr jāpaslēpj Džordžija. Un ne jau Džordžija vien. Viņš grib apskatīt zirgus.
Kas tas par viesi? vienā balsī jautāja Džordžija un Paolo.
Hercogs Nikolo, atbildēja Čezare. Mūsu virtuvē sēž Nikolo di Kimiči. Un kuru katru mirkli viņš būs šeit!
3. nodaļa. Sašķeltā pilsēta
Kundzes zvaigznāja sacīkšu ķēve Zariņa atstāja uz hercogu Nikolo labu iespaidu. Temperamentīgs, trīs gadus vecs brūns zirgs, pilnīgi gatavs Stellata sacīkstēm. tomēr prāta stūrītī Hercogam nelika mieru Auna zvaigznājs, un, padevies untumam, viņš izšķīrās apmeklēt arī Auna stalli.
Tāpat kā Kundze bija saistīta ar Džilju un Dvīņi ar pašu Remoru, Auna zvaigznājs veidoja savienību ar Belecu, un Nikolo bija ļoti ieinteresēts, lai Auna zirgs sacīkstēs paliek bešā. Protams, savas jūtas viņš neizrādīja. Dižā Džiljas Hercoga apmeklējums staļļa ļaudīm bija augsts pagodinājums, un Nikolo pati laipnība, kā jau augstmanim pieklājas izturēties pret padotajiem.
Zirgu meistars ar dēlu, šķiet, to skaidri apzinājās. Hercoga klātbūtne stallī abus satrauca, un viņi dedzīgi rādīja savu zvaigžņu zirgu muļķadesas! Būtu viņiem kaut kripata prāta,