Выбрать главу

Pūlis tikpat kā uzsprāga. Kas tas par žokeju tik dīvainā tērpā? Bez sava krāsu komplekta: vienkārša zirgu puiša drā­nām bija piestiprināti visu divpadsmit zvaigznāju krāsu kakl­auti. Jātnieks bija bez cepures, uz muguras gūla melnu matu cirtas. Glīts zēns, un remoriešu meitenes sāka saukt: - Bel- lerofonte! Bellerofonte! - uz karstām pēdām nokristīdamas svešinieku lidojoša jātnieka vārdā iz senas leģendas.

Jau pirmajā aplī Merla ar jātnieku divpadsmit sāncenšu zirgus atstāja labu gabalu sev aiz muguras, un tieši tad Dvīņu tribīnē sākās mnas, kas brāzās pār Campo ašāk par jebkuru rumaku. Kāds iesaucās: - Falko! Falko!

Skatītāji centrā sāka mesties ceļos un mest krustus.

-     Spoks! - cilvēki teica. - Princis Falko atgriezies uz savu piemiņas pasākumu!

Gaetano sēdēja kā pārakmeņojies, elpu aizturējis, cieši satvēris Frančeskas roku. Neviens nedzirdēja viņa kluso čukstu: - Izdevās!

Hercogs vienīgais bija pielēcis kājās. Viņa seja aiz šaus­mām bija nobālējusi - bet varbūt aiz dusmām?

Visus žokejus sagrāba bailes, izņemot Čezari, bet uzvaru tāpat gūtu Falko. Merla iztika bez skubināšanas, jo spārnoto zirgu parastajiem rumakiem neapsteigt. Merla traucās uz finiša taisni daudzus metrus pirms Auna un Kundzes.

Sasniedzis finišu, jātnieks kaut ko iečukstēja Merlai ausī, skubinādams pacelties gaisā. Kad spārnotais zirgs rietošās saules gaismā lidoja augšā, spēcīgie spārni meta ēnu pār ska­tītāju augšup vērstajām sejām. Visi ievilka elpu, un tad atska­nēja sauciens: - Dia!

Ēnu meta tikai zirgs.

Brīdī, kad Merla ar jātnieku lidoja virs Kundzes tribīnes, no augšas uz leju plīvodams nokrita purpursārti zaļš kakl­auts, ko saķēra Hercoga bruņotie sargi.

Pagāja daži mirkļi, iekams cilvēki atskārta, ka sacīkstes bei­gušās. Čezare pēdējā brīdī atkāpās, un Kundzes jātnieks izman­toja negaidīto izdevību. Eņģelītis skubināja Zariņu pāri finiša taisnei un nākamajā mirklī jau uzvaroši pacēla gaisā pātagu. Sacīkšu trasi pārplūdināja Kundzes līdzjutēji, kas metās apskaut jātnieku un glāstīt zirgu. Džordžija atstāja Auna tribīni un gāja pie Čezares, lauzdamās cauri augošajam Kundzes atbalstītāju pūlim, kas grasījās izraut no tiesnešu tribīnes Stellata karogu.

-       Kāpēc tu tā darīji? - Džordžija čukstēja Čezarem, kas vienos sviedros stāvēja līdzās Arkandželo.

-       Paskaties uz Hercogu! - ieteica Čezare. - Nebūtu labi vienmēr šķērsot Kundzei ceļu.

-      Bet Falko skrējienu neieskaitītu, un tu mierīgi būtu gu­vis Aunam uzvaru, - Džordžija iebilda, - tik iedomājies, divi Stellata karogi vienā gadā! Arianna priecātos.

-      Likumīgi vai nelikumīgi, - sacīja Čezare, - īstais uzvarē­tājs bija Falko.

Abi nolūkojās Hercogā, kuru patlaban veda lejā sveikt Eņģelīti. Nikolo skatījās glāžainām acīm, sažņaudzis rokā purpursārti zaļo kaklautu, kurā vēl jautās dēla auguma sil­tums. Lai kā klaigāja skatītāji, Hercogs neticēja, ka tā bija parādība. Kad hercogs Nikolo nokāpa Campo, viņa skatienu saistīja meitene ar ugunīgi sarkaniem matiem un bēro zirgu - un Nikolo atcerējās noslēpumaino Auna žokeju, kas iepriek­šējās sacīkstēs bija laupījis di Kimiči ģimenei uzvaru.

Hercogs Nikolo, iespējams, nespēja aptvert notiekošo, to­mēr viņš nešaubījās, ka redzējis pārvērtušos dēlu, kas bija atkal sveiks un vesels un bija ieradies paziņot viņam un ģimenei, ka turpina dzīvi citā pasaulē. Un noslēpuma atslēga bija stravagantu rokās. Hercogs nolēma apgriezt pasauli ar kājām gaisā, lai to atklātu.

.

Piebilde par stellata un Palio

Kā noskaidroja Džordžija, ikgadējās Remoras sacīkstes ne­bija tas pats, kas sacīkstes Sjēnā. Starp īsto un iztēles pilsētu pastāvēja vairākas atšķirības. Remora bija sadalīta divpadsmit administratīvos rajonos, kurus, protams, sauca par zvaigznā­jiem, tikmēr Sjēna ir sadalīta septiņpadsmit contracle.

Zvaigznāju nosaukumi atbilda tāliešu zodiaka variantam, savukārt contrade balstās uz vairāku dzīvnieku vārdiem, ieskaitot tādus tūļas kā Bruco (kāpurs) un Chiocciola (glie­mezis), vai arī priekšmetiem - Nicchio (gliemežvāks), Torre (tornis), Onda (vilnis) un Selva (mežs).

Abās pilsētās sakrīt tikai viens rajons - Auns Remorā ar Vladimontoni Sjēnā. Arī Vladimontones krāsas ir sarkanā un dzeltenā, un simbols - auns ar kroni galvā - redzams viscaur Sjēnas dienvidu daļā, San Martino pusē.

Palio sacīkstes notiek divreiz vasarā - 2. jūlijā un 16. augustā, bet Stellata tikai vienreiz - 15. augustā. Abās īpašu notikumu piemiņai palaikam tiek rīkotas ārkārtas sacīkstes. Katrā Palio piedalās tikai 10 contrade, jo septiņpadsmit būtu par daudz pat tādam vienreizējam pasākumam. Nākamreiz piedalās tie septiņi, kas palikuši ārpusē. Kapteiņi izlemj, kuri ir tie trīs laimīgie contrade, kas piedalās abos skrējienos. Līdz ar to pastāv iespēja, ka contrade uzvar divas reizes gadā, kaut gan tas notiek reti.

Lielais Campo Sjēnā nav apaļš, bet gliemežvāka veidā, tomēr arī Palio notiek divu stundu parāde, bet pašas sacīk­stes - Corteo Storico - var ilgt tikai pusotras minūtes, bet dažkārt veselu stundu un pat ilgāk, ja starts tiek atkārtots.

Agrāk Palio sacīkstēs jāja pa taisnu skrejceļu - vēl četr­padsmitajā gadsimtā, bet kopš 1650. gada tās tika pārceltas uz Campo. Savukārt Remorā 1578. gadā Stellata jau vismaz gadsimtu notika apaļajā Campo.

Trīs lietas uzskatīju par savai personīgo izgudrojumu, taču vēlāk atklājās, ka tās sastopamas Sjēnas Palio. Pirms vairākiem gadsimtiem žokeji Sjēnā acīmredzot bijuši jauni pusaugu zēni, ārkārtas Palio 1581. gadā piedalījusies pat meitene. Viņu sauca Virdžīnija, un jāja viņa ar Drago (Pūķi), tomēr neuzvarēja.

Vēl atklāju, ka contrade ievēro senu tradīciju veidot īpašas savienības ar citām pilsētām. Pati jau krietni agrāk biju iecerē­jusi Remanas paražu, proti, saikni starp Aunu un Belecu, Kundzi un Džilju utt. Alans Dandess CAlan Dimdēs) un Ale- sandro Falasi (Alessandro Falassi) savā grāmatā La Terra in Piazza (University of California Press) piezīmē: “Nedrīkstam aizmirst, ka visas contrade uzskata sevi par mazām republi­kām vai valstīm… Daudzas contrade ieguvušas sev dvīņu pil­sētas Itālijā, radot iespaidu par politisku nošķirtību no Sjēnas.”

Di Kimiči dzimtas koks

Remora 1578. gada septembrī

Saturs

Prologs. Lidojošais zirgs……

1 Dažadas ģimenes……..

2. Jauna stravagante ………

3. Sašķeltā pilsēta……….

4. Spoks……………..

5. Šaubu ēnā. . …………

4. Pastarītis……………

7. Santa Finā skan arfa……

8. Manuši…………….

9. Ierakstīts zvaigznēs…….

10. Lučiano stāsts………..

11. Bungām rībot………..

12. Kāršu pulkstenis………

13. Aplidošana………….

14. Spārni…………….ļ.

15. Spoks pilī…………..

16. Pirmais pārlidojums…….

17. Pārtulkošana………….

18. Sāncenši……………

19Pirmssacīkšu gaisotnē…..

20. Karogs kolonnas galā…..

21. Ej un atgriezies ar uzvaru! . .

22. Zvaigžņu jātnieki………

23Auns vienās ugunīs…….