Olals Magnuss — 16. gadsimta ceļotājs, kas braucis cauri Kurzemei un savā ceļojuma aprakstā 1555. gadā rakstīja, ka tā esot pilna ar vilkačiem utt.; to bija dzirdējis, tāpat kā Vunderers, no vāciešiem, jo latviski jau šie ceļotāji neprata. Brēmenes Ādams "Savukārt kuršus pats nebija savām acīm redzējis.
Amlmanis — Kurzemes hercogistē hercoga iecelta amatpersona, pārzināja (Piltenē) kārtību.
Stārasts jeb landrāts — poļu laikos radies nosaukums virspilskun- gam, t. i., pilsnovada priekšniekam. Virspilskungs jeb virskapitāns bija hercoga padomnieks, kas darbojās provincē kā apgabala priekšnieks, pārvaldīja hercoga zemes, organizēja landtāga (muižniecības pilnvaroto sapulces) deputātu vēlēšanas. Viņa galvenais uzdevums — tiesas spriešana.
Tai posta gadā, kad zviedri sagrāba Kurzemi un hercogu Jēkabu aizveda gūstā. — Šie notikumi risinājās 1658. gadā. Tā ka Brma- nim Zviedrim tad bijis 13 gadu; romāna sākumā viņam ir 64 gadi.
Fogts — iecelts tiesnesis. Fogtu galvenais uzdevums bija spriest tiesu, lai gan bieži tiem bijušas arī administratīvas, saimnieciskas un pat militāras funkcijas. Romānā fogts veic vienīgi tiesneša darbu. Latvieši fogtu sauca par soģi.
Pelnu diena — trešdiena septītajā nedēļā pirms lieldienām.
Vastlāvls — diena pirms pelnu dienas — otrdiena septītajā nedēļā pirms lieldienām. Tā kā lieldienu datums mainījās atkarā no Mēness fāzēm, Vastlāvis un pelnu diena nebija noteiktos datumos, lai gan parasti iekrita februārī.
.. jaunais hercogs Fridrihs .. vēl uzturas pie tēvoča drzemēs. — Nepilngadīgais hercogs Fridrihs Vilhelms (1692—1711), kura vietā valdīja tēvabrālis Ferdinands, sākoties Ziemeļu karam un zviedriem iebrūkot Kurzemē, kopā ar māti devās uz Prūsiju pie sava tēvoča — Prūsijas karaļa Fridriha I. Fridrihs Vilhelms atgriezās Kurzemē 1710. gadā, nu jau hercogistes padomes atzīts par pilngadīgu un tātad par Valdnieku.
Sindiks — rātskungs, kas veica juriskonsulta funkcijas, kā ar! citus rātes uzliktus pilnvarnieka pienākumus.
Birģermeistars — pilsētas pārvaldes augstākais ierēdnis, še — rātes vecākais.
Zviedru karalis vēl arvien atrodoties turku gūs/5… — Kārlis XII (1682—1718), Zviedrijas karalis, pēc Pētera I vadītās krievu armijas uzvaras pār zviedriem Poltavas kaujā (1709) meklēja patvērumu Turcijā.
Anna Ioannovna — Krievijas cara Pētera I brāļameita (1693—1740), vēlākā Krievijas cariene (1730—1740). 1710. gadā vina tika salaulāta ar Kurzemes hercogu Fridrihu Vilhelmu, kas atceļā uz Jelgavu nomira netālu no Pēterburgas, kur bija notikušas kāzas. Dzīvoja Jelgavā no 1711. gada lidz 1730. gadam, kad to aicināja Krievijas troni.
Stāraste/a — poļu laikā radies apzīmējums tā sauktajam pilsnova- dam, ko veidoja vairākas muižas. Stārastejas zemnieki — šī pils- novada jeb stārastejas ļaudis.
Rutku Tēvs
SUMPURŅU CIEMS
Redaktore Ligita Btbere Mākslinieciskais redaktors Arvīds Jēgers Tehniskā redaktore Mairita Zaumane Korektore Irēna Kalniņa /Jodota sallk5anal 07.05.81. Parakstīta Iespiešanai 17.08.81. JT 05233. Formāts 84X108/32. Tipogrāfijas papīrs JV« 3. Bal. tikās garnitūra. Augstspiedums. 9,66 uzsk. iespiedi.; 9,97 uzsk. kr. nov.; 10,07 izdeva. I, Metiens 45 000 eks. Pašūt. K» 941-D. Cena 85 kap. Izdevniecība cLIesma», 226017 Rfgā. Padomju bulv. 24. Izdevn. Ni 244/ 31914/Klm 248. Iespiesta Latvijas PSR Valsts Izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Ciņa», 226011 Rīgā, Blaumaņa
ielā 38/40.
Rutku Tēvs.
Ru 878 Sumpurņu ciems: Senu dienu mīlas un māņu romāns / I. Kiršentāles pēcv. — R.: Liesma, •1981. — 183 lpp.