— Augstākais, es ceru, ka jūs skaidri nodosiet visiem visu nepieciešamo informāciju un uzraudzīsiet jau pieņemtā likuma izpildi. — karaļa smagais skatiens nostājas uz raganu, kura acumirklī nolieca galvu.
Viņa skaidri apzinājās, ka tas ir brīdinājums, un, ja viņa kļūdījās, viņu gaidīja nežēlīgs liktenis — īsts karalisks sods.
— Ir arī otrs jautājums, kas bija šīs dienas darba kārtībā. Tieši tāpēc tika uzaicināti visi pārējie. Esmu saņēmusi dokumentus, kuros ir neapgāžami pierādījumi par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un galvas un viņas vīra krāpniecisku mahināciju slēpšanu. Tāpēc drīzumā viņi tiks arestēti un nodoti tiesai.
Atskanēja čuksti, visiem nebija daudz minējumu, kurš tas varētu būt. Ja par galvu kļuva sieviete, tad tā bija vai nu ragana, vai pāris atsevišķi savas aristokrātijas pārstāvji.
"Bārlēnu ģimenes mantiniece man tos uzdāvināja šorīt." Tāpat pēc viņu ģimenes gara lēmuma par ģimenes galvu mātes vietā kļūs Mirela Bārlina. — klātesošo acīs pazibēja pārsteigums.
22. nodaļa
Svešie ir kaut kā tuvāki
Irisa jau iepriekš tika informēta, ka festivālā viņai būs jāiededz svētā uguns templī. Bez šaubām, tas viņai nepalielināja prieku. Kārlails laipni nāca Īrisai palīgā, un meitene spēja izvairīties no lēdijas Nadainas, Darena mātes, neatlaidīgās vēlmes ar viņu runāt. Pūķis viņu spītīgi aizveda, kā pašai sākumā likās, glābdams, taču viņam bija ar viņu pavisam citi plāni. Lails izveda viņu cauri vienai no galerijām, bet neteica ne vārda. Vīrietis bija koncentrējies, taču ne uz Irisu, bet gan uz savām domām.
— Vai vēlaties man kaut ko pastāstīt? — viņa pagrūda viņu.
"Princese…" Lails iesāka, taču viņu nekavējoties pārtrauca.
Jutosi viegli aizkaitināta, Īrisa nopūtās. It kā viņš būtu uzcēlis viņas priekšā sienu, un katru reizi, kad viņa pieskārās augšai, viņš to cēla arvien augstāk un augstāk. Nelielas vilšanās dēļ viņa negriezās viņa virzienā, pārbaudot nezināma autora radījumu. Skulptūra, kas stāvēja pašā stūrī, it kā tur būtu paslēpta, raisīja atmiņas par piespiedu biznesu.
Agri no rīta, kad apģērbs tika piegādāts, viņa tika brīdināta par viņu tikšanās laiku ar lēdiju Hayalu templī, smalki norādot, ka sarunas tēma būs galvenās priesterienes lūgums.
"Varbūt mēs varam atstāt vismaz formalitātes mierā, bet vai būtu labāk par tām aizmirst vispār?" — meitene nogurusi jautāja.
"Īrisa," viņš teica un uz mirkli sastinga. Princese neredzēja, kā pūķis aizvēra acis, it kā izbaudīdams, izbaudot viņas vārdu, bet viņa apsēstība ātri pazuda. Viņš nezināja, ka var viņu tik viegli nosaukt vārdā. "Piedod, es steidzos, neņemot vērā jūsu jūtas," viņš tajā brīdī neizskatījās satraukts, drīzāk samulsis par savu izlaidību. — tāpēc es gribēju jautāt, vai es varu tevi mīlēt?
Vienu īsu brīdi, viņa jautājuma sastingusi un viņa negaidītās drosmes pārsteigta, viņa domāja par vārdiem, ko Mirela vakar bija runājusi.
— Kārlails baismīgi izskatījās pēc nepieredzējuša pusaudzes. Viņš visu vakaru skatījās uz tevi sānis un raustījās ikreiz, kad tavas acis krustojās. Mirelle iesmējās. — Vai tiešām tu viņam draudi, un viņš iemīlēja noziedznieku?
— Uz manis? Kāpēc? — princese bija pārsteigta, neapzināti soļodama viņai pretī, it kā cenšoties sadzirdēt atbildi pēc iespējas ātrāk.
Viņi apmetās raganas kambaros, kamēr viņa salika dažas lietas rītam, un Īrisa sagatavoja visu nepieciešamo rituālam.
— Ko jūs domājat "kāpēc"? Kārlails nespēja koncentrēties sarunai un nemitīgi domāja par tevi. Es pat uztraucos, ka viņš varētu kaut ko darīt. — viņa teica, turpinot smieties par apdullināto Irisu. "Viņš iedeva rotaslietu no savas kolekcijas, kas, iespējams, bija vērtīgāka par nelielas savrupmājas cenu, saplēsa pusi dārza un piepildīja ar to jūsu kambarus, kamēr es, skatoties uz savu pietūkušo seju, izplūdu asarās, puņķos un lāstos. Es negaidīju, ka viņš mani tādā veidā gribēs likvidēt. Nāve ar ziedputekšņiem — kas var būt smieklīgāks? — ragana nopietni nodomāja.
"Tātad tas, ko jūs sakāt, ir tas, ka visas šīs dienas viņš rīkojās šādi un darīja to visu tāpēc, ka es viņam teicu… Citiem vārdiem sakot, Kārlails…
— Jā. — Mirela pamāja, apmierināti smaidīdama.
— Es? — Meitene sastinga, pamanījusi apstiprinošu mājienu. — Kas man jādara?
Irisa nezināja, kas viņai tajā brīdī bija jājūt. Satraukums, bailes, šoks, apjukums, prieks? Šī bija pirmā reize, kad kāds sirsnīgi mēģināja viņu bildināt, un no pirmā acu uzmetiena viņam nebija savtīgu motīvu, bet vai tas radīja sirdsmieru?
— Kādā ziņā?! Tu gaidi, kamēr viņu satiksi, vai arī pats ej pie viņa, piespiež pie sienas un atzīsties savās jūtās. — ragana brīnījās par savu stulbumu.
— Sajūtās?! — Irisa bija pārsteigta.
— Nu ko? Arī vienaldzība ir sajūta. Un, ja jums ir vismaz piliens līdzjūtības, tad kāpēc gan nepamēģināt? Jums nav nekādu kavēkļu, vai ne?
Mirela nesaskatīja nekādas problēmas viņu attiecībām. Viņa gatavojās atrisināt problēmas ar ģimeni un pēc tam tikt galā ar pūķa jūtām pret viņu. Tāpēc bija neliela iespēja, ka viņa kādu laiku paliks impērijā, taču viņa absolūti nevēlējās šķirties no Ari.
"Jā, jums ir taisnība, bet…" Nepazīstama neizlēmība pamazām piepildīja viņas dvēseli un neļāva viņai elpot.
— Es tev neko nelieku darīt. Ja paskatās uzmanīgi, Kārlails ir labs kandidāts. Viņš ir vairākus gadus vecāks par tevi, izskatīgs, cēls, un viņam ir jūtas pret tevi. Jums nav jāatbild par viņa jūtām, bet, ja jums kaut kas izdosies, ieguvēji būs visi, un, ja viņš blēņas, es viņu nogalināšu. Ariss man palīdzēs šajā jautājumā, kas nozīmē, ka mums noteikti ir iespēja nogalināt pūķi. — Mira paskaidroja.
Īrisa ātri vien pabeidza zīmēt vēlamo simbolu, atmetot satraucošās domas, un nometa asins lāses vajadzīgajās vietās, piesaucot karaliskās ģimenes aizbildni — Grērdu.
"Princese, lēdija Mirela, es priecājos redzēt jūs veselu." — grifs sveicināja. — Kas tevi interesē?
Tiklīdz viņš sajuta zvanu, viņš uzreiz saprata, ka meitene viņam netraucēs, ja vien nebūs īpašas vajadzības. Pusaudža gados viņa bieži atkārtoja: “Es nevēlos radīt problēmas. Es domāju, ka tev pietiek ar tēvu.
Princeses vēlme bija īstenojama un neprasīja nekādas īpašas maģiskas izmaksas. Bērns viņam bija pazīstams no bērnības, un viņš nesaskatīja viņā neko sliktu, lai būtu pret viņas pievienošanos karaliskajai ģimenei. Tomēr Grērds nesaprata visu detaļu mērķi, kas viņam bija jāņem vērā. Vienīgi, ja princese būtu viņu uzreiz aicinājusi pabeigt rituālu tā sākotnējā formā, kas viņam šķita daudz loģiskāk, viņš viņai nebūtu vajadzīgs.
"Viss beigsies tikai tad, ja jūsu gars nepiekritīs saistīšanai." Jums tikai garīgi jāpiezvana Graerdam. — Irisa viņai paskaidroja.
Šajā brīdī grifa darbs bija pabeigts, un viņš pazuda tikpat ātri, kā bija parādījies. Kārlailam pat nebija laika parunāt ar "pinkaino putnu", kuru viņš klusībā nedaudz cienīja. Viņiem ļoti paveicās, jo Grērdam ļāva ievākties impērijā no kaut kurienes ārpuses, pretējā gadījumā Īrisas plāns būtu izgāzies jau pašā sākumā.