— Un tu nemaz nedrīksti izbāzt galvu! Man ne tikai nevajadzētu būt pazīstamam, bet arī viņi nesapratīs, kas jūs par dzīvnieku, un aizvedīs jūs uz eksperimentiem. — Irisa sašutusi norādīja uz problēmu. — Mēs jau esam tam gājuši cauri vairākas reizes. Es vairs neglābšu šos "zinātniekus".
“Viņi gribēja mani uzzināt vairāk! Centos parādīt savu lepnumu — zobus. Viss nav tā, kā likās no pirmā acu uzmetiena. Un vienalga, es guļu! — cenšoties netraucēt savu mīļoto, pazīstamais teica un steidzīgi aizvēra acis.
3. nodaļa
Maltīta purvs
Konditorejas izstrādājumi. Telpās atrodas īsts konditorejas veikals. Nebija iespējams mierīgi skatīties uz šo pasteļtoņu negodu. Viss tika nežēlīgi sapludināts. Īrisa sāka domāt, ka kaut kur zefīru partija ir noslīdējusi, daļēji iekļuvusi lietū un pārklāta ar pūdercukuru.
Visur dejoja pāri. Meitenes kaut kā elpoja no pieguļošajām korsetēm un vakarkleitu smaguma, ko vēl paspēja paņemt līdzi. Puiši veltīgi mēģināja viņu taustīt tā, lai tas atbilstu pieklājības robežām, un ieskatīties… viņas dvēselē. Tomēr lai tā ir dvēsele.
"Mani brīdināja, ka pienāks šī diena." Es meditēšu kā īsta dievbijīga jaunava. — Mirels nočukstēja, skatīdamies apkārt klātesošajiem. "Ja mājās viņus aizturēja vecāki cilvēki, tad šeit neviens viņus neaizkavēs." Tava māte ir pasaules sieviete. Žēl, ka mēs to nevarēsim sadedzināt. — ragana rūgti atzīmēja. "Iesim vismaz kaut ko ēst." Ja šādas dejas dejotu ballēs, nevienam nebūtu problēmas ar mantiniekiem. Neizbēgami man zem svārkiem nāktos ieķert lāču slazdu, un cik daudz bezsaimnieka aristokrātisku roku uzreiz parādītos. Es ierosinu šim svinīgajam notikumam piešķirt oficiālu nosaukumu. — viņa čukstēja, virzot burvestību un demonstrējot, ka arī Irisa neatteiks palīdzību.
Uz akmens sienas paralēli galvenajai ieejai iespaidīgi rozā burtiem parādījās dzirkstošais uzraksts “Pie Labās fejas”, bet nedaudz augstāk — pieklusinātāks “bordelis”. Blakus stāvēja skaista jaunava ar caurspīdīgiem spārniem. Mīkstais rozā halāts, kas pieskaņojas vairumam vietējo kleitu krāsai, nedeva nekādu vajadzību sasprindzināties, un viņa sejas izteiksme un vieglprātīgā poza neko daudz neatstāja iztēlei.
"Es to paslēpu kritiskā situācijā, jūs varat viegli novērst sabiedrības uzmanību un aizbēgt." Ja kas notiek, brīnies, sašutis, nosarkst kā jaunava pirms kāzu nakts. Jūs varētu noģībt. Būtu labi doties uz izeju. — Mirela ierunājās kodīgi, periodiski ielūkojoties pūlī.
— Tauta pulcējās uz izvirtību, sirsnīga līdzjūtība mūsu topošajam suverēnam. — princese nopūtās.
— Un kur viņš iet? Varbūt pienācis laiks to meklēt kaut kur stūrī pie svētītās līgavas? — mans draugs dzeloņsti vaicāja. — Ejam uz. — viņa pēkšņi teica un aizvilka draudzeni pie tālajiem galdiņiem ar ēdienu.
Paņēmuši glāzes, viņi apstājās nedaudz tālāk un sāka gaidīt, kad Ariss tās atklās. Pat bez viņiem dzīve šeit viņam nebija garlaicīga. Abi prinči stāvēja kopā — nelokāmi turējās aizsardzībā. Irisa jau skatījās uz izeju.
"Labi, šķiet, ka Ariss ir savējais, un ir slikti viņu atstāt nepatikšanās, bet prinči ir problēmu avots, es to zinu kā princesi." — meitene nodomāja, vērodama brāli.
— Kurš mūs drīz pamanīs? Es varu jums dot mājienu. Pirmais burts ir "p", pēdējais ir "c". — mans draugs sarkastiski teica.
— Pieņemsim, ka mums bija kaut kāda kode, kas pēkšņi apēda mūsu kleitas, un mēs nevarējām ierasties? — Īrisa bezpalīdzīgi jautāja.
"Es nezināju, ka šeit dzīvo tik izsalkuši kodes." Prieks, ka tev bija rezerves drēbes. "Es tiešām negribēju pagriezties pret balsi." hmm. Bija nepieciešams viņu klusībā izvilkt. — Prieks iepazīties, Daren Airan.
Āriss izdomāja formālu iemeslu, kādēļ viņa jaunie paziņas sazināties ar meitenēm, un samazināja viņu motivāciju lūgt viņas precēties, iepazīstinot viņas ar savām attālajām radiniekiem — Lizu un Elisu Stokas.
— Serams Eirans ir jaunākais pūķu princis. “Viņiem priekšā stāvēja izskatīgs puisis ar izkausētā gaišā sudraba krāsām.
"Un es, daiļās dāmas, esmu Serama māsīca." "Šķiet, ka acis viņu ģimenē tika nodotas no paaudzes paaudzē, tāpat kā mati." — Tu izskaties labi. Jūs pārspējāt visus un kļuvāt par prieku manām acīm. "Viņi izskatījās kā grūtnieces balles debitantes melnās kleitās." Lai gan no malas viņš droši vien zina labāk. — Vai tu gribētu dejot? — viņš ieteica Mirelam.
— Baidos, ka šodien nedejošu. Pastāv kolosāls risks kļūt par nelielu purvu starp muslīnu krastiem.
Viņas vārdiem bija vizuāls apstiprinājums. Pagāja trīsdesmit minūtes, starp dejojošajiem pāriem, izņemot mūziku, it kā nekas nebūtu mainījies. Bija vērts katram pārim piesiet daudzkrāsainas lentītes, kā ar kaķēniem.
"Būtu bijis daudz sliktāk, ja viņi būtu ģērbušies rozā krāsā." — Serams teica, it kā kaut ko atcerētos.
— Ak jā! Korsetes navvies. — Darens turpināja ņirgāties. — Es iesaku visiem pārslēgties uz “tu”.
Princis tonī, kas necieta atteikumu, ļoti vēlējās atstāt vismaz kādu labu iespaidu par vakaru, tāpēc lūdza Irisu dejot.
— Man ļoti slikti padodas dejot. — viņa centās viņu pārliecināt. Viņas acis šaudījās, meklējot palīdzību vai izeju no situācijas. Mirela, ausis sabāzusi, deva zīmes, sakot: “Ej, muļķis! Tādu skatu savā mūžā nebiju redzējis.” Bet princese nesaprata, kāpēc viņai jāpiedalās šajā cirkā un jāvada tas.
— Es braukšu, tev patiks. — Serams pasmaidīja un, satvēris viņas roku, metās uz brīvo vietu starp dejojošajiem pāriem. Visas dejas laikā viņš nenolaida no viņas acis.
"Tu man ļoti atgādini kādu, šķiet, ka ir kāda līdzība, bet es vēl neesmu pārliecināts." — princis domīgi sacīja pēc tam, kad viņi atgriezās veseli. Neatkarīgi no tā, kam princese atgādināja, viņu sejas bija kaut kur uz nevainojamības un ģenialitātes robežas, kā arī pēkšņi nenokrita. Lēdija Kemina nebija amatiere savā amatā, un atceries vai neatceries — lielas atšķirības nebūs.
Mirela joprojām cīnījās ar Darenu, savukārt Ariss meistarīgi nepamanīja sabiedrības skaistuļu skatienus, kas sapņoja par viņu satikt. It kā nekas nebūtu mainījies. Ragana pēc Īrisas skatieniem saprata, ka viņām pienācis laiks doties projām, tāpēc, pateicoties par brīnišķīgo vakaru, viņas nesekmīgi mēģināja doties prom.
"Es domāju, ka mums šeit vairs nav ko darīt, tāpēc mēs jūs aizvedīsim." — Serams sacīja, skatīdamies apkārt pūlim. — Ariss, tu paliksi? “No prinča acīm bija skaidrs, ka viņš šeit nepaliks nevienu papildu minūti. "Mums jādodas prom, pirms visi to sapratīs, pretējā gadījumā viņu pacietība beigsies."
Viņi gribēja novērst cilvēku uzmanību, tāpēc viņi to tagad darīja. Noņemot no sienām ilūzijas un pie reizes satverot raganu aiz elkoņa, taču, pārsteidzoši, viņa nez kāpēc netaisījās vilkties. Neko jaunu nesagaidījusi, princese paskatījās apkārt. Papildus savām fejām pie sienām bija arī jaunas dāmas. Pozas bija pilnīgi atšķirīgas. Jaunkundze, kas nāca no meiteņu rokām, salīdzinājumā ar šīm… daiļavām bija dziļi morāla un šķīsta. Viņai vismaz bija drēbes.
Kultūršoks ātri pārvērtās dusmās, un lietas kļuva neparasti trokšņainas. Apmainījusies ar skatieniem ar mazdūšīgo Mirelu, Īrisa paskatījās uz brāli. Viņš stāvēja ar nelokāmu seju, it kā nekas nebūtu noticis. Viņu jaunie paziņas aplūkoja atjaunināto interjeru. Darens, apbrīnojami skatīdamies apkārt meitenēm, kvēloja, kā princesei šķita, lepnumā. Serams centās apspiest smieklus.