Выбрать главу

Monsens sarauca savas pinkainās uzacis:

—          Dārgais Birming, galu galā jūs diezgan ilgi eksperimentējāt mūsu telecentrā par mūsu naudu, un es uzskatu, ka …

—   Taču viss sasniegtais — ir tikai fikcija.

—   Fikcija? — Ministrs iepleta acis.

—          Protams, no spraustā mērķa mēs vēl esam tālu.

—           Bet vai tad jūs pats pērkona dārdiem līdzīgā balsī nepaziņojāt, ka eksperimenti spīdoši pabeigti.

—    Es?

Visi trīs stīvi noskatījās manī. Monsens pa­berzēja pieri, pārējie, juzdamies neveikli, sagrozījās savos sēdekļos.

Ministrs nolika glāzi.

—          Tātad, profesora kungs, jūs noliedzat pats savus vārdus?

—          Vispirms man gribētos zināt, ko īsti esmu teicis.

Ministrs spēji pagriezās, apgāzdams glāzi ar zeltaino dzērienu.

—   Neņemiet ļaunā, cienījamo profesor,

taču jūsu vārdi… mums rodas tāds iespaids, ka jūs, piedodiet, neesat pie pilna… vārdu sakot, jūs droši vien esat par daudz pārpū­lējies.

—   Tā tas ir, — es dzīvi piebalsoju.

—    Man liekas, mēs esam sākuši drāzt iesmu, kamēr mednis vēl kokā? — nepazīs­tamais nievīgi izmeta.

—    Lūdzu jūs izteikties skaidrāk, — es aicināju.

—    Lasiet avīzes, — tur pateikts pietiekami skaidri, — ministrs atteica un, paņēmis pašu jaunāko laikrakstu no žūkšņa, kas gulēja uz rakstāmgalda, pastūma to man.

ļ MICLAN'S TRIBUNE ļ

SENSĀCIJA! GADSIMTA VARENĀKAIS IZGUDROJUMS!

AR BIOELEKTROTELEVTZIJAS APARĀTA PA­LĪDZĪBU VAR PAVAIROT CILVĒKUS

Mūsu speciālkorespondents ziņo no Bodienas:

«Pēc profesora Birminga vakardienas ievērojamās uz­stāšanās Beklahema klubā viņa ierašanās Bodienas pretkara kongresā nevienu vairs nepārsteidza. Pēc še­jienes komentētāju domām zinātnieka sensacionālais

paziņojums bija vērsts galvenokārt uz vienu mērķi — pievērst Bodienai plašas sabiedrības uzmanību, sabiedrī­bas, kas līdz šim nav izrādījusi pietiekamu interesi par šeit notiekošo miera piekritēju kongresu. Jāatzīst, ka šis mērķis, bez šaubām, ir sasniegts. Kas tad palīdzēja zināt­niekam gūt panākumus? Par ko viņš runāja? Līdz pēdē­jai iespējai pārpildītajā kongresa sēžu zālē Birmings sīki pastāstīja par, domājams, pašu diženāko atklājumu visā civilizācijas vēsturē. Viņš starp citu paziņoja (ci­tējam vārdu pa vārdam):

«Mūsdienu zinātne ir guvusi neredzētus panākumus. Taču līdzīgi tam, kā rūpnieciskā ražošana nav iedomā­jama bez visa kolektīva precīzas, draudzīgas sadarbības, tā arī mūsdienu zinātnes attīstības līmenis neatlaidīgi izvirza uzdevumu racionāli organizēt visu sabiedrību. Bez tā nebūs iespējama sabiedrības harmoniska attīs­tība. Pat vēl vairāk, — pretējā gadījumā zinātnes atklā­jumi var novest cilvēci pie bojā ejas.

Tagad atļaujiet pāriet pie atklājuma, ko nav taisnīgi piedēvēt vienīgi man, jo šo atklājumu nekādā gadījumā nebūtu bijis iespējams izdarīt, neizmantojot daudzu visas pasaules zinātnieku sasniegumus.

Izgudrojuma pamatā ir šāds princips. Kā zinātne ne­apgāžami pierādījusi, visas cilvēka organisma šūnas, visi dziedzeri, tai skaitā arī iekšējās sekrēcijas dzie­dzeri, muskuļu audi utt. izstaro elektriskus impulsus. Ar speciālu ierīču palīdzību varam šos signālus uztvert, reproducēt, pārraidīt utt.

Par cilvēka organisma biostrāvas izmantošanu ārst­nieciskos nolūkos jūs droši vien jau esat dzirdējuši. Pirms dažiem gadiem notika sekmīgi atdzīvināšanas mēģinājumi.

Apmēram tajā pašā laikā tika konstruēta mākslīgā roka, kuras elektronu plauksta vada pirkstu kustības ar tādu precizitāti, ka tā nedarbojas sliktāk par dabisku cilvēka roku. Elektrisko impulsu, kas rodas no nervu kairinājuma, kuru rada doma: «Izdarīšu ar roku šādu kustību» — uztver ar elektrodu aproces palīdzību, pēc tam šo impulsu pastiprina, transformē, un šāds efekts liek darboties mākslīgajai metāla rokai. Pēc līdzīga principa konstruēta arī mākslīgā kāja, kas apgādāta ar radiolokācijas iekārtu; tāda kāja reaģē uz kuru katru šķērsli, pat uz nelīdzenām vielām augsnē.

Kopš tā laika zinātne un tehnika aizsoļojušas tālu uz priekšu, it sevišķi pēc tam, kad tika radītas speciālas ierīces, kas deva iespēju izdarīt biostrāvu tālpārvadī- šanu no dažādiem cilvēka orgāniem.

Iedomājieties kaut ko līdzīgu stereoskopiskam tele­vīzijas aparātam, kas kopā ar visiem bezgala sarežģīta­jiem komponentiem un detaļām ir izgatavots no vielas, kas sastāv no ārkārtīgi jutīgām molekulām un taustot pārsteidzoši atgādina cilvēka miesas audus. Sī viela ir neparasti jutīga pret visvājāko biostrāvu iedarbību.

Ferlenas pētnieki jau kopš 1939. gada sekmīgi veic mēģinājumus radīt no plastiskām vielām mākslīgus mus­kuļus. Kādā no vispasaules izstādēm viņi bija eksponē­juši mikroskopisku sinlētisko «muskuļu šķiedru», kas spēja pacelt un nolaist divus gramus smagu priekšmetu.

Ferlenas zinātnieki un inženieri nesen piepildīja kvē­lāko cilvēka sapni — spēt pašam lidot pa gaisu. Pirms dažām nedēļām viņi mūsu galvaspilsētā demonstrēja cilvēkus, kam pie ekstremitātēm bija pierīkotas īpašas ietaises Centrālās nervu sistēmas biostrāvas nodeva gribas impulsu «Es vēlos lidot» īpašai ierīcei — māk­slīgajiem spārniem, ar kuriem cilvēks var pacelties gaisā.

Muskuļu šķiedras, no kurām austi mākslīgie spārni, kas lieliski reaģē uz smadzeņu raidītajiem impulsiem, pagatavotas no gluži jauna, nevienam nepazīstama ma­teriāla. Šim materiālam, kas sastāv no augstākā mērā jutīgām molekulām, piemīt brīnumaina īpašība: ja uz to iedarbojas biostrāvas, ko akumulē speciālas aparātā izvietotas baterijas, tas spēj pieņemt cilvēka ķermeņa formu!

Uz bioelektronu aparāta ekrāna parādās cilvēka tēls (protams, šis apraksts ir visai nosacīts, jo ekrāns nemaz nav redzams), pie kam šis tēls ir telpisks, dabiska lie­luma. Taču no studijas uz bateriju uztvērēju tiek no­raidīts ne tikai cilvēka attēls, bet arī biostrāvas no itin visiem reproducējamā cilvēka ķermeņa orgāniem un sistēmām: no nervu sistēmas, smadzenēm, sirds, musku­ļiem utt. No ārkārtīgi jutīgajām molekulām izgatavotā viela, saņēmusi bioelektrisko strāvu impulsus, tūdaļ sāk funkcionēt. Tik ilgi, kamēr turpinās «pārraide» (es atkārtoju, ka arī šis ir tikai nosacīts izteiciens, jo šinī gadījumā ir runa par neizmērojami sarežģītāku procesu nekā parastā televīzijas pārraide), telecilvēks — vai ari sauksim to par «reproducēto cilvēku», -— kas stāv tele­vīzijas kameras priekšā, iegūst visas spējas un īpašības, kādas piemīt viņa «oriģinālam», kurš uzturas studijā. Tas nozīmē, ka viņš iegūst spējas domāt, pieņemt lē­mumus, runāt, rīkoties utt.»

Slavenā zinātnieka pēdējos vārdus uzņēma ar milzīgu sajūsmu. Piecēlušies kājās, delegāti dedzīgi apsveica zinātniskās domas epohālo sasniegumu. Kad piekrišanas saucieni un vētrainās ovācijas mazliet pieklusa, profe­sors Birmings turpināja:

«Sis mūsdienu zinātnes vēsturiskais sasniegums varētu kalpot visas cilvēces labā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka zināmos apstākļos tas var nest tai arī neizmērojamu postu. Juzdamies pilnā mērā atbildīgs, es uzsveru, ka teledubultnieks ir tieša tā cilvēka kopija, no kura viņš reproducēts, tāpēc butu rupja kļūda nosaukt to par mākslīgu cilvēku. Taču, dārgie draugi, mēģiniet iedo­māties, ko īsti tas nozīmē: vajag tikai mazliet nobremzēt smadzeņu un nervu sistēmas biostrāvu reproducēšanu tajos cilvēkos, ko mēs radām, lai izveidotos kroplas būt­nes, kam nebūs, piemēram, tādu cilvēcīgu spēju kā loģiska domāšana un jūtas! Ar šādu «robotu» palīdzību varētu pastrādāt visbriesmīgākās nelietības! Tādēļ es vēlreiz atkārtoju: tik svarīgs zinātnisks atklājums var piederēt vienīgi augsti organizētai, vispusīgi un harmo­niski attīstītai sabiedrībai, tādai sabiedrībai, kurā nebūs nekādas iespējas šo atklājumu izmantot ļaunprātīgi, iz­mantot to pret cilvēci. Pretējā gadījumā mēs jebkurā brīdī varam kļūt par šausmīgu traģēdiju lieciniekiem: būtnes, kas nevar ne domāt, ne just, spētu izdarīt vis­briesmīgākos noziegumus. Tajā pašā laikā, es atkārtoju, šis atklājums var radīt visas cilvēces labklājības un'uz­plaukuma nepieredzētu kāpinājumu. Mēs varēsim no viena paša cilvēka reproducēt simtiem tūkstošiem ko­piju. Ja, piemēram, tādā veidā pavairotu mani, tad es iegūtu tūkstošiem roku un man būtu pa spēkam pa­vērst pretējā virzienā ūdeņiem bagātas upes, nedzīvus tuksnešus padarīt par ziedošu zemi vai arī uzcelt de- oesskrāpjus līdz pat debesu dzīlēm … Vienā un tajā pašā laikā es varēšu atpūsties kaut kur Klusā okeāna krastā un būvēt ceļus Dienvidaustrumāzijas džungļu biezokņos. Cilvēks gūs iespēju harmoniski attīstīt brī­nišķīgās spējas, ar kādām daba to tik bagātīgi apveltī­jusi, un viņš kļūs par tās valdnieku. Tomēr šāda vispu­sīga personības attīstība ir iespējama vienīgi racionāli organizētā sabiedrībā. Nedrīkst pieļaut reproducēto cil­vēku izmantošanu kara mērķiem!»»