Kaut arī intervija bija īsa, man vajadzēja diezgan daudz laika, lai to rūpīgi izstudētu. Vairāk par šo, pēc manām domām, mazliet grotesko dialogu mani interesēja paša izdarīto prāta slēdzienu un ieskatu analīze sakarā ar jautājumiem, ko uzdeva manam tele- dubultniekam. «Reproducētais Birmings nav tik noslēgts kā es . . . Nē, nē, nu ir pienācis laiks visu skaidri izstāstīt,» es nospriedu. Atcerējies, cik apdullinošu sitienu pa galvu man bija devis «dumpinieks», nolēmu aicināt valdību palīgā bēgli notvert un padarīt nekaitīgu. Galu galā tas taču nav dzīvs cilvēks, bet aparāts, cilvēka roku un prāta mākslīgs ražojums.
— Kungi, — es svinīgi ierunājos, — tie nav mani, bet gan mana teledubultnieka «reproducētā Birminga» izteicieni.
Ja es nebūtu bijis tik ļoti satraukts, aina, kas atklājās manu acu priekšā, droši vien man liktos visai komiska! Monsens sāka mulsi mirkšķināt acis, izstīdzējušais senāta pārstāvis smieklīgi izstiepa kaklu kā zostēviņš, bet ministrs, iekodis zobos apakšlūpu, atgādināja azarta spēlmani, kas pazaudējis visu savu mantību.
— Re-reproducētais Birmings? — viņš uztraukts stomījās.
— Tieši tā.
— Ko tas viss nozīmē? — viņš vēl arvien neizprata.
— Tas nozīmē, ka vakar vakarā manis pirmoreiz pielietoto biostrāvu un staru
ietekmē eksperimentālais elektronu aparāts «atdzīvojās».
— Atdzīvojās?
— Jā.
— Bet…
— Jūs interesē, kāpēc es pieļāvu, ka viņš aizbēg?
— Protams!
— Raidītājs bija izslēgts laikā.
— Nu kā tad tas varēja notikt?!
— Aparāts tomēr turpināja darboties …
Monsens pielēca kājās kā dzelts:
-— Tas taču vareni, Birming, jūs esat ģēnijs! Kāds radošais spēks, kāda vitalitāte! Dabisks cilvēks!
Ministrs tomēr bija noskaņots visai skeptiski.
— Jā, jā, tas patiešām ir kolosāli. Mākslīgais Birmings ir sacēlis milzīgu traci, satraucis sabiedrības domas, izpaudis nedzirdēti svarīgu kara noslēpumu …
— Kara noslēpumu? — Es neticēju savām ausīm.
Nu bija reize senāta pārstāvim. Izslējies visā augumā, viņš no saviem «augstumiem» cienīgi skaidroja:
— Dārgo profesor, ceru, jūs saprotat, ka tik vērtīgu izgudrojumu mēs nekavējoties izmantosim mūsu varenās valsts labā, tās militāro spēku nostiprināšanai. Kā jūs zināt, uz kareivjiem tagad ir grūti paļauties, vienkāršie cilvēki kļūst arvien neuzticamāki…
— Jūs taču pats esat pārliecinājies, — ministrs iejaucās, — ka miera piekritēju kaitīgā propaganda iedarbojas pat uz jūsu tele- dubultnieka psiholoģiju. Es ceru, jūs sapratīsiet, ka mums jāpasargā sabiedrība no viņu kaitīgās ietekmes, jādarbojas pret šo propagandu ar visiem mums pieejamiem līdzekļiem!
Garais senāta pārstāvis no jauna ņēmās spriedelēt. Vārdus viņš bēra kā no pilnības raga, runāja steigšus, it kā pūlēdamies atgūt nokavēto:
— Nekavējoties jāsaceļ trauksme, jāmobilizē policija un bruņotie spēki, jāsaceļ kājās visa Miklana! Teledubultnieks jānotver visīsākajā laikā!
— Tas nav tik sarežģīti, — es piebildu, — ja ņem vērā, ka «reproducētais Birmings» bez bailēm nāk manā mājā, lai gan…
— Lai gan? — vienā mutē iejautājās ministrs un senāta pārstāvis.
— Viņš patvarīgi paņēma dažus manus apģērba gabalus un krietni patukšoja čeku grāmatiņu. Pēc manām domām tas liecina, ka viņš gatavojas dzīvot patstāvīgu dzīvi.
— Starp citu, par patstāvību, — ministrs ierunājās. — Jūsu teledubultnieks taču jau no paša sākuma neuzvedas tā .. .
— Kā būtu rīkojies es? — es pabeidzu viņa domu.
— Nu, zināms!
— Acīm redzot, šajā apstāklī slēpjas viena no brīnišķīgākajām mana aparāta priekšrocībām: jūs paši pārliecinājāties, ka profesora Birminga teledubultnieks ir apveltīts ar spējām patstāvīgi rīkoties un pieņemt lēmumus, pamatojoties pats uz savu gribu!
— Tas tik ir numurs! — Monsens izsaucās. — Jūs sākat runāt sava drauģeļa valodā!
— Ko jūs ar to gribat teikt?
— Es runāju par jūsu teledubultnieku, profesor.
Monsena replika mani mazliet samulsināja. Pēc apjukuma mirkļa es tomēr turpināju savu domu:
— Vārdu sakot, biokameras pārraida domas nevis mehāniski, bet funkcionāli, tās pilnībā pārvada visas centrālās nervu sistēmas un citu orgānu funkcijas, un tādā veidā tele- dublieris .. .
— Jūs teicāt «teledublieris»? — visi trīs korī izsaucās un nozīmīgi saskatījās.
Es lauzīju galvu, kā viņiem to visu vienkāršāk izskaidrot.
— Saprotiet, dieva dēļ, «reproducētais Birmings» taču nav nekas cits kā mana kopija, nu, teiksim, mans dublikāts. Tādēļ nav jābrīnās, ja reizēm mēs abi ar viņu lietosim vienus un tos pašus izteicienus.
Ministra gluži pārakmeņojusies seja mazliet atdzīvojās. Viņš apsēdās un ar saviem labi koptajiem pirkstiem sāka virpināt glāzītes kājiņu. Acīm redzot, šī darbošanās izraisīja viņā humoru, tiesa gan, nebūt ne miermīlīgu.
— Un tātad, mīļo profesor, kā rādās, galvenais dumpinieks esat jūs pats! Jūsu otrā «daba» ir jūs nodevusi, kā saka, caur un caur! Ha-ha-ha!
Iesmējāmies arī mēs, tomēr tie bija smiekli caur asarām.
Atdarinādams ministru, arī Monsens mēģināja jokot:
— Rādās, ka jūs, dārgo profesor, taisāties ķert rokā pats sevi!
Nezinu, kā pārējiem, bet man no šī seklā jociņa sametās nelāgi.
— Esmu demokrātisku brīvību piekritējs, tai skaitā atbalstu arī vārda un darbības brīvību sabiedrības labā. Tas visiem zināms ..— Nu, tad ļaujiet mums brīvi rīkoties, lai notvertu jūsu teledubultnieku, — ministrs steidzīgi pārtvēra manus vārdus.
8
— Pēc manām domām, — viņš turpināja, — sākumā vajadzētu kādā avīzē apšaubīt visus paziņojumus par Birminga atklājumu. Turklāt nebūtu par ļaunu rakstā iepīt dažādus moralizējošus pārspriedumus, varētu pieļaut pat filozofēšanu.
— Bet, ministra kungs, kā tas izdarāms, lai neiegūtu…
— Ārprātīgā slavu?
— Tieši tā! Ar to vajadzēs samierināties. No diviem ļaunumiem jāizvēlas mazākais. Būs sliktāk, ja aiz robežas par jūsu atklājumu zinās patiesību! Jūsu «reproducēto Birmingu» mēs, profesor, ātri padarīsim nekaitīgu, un jūs
varēsit turpināt savus eksperimentus. Protams, strādājot pilnīgi slepeni, jūs taču saprotat, ka nedrīkst neko izpaust… Bet pa to laiku kaislības norims un profesora Birminga «prāta aptumsums» drīz vien piemirsīsies. Jebkurš jaunums pēc trim četrām dienām vairs nav cilvēku uzmanības centrā.
— Tā tas ir gan, ministra kungs, bet vajag taču kaut kā izskaidrot, kādēļ es atsakos no sava paziņojuma!
— Uzrakstiet, ka jums iegribējās izsmiet Bodienas kongresa dalībniekus un pierādīt, ka visi šie apsēstie tā saucamās miera propagandas sludinātāji, — ministrs šos vārdus izrunāja indīgi smaidīdams, ar uzsvērtu sarkasmu, — ir kā nelgas, kas danco pēc citu stabules. Viņi paši spējīgi noticēt visam, kas pagadās, un prasa to ari no citiem …
— Labi teikts! — Monsens izsaucās.
— … un paši, — ministrs turpināja, nepievērsdams uzmanības viņa replikai, — ir gatavie teledublieri. Starp citu, kur jūs ņēmāt šo apzīmējumu?