— Sengrieķu valodā vārdam «tele» bija divas nozīmes, — es paskaidroju, — «tāls» un «pilnīgs».
— Vārdu sakot, salīdziniet viņus ar tele- dublieriem, kuru skaitu pēc vēlēšanās var pavairot līdz bezgalībai, reproducējot no viena un tā paša subjekta, un viņi visi reizē atkārtos to, ko tiem pavēlēs.
Senāta pārstāvis pat noklakšķināja ar mēli:
— Vareni izdomāts! Tad neviens jūs vairs nesauks par ārprātīgu, drīzāk gan otrādi!
— Attiecībā uz pārējo paļaujieties uz mani, cienījamo profesor, — ministrs turpināja. — Vai jums čeku grāmatiņa ir līdzi?
— Jā.
— Lieliski! Dodiet, paskatīsimies … Hm … Izrauti deviņi čeki, es atzīmēšu to numurus. Lai tikai jūsu Birmings parādās bankā: tur mēs viņam uzrīkosim slazdus un notversim to! Jā, gandrīz būtu piemirsis: kā tad tā, profesor? Pavisam nesen jūs apgalvojāt, ka esat guvis tikai daļējus rezultātus, un nu pēkšņi…
— Par negaidītajiem panākumiem mums jāpateicas kādai neparedzētai nejaušībai, kuras būtība man vēl līdz šim nav skaidra. Šobrīd es vēl nevaru pateikt, kas radīja tik neparastu efektu, bet dažnedažādus minējumus uzskatu par nevajadzīgiem.
— Nepieciešams pēc iespējas ātrāk noskaidrot īstenību. Neaizmirstiet, Birming, pienākumus, kādi jums ir pret valdību. Valsts ir ieinteresēta, lai tie tiktu izpildīti stingri un precīzi.
— Centīšos darīt visu, kas manos spēkos, ministra kungs!
— Sakiet, profesor, vai vēl kāds zina par jūsu eksperimentu raksturu un būtību, es, protams, domāju to laiku, kad jūsu aparātam vēl nepiemita dzīva organisma funkcijas?
— Mūsu televīzijas centrā, — aizsteigdamies man priekšā, ātri nobēra Monsens, — eksperimentālie darbi organizēti tā, ka dažādām pētnieku grupām bija uzticēti tikai atsevišķi uzdevumi. Vienīgais, ko viņi zināja, — ka mēs risinām problēmu par biostrāvu ārstnieciskās iedarbības efektivitātes palielināšanu.
— Bet jūsu tuvākie palīgi? — ministrs noprasīja, cieši skatīdamies man sejā.
— Centrālajā laboratorijā, kur notiek pēdējie eksperimenti, var iekļūt vienīgi mans palīgs un sekretārs Nils Kersens. Taču no bioelektronikas viņš neko nesaprot, un viņam nav nekādas sajēgas par manu pētījumu mērķiem.
— Pietiek, profesor. Mēs centīsimies jums paziņot visus notikumus. Bet jūs katrā ziņā saceriet avīzei rakstu. Starp citu, mēs laikam varam jūs atbrīvot no šīs delikātās misijas: mēs to uzrakstīsim paši un jūsu vārdā publicēsim, teiksim, avīzē «Miclan's Tribune». Un, kaut arī šī avīze nav valdības oficiālais orgāns, tā tomēr tuva komersantu aprindām. Vai brauksiet uz māju?
— Jā.
— Jauki. Būtu vēlams, lai, izbraucot no mājām, jūs darītu to zināmu mums. Tas atvieglotu izmeklēšanas orgānu darbu.
*
Notikumi risinājās vēja ātrumā. Nebiju gandrīz vēl paguvis pārkāpt pār mājas slieksni, kad atskanēja telefona zvans — runāja ministra personiskais sekretārs:
— Hallo, profesor! Jūsu etviju atradām. Tā patiešām bija pie mums!
— Piedodiet, par kādu etviju jūs runājat? — es apjuku.
— Kā? Aizgājis no mums, jūs tūdaļ atgriezāties pēc aizmirstās etvijas. Bet tā nekur
nebija atrodama. Atcerieties, mēs vēl kopīgi to meklējām.
— Es meklēju?
— Etvija atradās kādas divas minūtes pēc jūsu aiziešanas… Tā nez kā bija nokļuvusi zem galdauta.
— Kas bija nokļuvis zem galdauta?
— Etvija, protams.
— Sakiet, vai ministra kungs tur vēl ir?
— Jā.
— Esiet tik laipns, savienojiet mani ar viņu!
Uzzinājis, kas noticis, ministrs gandrīz aizrijās.
— Un jūs tiešām nesmēķējat?
— Nekad neesmu smēķējis.
Klausulē bija dzirdamas klusinātas lamas, steidzīga rāšanās ar sekretāru, pēc tam atkal atskanēja ministra balss:
— Nolādēts, Birming! Tātad viņš bijis šeit, mums pašā deguna galā! Kāda bezkaunība! Pašam līst lauvai taisni rīklē! Un es ar viņu sarunājos! (Atkal skanēja šķendēšanās un lāsti — ministrs ļāva vaļu savām jūtām.) Profesor, mums viņš jānotver šodien pat, lai notiek kas notikdams! Dzirdat?!
Pirms iepazīstinu lasītāju ar notikumu tālāko gaitu, man gribētos sniegt izvilkumus no avīžu rakstiem un ziņojumiem, kas sacēla daudz trokšņa un izraisīja par mani visfantastiskākās valodas. Avīžu slejas bija izraibinātas kliedzošiem virsrakstiem, kas saistījās ar manu atklājumu. Šī sensācija vēl arvien atradās preses uzmanības centrā. Bet es pats šajā laikā biju spiests sēdēt mājās un par dramatiskajiem notikumiem uzzināju no avīžu rakstiem. Neiedomājamais tracis, kas bija sacelts ap manu personu, nebūt netraucēja mani ar baudu iedzert melnu kafiju.
Jāatzīstas, ka man kļuva mazliet vieglāk ap sirdi pēc tam, kad biju dalījies ar citiem noslēpumā, kas mani tik ļoti nomāca. Man likās, "ka «reproducēto Birmingu» izdosies aizturēt visdrīzākā laikā un es varēšu mierīgi nodoties pārtrauktajam darbam. Tiesa gan, domās es atkal un atkal atgriezos pie tā, kas manu sirdi pildīja ar nemieru un satraukumu. Un kāds tur brīnums, ja pa to laiku, kamēr es savā mājā dzīvoju bezdarbībā, kāds manā izskatā, tomēr man svešs uti naidīgs, dzīvoja manu dzīvi kaut kur tepat tuvumā vai varbūt tālu prom no manis …
No dienas un vakara avīzēm man kļuva pilnīgi skaidrs, ka paziņojums par teledubult- nieka radīšanu ir uzbudinājis cilvēku fantāziju līdz galējai robežai.
IVews Chroiiicle
BAILES NO «MĀKSLĪGA CILVĒKA»!
PANIKA MOZIKHOLLA! PRIEKŠLIKUMS
PAR CILVĒKU DZIMUMA ATJAUNOŠANU
Pēc profesora Birminga sensacionālā paziņojuma par telecilvēka radīšanu uz policijas iestādēm un avīžu redakcijām nemitīgā straumē plūst ziņojumi par ļaundarībām, kuras it kā esot pastrādājušas izdaudzinātās telebūtnes. Šodien Stenleijas apgabala policijas iecirknī izpūrušiem matiem un uzbudināta atskrējusi kāda bagāta tirgotāja kundze H. Role un paziņojusi, ka viņas vīrs esot apmainīts pret mākslīgu cilvēku. Līdz pat pēdējam laikam Roles kungs izturējies nevainojami, bijis arvien uzmanīgs, kaut arī laulāto draugu attiecībās bijis vērojams zināms vēsums. Pēdējais apstāklis izbrīnu nerada, jo laimīgā laulības dzīve ilgst jau divdesmit vienu gadu un sešus mēnešus. Šodien viņš ap pusdienas laiku pārradies mājās pacilātā noskaņojumā un ar svaigām lūpu krāsas pēdām uz krekla apkaklītes. Kad Roles kundze pilnīgi pamatoti pieprasījusi paskaidrojumus par tik neparastu izturēšanos, viņš, nepievērsdams ne mazāko uzmanību kundzes taisnīgajām dusmām, ieslēdzis savu laulāto draudzeni ciešos apkampienos un rotaļīga (!) tonī sācis pārliecināt, ka viņa esot — debesu eņģelis, burvīgs radījums un, kaut arī tā apberot viņu lamu vārdiem, viņš, Role, tik un tā savu jautro noskaņojumu nemainīšot, jo tagad tam viss esot vienalga, tā sakot, viņš visu sev apkārt redzot rožainās krāsās. Kas tik viss dzīvē nevarot atgadīties … Tral-la-lā, tral-la-lā. Bet, starp citu, viņš, Role, līdz šai dienai, kā jau visi lojāli ļaudis, lai būtu cik labā omā būdams, neesot atļāvies dziedāt pat vannas istabā. Ņemot vērā tik neparastas parādības kā cienījamam ģimenes galvam nepiedienīgi vieglprātīgu noskaņojumu, it īpaši vieglu dziesmiņu dziedāšanu, kā ari nezināmas izcelšanās lūpu pomādes traipus, Roles kundze ir cieši pārliecināta, ka viņas vīrs ir komunistu propagandas ietekmē nonākušā profesora Birminga nelaimīgs upuris. Viņa apgalvo, ka īstais Role smokot kādā moku kambarī vai slēptuvē, no kurienes uz mājām pārraidot vienīgi viņa televīzijas attēlu, tas ir, reprodukciju. Sakarā ar šo ārkārtējo notikumu Roles kundze pieprasa nepārtrauktu policijas apsardzību, lai sagādātu viņai personisko drošību, tādēļ ka viņa neriskējot pārkāpt pati savas mājas slieksni, kamēr tur uzturoties šis briesmonis. Bez tam viņa pieprasa, lai nekavējoties tiktu arestēts profesors Birmings un atbrīvots viņas īstais vīrs.