Выбрать главу

Noslēgumā man gribētos sniegt tā paziņo­juma tekstu, kas parādījās atklātībā ar manu parakstu, bet kuru netiku rakstījis, kaut arī principā biju vienis prātis ar ministru, ka tādu vajadzētu publicēt.

MICLAN'S TRIBUNE

PROFESORA BIRMINGA PAZIŅOJUMS

Mūsu avīzes redakcija ar lielu gandarījumu publicē profesora Birminga paziņojumu, kas, bez šaubām, būs rūgts piliens visiem, kas, pirms laika gavilēdami, bija gatavi priecāties, ka ģeniālais zinātnieks it kā būtu at­zinis viņu idejas. Profesora Birminga atbilde droši liecina par to, ka viņa pārliecība nav mainījusies un noder par lielisku apliecinājumu viņa spožajai apdāvinātībai, ne­apšaubāmajam talantam un izcilajām spējām. Tā arī vēl lieku reizi izceļ prāta elastību un smalko humora iz­jūtu, kas piemīt mūsu cienījamam zinātniekam. Zināmo vilšanos, ko izraisīs tas, ka sensacionālais paziņojums par ievērojamo zinātnisko atklājumu ir izrādījies tikai smalks triks, ar uzviju kompensēs profesora Birminga idejisko pretinieku pilnīgais fiasko. Kā saka sena pa­runa: visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais.

«Iepazinies ar preses atsauksmēm par manu uzstāša­nos Bodienas kongresā, pārliecinājos, ka dažādie poli­tiskie grupējumi nopūlas patvarīgi izskaidrot manis teikto un to izmantot savtīgos nolūkos. Viskuriozākais šai notikumā ir tas, ka nevienam nebija pietiekami daudz veselā saprāta, lai kaut mirkli šaubītos par to, cik ticams mans paziņojums ir no zinātniskā viedokļa! Bet runa taču ir par acīm redzamu absurdu, aplamu izdomājumu! Dažādās mūsu valsts pilsētās un provincēs ir plaši iz­platījušās ne ar ko nepamatotas paniskas baumas par ālēšanos un ļaundarībām, ko it kā esot pastrādājuši telecilvēki. Es gluži kategoriski apstiprinu sabiedrības uzskatus, ka viss notikušais nav nekas vairāk kā vien nevainīgs joks ar lētticīgiem vientiešiem. Tomēr, pārlie­cinājies, ka šis joks padarījis nemierīgus cilvēku prā­tus un izraisījis zināmas bažas, uzskatu par savu pienā­kumu nākt klajā ar šo paziņojumu.

Tātad, kas īsti ir šie teledubultnieki?

Tie nav nekas cits kā nāvīgi brīvības ienaidnieki, bezpersoniskas marionetes, kas paklausīgi izpilda to cil­vēku gribu, kuri viņus rausta aiz aukliņas, citiem vār­diem sakot, to cilvēku, kuri dod viņiem direktīvas.

Mana nostāja ir vispār zināma: pilnīgu personības brīvību! Es stingri turos pie tās, šis princips man aug­stāks par visu!

Es ļoti atvainojos visiem tiem lojālajiem miklanie- šiem, kuri manu «zinātnisko atklājumu» uzskatīja par skaidru patiesību. Man nepavisam nebija vēlēšanās vi­ņus apmuļķot, man bija svarīgi izsmiet Bodienas kon­gresa dalībniekus.

Deniļs Birmings»

Ap desmitiem vakarā man pasniedza tele­grammu:

«Apsveicu, profesor. Jūsu konstruētā ie­rīce darbojas bez traucējumiem. Jūsu Bir­mings.»

Laikraksts «Slabenden» sniedza manam pa­ziņojumam šādus komentārus:

Profesors Birmings iebaidīts!

Gan lasītāji, gan žurnālisti bija ārkārtīgi pārsteigti, izlasījuši «Miclan's Tribune» dienas izdevumā profesora Birminga paziņojumu, kurā viņš savu uzstāšanos Bo-

dienā izskaidro vienīgi uh tikai kā «nevainīgu joku», ar ko it kā esot gribējis apkaunot «brīvības ienaidniekus, bezpersoniskās marionetes, kas paklausīgi izpilda to cil­vēku gribu, kuri viņiem dod direktīvas». Taču neviens, kam laimējās dzirdēt viņu Bodienā, netic šim atsauku­mam. Bodienas kongresa dalībnieki pat nepieļauj domu, ka tāds cienījams zinātnieks varētu krist tik zemu un pārvērst pliekanā farsā, ļaunā jokā zinātni, kurai viņš kalpo visu mūžu. Zināmās aprindās domā, ka profesors Birmings bijis spiests atteikties no sava sensacionālā paziņojuma, kas satrauca visas pasaules presi, tādēļ ka iejaukusies valdība, kas nav ieinteresēta izpaust atklā­juma noslēpumus.

Tajā pašā dienā, kad tika iespiests «mans» (lasi — ministra) atsaukums, avīze «Miclan's Future» publicēja rakstu, kurā es it kā pub­liski paziņoju, ka esmu paredzējis lauzt līgumu ar valdību.

MICLAN'S FUTURE

PROFESORA BIRMINGA PAZIŅOJUMS

Nemitīgā un pilnīgi likumīgā sabiedrības prasība plaši izskaidrot tehnisko dokumentāciju, kas sais­tīta ar jaunākajiem sasniegumiem bioelektronu televīzijā, ir gluži dabiska. Es labprāt publicētu visus tehniskos datus, kas attiecas uz manu izgudrojumu, tomēr daži apstākļi pagaidām man liedz šādu iespēju. Jau iepriekš apzinos, ka atradīsies cilvēki, kas pacentīsies mani nosaukt par «dzimtenes nodevēju», tādēļ ka esmu pilnīgi sarāvis saites ar Miklanas valdību. Vēlreiz paziņoju, ka noro­bežojos no tās un turpmāk nevēlos rīkoties saskaņā ar valdību; tikpat kategoriski protestēju arī pret necilvē­cīgajām tieksmēm izmantot manu atklājumu militāriem mērķiem. Tomēr es pilnīgi noraidu jebkurus apvainoju­mus nodevībā, jo savu lēmumu pieņēmu vienīgi patiesu patriotisma jūtu vadīts. Uzsveru, ka Miklanai karš atne­sīs neizmērojamu postu, bet varbūt pat pilnīgu iznīcību.

Kāda ir mana izgudrojuma būtība? Vispārējos vilcie­nos publika to jau pazīst. Tomēr pārjuteklisko molekulu vieliskais sastāvs, kā arī visa eksperimentu tehnoloģija paliek noslēpums. Es to neatklāšu tik ilgi, kamēr Mikla­nas valdība cieši negarantēs, ka tā reproducētos bio- elektronu teledubultniekus izmantos vienīgi miermīlī­giem nolūkiem.

Kas spiež mani izvirzīt tik stingrus noteikumus?

Es ilgāku laiku nodevos teledubultnieka reproducē­šanai ar biostrāvu palīdzību pilnīgā pārliecībā, ka val­dība nedomā manu atklājumu izmantot militāriem mēr­ķiem, kaut gan mani māca zināmas šaubas. Bet tagad esmu galīgi pārliecinājies par valdošo aprindu noziedzī­gajiem nodomiem. Sarunas, kas man šodien pēcpusdienā bija ar valdības pārstāvjiem . ..

«Etvija!» es tūdaļ nodomāju.

… šai ziņā pilnīgi apliecināja manas pārliecības pa­tiesumu. Senāta kara lietu komisijas pārstāvis pazi­ņoja …

«Viņam izdevies izdibināt daudz vairāk nekā man! Man pat prātā nenāca, ka tas ga­rais ir militāro aprindu ieliktenis!»

«.. . Tauta mums uzticas arvien mazāk. Cilvēki ne­grib mums akli ticēt pat tad, kad uzmaucam tiem armi­jas uniformu. Valstij ir nepieciešami ideāli kareivji, kas bez iebildumiem izpilda priekšniecības pavēles.»

Man laimējās izdibināt valdības plānus par telecil- vēku izmantošanu. Tie īsumā ir šādi: novedot kādu cil­vēku līdz augstākajai niknuma pakāpei, līdz pilnīgai nespējai saprātīgi domāt, jāiestāsta tam, ka viņa perso­nisko brīvību un pat dzīvību apdraud uz kolektīvisma principiem dibinātā sabiedrība. Kad šis cilvēks, tam no­ticējis, būs novests līdz galējai robežai, tad jāieslēdz kameras un viņa smadzeņu biostrāvas jāvada uz tele- reprodukcijas aparātiem. Ņemot talkā vajadzīgo skaitu iekārtu, šo mežoni var pavairot līdz desmitiem tūkstošu vai pat miljonu eksemplāriem. Līdz ar to valdība iegūs ideālu armiju, kurai nebūs vajadzīga pat militārā uni­forma! Šī apsēsto armija trakās dusmās metīsies virsū jebkuram ienaidniekam un darbosies «kā viens vīrs», būdama cieši pārliecināta, ka cīnās par personības tiesī­bām un domu brīvību … Bet, ka pretinieks iznīcinās 10 miljonus šo aparātu, nebūs nekāda lielā nelaime! Va­rēs izgatavot nākošos desmit miljonus!

Ja telecilvēkiem pārraida tikai daļu no smadzeņu biostrāvām, tad viņu spējas domāt var ne vien ierobe­žot, bet arī ievirzīt tā, lai tās izpildītu noteiktas funk­cijas. Nervu sistēmai tomēr nav iespējams atņemt vienu no tās svarīgākajām īpatnībām, — es te domāju sāpju sajūtas. Tas nozīmē, ka desmit miljonu cilvēku bojā eja katram no tiem būs fiziska nāve ar tai raksturīgajām