mokām un pārdzīvojumiem! Kurš gan ticēs, ka iznīcināšanas karā cilvēki, kas raduši iedzīvoties no citu ciešanām un asinīm, ierobežosies vienīgi ar šo nelaimīgo teledubultnieku bojā eju!
Tādēļ es publiski paziņoju: līdz tam laikam, kamēr Miklanas valdība visas pasaules un savas zemes sabiedrisko organizāciju priekšā neatteiksies no saviem necilvēcīgajiem plāniem, es neatklāšu jaunā izgudrojuma noslēpumu. Atsacīdamās uzņemties šādas saistības, valdība pati piespiež mani lauzt līgumu, ko biju ar to noslēdzis, un uzskatīt šo līgumu par spēkā neesošu.
Denijs Birmings
Pēkšņi manā priekšā nostājās Dāvids.
— Ieradušies korespondenti, profesora kungs.
— Papūlieties tikt no viņiem vaļā, Dāvid! Sakiet, ka manis nav mājās.
Pēc brīža Dāvids atgriezās.
— Profesora kungs, viņi paziņoja, ka gaidīs jūs atgriežamies. Sasēdās uz kāpnēm pie parādes durvīm, un cauri.
— Nu, lai sēž vien! Varbūt paēst vakariņas?
Taču šovakar Dāvids vakariņas būtu varējis arī nelikt galdā …
+
Atklāti sakot, es, protams, pieļāvu tādu iespēju, ka mans izgudrojums varētu tikt izmantots militāriem mērķiem. Ja reiz karš nav novēršams, lai tad labāk karo aparāti, es prātoju. Vismaz lielākā daļa cilvēku tad paliks dzīvi. Bet kas attiecas uz mana teledubult- nieka apgalvojumu, it kā harmonisku personības attīstību spējot nodrošināt vienīgi saprātīgi organizēta sabiedrība, tad man jāatzīstas, ka ideja par tādu sabiedrību, kura pamatojas uz kolektīvisma garu, arvien manī ir izraisījusi neapzinātas bailes. Visi, kas tic bezkonfliktu sabiedrībai, kurā cilvēku starpā valda pilnīga vienprātība, man šķita bezcerīgi utopisti. Un vai tad «reproducētā Birminga» dumpis neliecina, ka man taisnība?
Diezin vai maz jāstāsta, cik daudz uztraukumu man sagādājusi pret manu gribu brīvībā izkļuvušā teledubultnieka uzvedībai Tiesa gan, eksperimentu laikā man gadījās dzirdēt viņa prātojumus un vērot, kā viņš rīkojas. Viņš arvien precīzi atdarināja manu izturēšanos kameru priekšā. Kā gan viņš ieguva savu atšķirīgu domāšanas veidu, un kāpēc viņa dzīve neizbeidzās, kad tika pārtraukta pārraide? Šie jautājumi mani visu
laiku nomocīja, un man katrā ziņā vajadzēja tikt skaidrībā par visu, turklāt iespējami ātrāk. Ļoti satraukts, degdams nepacietībā, es dienu no dienas gaidīju paziņojumu, ka «reproducētais Birmings» ir notverts un es varu mierīgi turpināt pārtraukto darbu. Paniskās baumas par mākslīgo cilvēku radīšanu mani arvien vairāk pārliecināja, ka, neizpauzdams sava atklājuma noslēpumu, acīm redzot, esmu rīkojies apdomīgi.
_
Toreiz es vēl nenojautu, kādēļ valdība nesteidzās arestēt Pseidobirmingu.
10
Tagad, kad esmu jau spējīgs vispusīgi izanalizēt savu izturēšanos tajās dienās, nevilšus visos sīkumos nāk prātā šī sensacionālā notikuma sarežģītie līkloči un secinājumi, kādus galu galā izdarīju. Es mēģināšu, lasītāj, pēc iespējas objektīvāk notēlot savu toreizējo noskaņojumu.
Jāpiebilst: es vairs nešaubījos, ka «reproducētais Birmings» spēj pilnīgi patstāvīgi do
māt un rīkoties. Visa viņa izturēšanās un rīcība liecināja par vienu: teledubultnieks bija pilnīgi pārņēmis manu uzkrāto zinātnieka pieredzi un zināšanas. Pēc manām domām, viņam trūka vienīgi parastās dzīves pieredzes. Patiesi, mesties pa galvu pa kaklu visriskantākajās avantūrās var vienīgi cilvēks bez jebkādas dzīves pieredzes. Tāds «cilvēks» izrādījās arī mans «dubultnieks», kura rīcību vadīja vienīgi akumulēta enerģija.
Es ar sarūgtinājumu atcerējos, kādu triecienu man sagādāja šis nemiernieks. Bet vai gan liktenis man nebija līdzīgus triecienus devis arī agrāk, un vai es pats tādus netiku devis citiem? Cilvēku dzīves man arvien ir atgādinājušas apļus, kādi aizlīgo pa ūdens virsmu no iemesta akmentiņa. Bērnībā es bieži mēdzu sēdēt krastā un mest oļus Zaļajā ezerā, kura tuvumā mēs dzīvojām. Savādi, ka divi ūdenī sviesti akmeņi nekad' neiekrita vienā un tajā pašā vietā, bet apļi, kas radās uz ūdens virsmas, galu galā noteikti krustojās. Daudz vēlāk es kaut ko tamlīdzīgu novēroju arī cilvēku savstarpējās attiecībās. Lai kā mēs pēc tā censtos, mūsu likteņi nekad nebūs pilnīgi vienādi. Ceļi var sanākt kopā, var krustoties, mēs varam nostāties kādam ceļā, ar savu egoistisko raksturu sagādāt sāpes saviem tuviniekiem, rēķinādamies tikai ar personiskajām interesēm. Vai tad nav labāk noiet malā, ierauties sevī, lai nejauši nekļūtu par cēloni citu cilvēku pārdzīvojumiem? Man ienāca prātā Liana… Cik bieži gan biju pret viņu netaisns, nepelnīti apvainoju, un tomēr es viņu patiesi un dziļi cienīju.
Patiesību sakot, man tagad vajadzētu priecāties, jo negaidītie panākumi bija pārspējuši vispārdrošākos sapņus: mans gara bērns, mana saprāta un fantāzijas auglis rīkojās patstāvīgi un saprātīgi, ko nemaz nebiju gaidījis! Taču katrai lietai ir divas puses. Līdz nejēdzībai samezglojušies apstākļi un neparedzētie notikumi mani nomāca, piespieda nīkt bezdarbībā. Cīņā uzvar stiprākais. Vājo samin. Uz ko gan var cerēt profesors Birmings, uzsākdams nevienlīdzīgu cīņu ar visvareno Miklanas valdību? Ja A nebūtu radījis atombumbu, to būtu izdarījuši B vai C! Agri vai vēlu tā tomēr parādītos. Ja Birmin- gam savu atklājumu izdosies saglabāt noslēpumā, tad tādu pašu atklājumu, kaut nedaudz vēlāk, izdarīs kāds cits …
Happer
ARPRATA AUGLIS VAI JOKS?
Mūsu lasītāji katrā ziņā vēl atceras profesora Birminga dīvaino izturēšanos pēc visiem labi at- miņS palikušās lekcijas Beklahema klubā. Kopš tā vakara profesora, maigi izsakoties, dīvainās izdarības arvien pieaug skaitā. To augstākā virsotne, bez šaubām, bija vakardienas pārsteidzošie notikumi. Vakardienas avīzēs vienā laikā parādījās divi Birminga raksti. Vienā no tiem viņš pilnīgi noliedz paziņojumu, kurā pavēstīja par savu atklājumu, bet otrā, tieši pretēji, apstiprina to un tēlo visdrūmākās perspektīvas, kas saistās ar viņa atklājumu. Jājautā: kam lai ticam? Pieņemsim, ka zinātnieks patiešām iebiedēts. Bet abi paziņojumi taču parādījās vienlaikus! Vai gan tas atkal būtu joks? Tādā gadījumā mums ir tiesības jautāt: vai cienījamam zinātniekam klājas tik nekautrīgi izlietot vārda brīvību? Lai būtu kā būdams, taču profesora dīvainā izturēšanās dod iemeslu visnegaidītākajiem pārsteigumiem …
CHRONICLE
Tracis ap Birminga izgudrojumu radīja paniku biržā. Preses aģentūru rīta telegrammas kā vienā balsī vēstīja par pēdējos gados nepieredzētu, katastrofālu akciju kursa krišanos. Akcijas vidēji nokritās par divdesmit pieciem līdz trīsdesmit procentiem. Dažos gadījumos šī krišanās ieguva patiešām draudīgu raksturu. Pēc komersantu domām panikai biržā būs ļoti nopietnas sekas, tā var postoši ietekmēt valsts ekonomisko dzīvi.
■ 1 ■■'»■■ — m mma ■ -
| MICLAN'S FUTURE
NEMIERI AUGSTSKOLA
Šodien universitāte kļuva par masveida nemieru arēnu. Kad pulksten desmitos no rīta profesors Birmings ieradās auditorijā, kura, kā parasti viņa lekciju laikā, bija stāvgrūdām pilna, studenti viņam sarīkoja jūsmīgu sagaidīšanu. Aplausiem dārdot, gavilējošie klausītāji vienprātīgi sumināja iemīļoto profesoru.
— Lai dzīvo Birmings! Lai dzīvo zinātne! — viņi skandēja.