Выбрать главу

Kad ovācijas mazliet pierima, aizkustinātais profe­sors teica studentiem sirsnīgu runu:

—    Dažkārt dzīve mums uzspiež savu gribu. Tādēļ es atļaušos mazliet atkāpties no mācību programmas. Pēdējie notikumi ir padarījuši mani par entuziastu. Esmu ieguvis spēju sajūsmināties, un pateicība par to pienākas vienīgi jums. Visur runā: profesors Birmings radījis telecilvēku. Bet varbūt ir iznācis tieši otrādi. (Sakustēšanās zālē.) Lūdzu saprast mani pareizi. Runa ir par radošā darba iedvesmotāju spēku. (Aplausi.) Jūs droši vien man piekritīsit: neviens no mums nepavisam nav vienaldzīgs pret to, kādi izdosies teledubultnieki, tas ir, kādi kļūsim mēs paši, kurā pusē nostāsimies, lai lemtu savu likteni. (Vētraini aplausi.) Varbūt es runāju mazliet tēlaini, taču šinī gadījumā tēli jāsaprot burtiski. Esmu pieradis izteikt savas domas ar formulām, sarež­ģītām shēmām un skaitļiem. Kad man bijis jārunā par tādām lietām, kas manā izpratnē nav zinātniskas pro­blēmas šī vārda īstajā nozīmē, es nekad neesmu juties gluži drošs par savu vārdu pareizību. Bet tagad esmu pārliecinājies, ka arī sabiedriskās problēmas jāaplūko no zinātniskām pozīcijām… Cilvēcei jārada harmonisks, saskaņots kolektīvs — brīvu darba darītāju savienība, kurā noteicēji vairs nebūs atsevišķi indivīdi vai arī ne­lielas cilvēku grupiņas, kas ieinteresētas izraisīt jaunu karu. ..

Šai brīdī zālē izcēlās kņada, un profesors Birmings bija spiests runu pārtraukt. Izlauzušies cauri studentu pūlim pie augstajām divviru durvīm, tieši uz katedru devās trīs vīri privātās drēbēs.

—   Policija! — atskanēja satraukts sauciens.

Studenti vienā mirklī pielēca kājās no amfiteātra

veidā izvietotajiem soliem un kā lavīna vēlās lejup uz izeju. Profesors gan centās nodibināt kārtību, taču viņa balss noslāpa troksnī, kas arvien pieauga. Pa puspie­vērtajām durvīm bija redzami policistu formas tērpi. Neraugoties uz klausītāju nikno protestu, tie mēģināja iekļūt auditorijā, taču ceļu aizšķērsoja studentu blīvās rindas. Policistiem vajadzēja atkāpties. Viens no inspek­toriem deva viņiem zīmi atvirzīties no durvīm, un tie nekavējoties aizgāja.

—    Mums dots rīkojums neatļaut nekādas politiskas demonstrācijas. — Policijas inspektors piegāja pie Bir­minga.

Viņa vārdi izraisīja jaunu sašutuma vilni, no visām pusēm skanēja saucieni, kam pievienojās simtiem balsu:

—   Kauns!

—    Iztriekt policistus no universitātes!

—   Lai dzīvo Birmings!

—   Vācieties prom!

Profesoram Birmingam kaut kā izdevās savaldīt pārāk satrakojušos studentus, un viņš griezās pie policijas in­spektora.

—■ Jūs atrodaties universitātes ēka, tātad jums jārē­ķinās ar šejienes tradīcijām. Vispirms lūdzu jūs, kā tas pieklājīgā sabiedrībā pieņemts, cik iespējams saprota­māk paskaidrot iemeslus, kāpēc esat šeit ieradušies, (Zālē jautra rosība, draudzīgi aplausi.)

Policists acīm redzami samulsa.

-— Pavēle, profesora kungs. Lekcija jābeidz!

Inspektora rupjība izraisīja jaunu sašutuma vētru, viņa vārdus pārskanēja vispārējs troksnis un svilpieni. Tajā pašā brīdī auditorijā no trim pusēm ielauzās po­licijas vienības. Dažu sekunžu laikā auditorija pārvēr­tās par kaujas lauku. Ap profesoru Birmingu izveidojās dzīvs aizstāvju loks. Studenti bezbailīgi cīnījās, atvai­rīdami uzbrūkošos policistus ar biezām mācību grāma­tām un norautiem pastatņiem. Policistus, kuri laida darbā gumijas nūjas, kopīgiem spēkiem izdevās iz­dzīt no zāles. Zaudējuši tuvcīņā, policisti pret sanik­notajiem studentiem laida darbā bumbas ar asaru gāzi. Sadursmes rezultātā cietušas izrādījās abas puses: ievai­noti četrpadsmit cilvēki, no tiem pieci policisti. Policija arestēja divdesmit piecus studentus. Profesoram Bir­mingam izdevās netraucēti atstāt auditoriju.

Pašlaik universitāte atgādina aplenktu pilsētu. Stu­denti formē kaujas vienības un ceļ barikādes. Zināt­niskās padomes ārkārtējā sēdē valdībai tika nosūtīta telegramma, kurā zinātnieki protestē pret policijas iebrukumu, solidarizējas ar profesoru Birmingu un pie­prasa nekavējoties atbrīvot arestētos studentus.

Avīze «Miclan's Future» publicēja arī foto­uzņēmumu, kurā bija redzams mītiņš univer­sitātē. Mans dubultnieks pelēksvītrainā uz­valkā, ko bija aizņēmies no mana drēbju skapja, nepavisam neizskatījās pēc kvēla tautas tribūna. Jāatzīstas, ka arī es pats biju ārkārtīgi sašutis par policijas rīcību; diez vai tā spēja veicināt valdības piekritēju skaita augšanu.

Velti lauzīju galvu. Kā tas iespējams? Mi­litārais pretizlūkošanas dienests un policija meklē «reproducēto Birmingu». Kāpēc viņš vēl arvien nav arestēts?

Skraidīju pa kabinetu kā zvērs sprostā. Vairākas reizes dienā Dāvids zvanīja uz mi­nistriju, bet katrreiz saņēma atbildi, ka mi­nistra vēl arvien neesot. Nenovēršami tuvo­jās dramatisko notikumu liktenīgais atšķeti- nājums. Jutos izmests pār bortu un pilnīgi nespējīgs ne vien novērst, bet arī palēnināt šā brīža tuvošanos.

11

Slabenden

SKANDĀLS KONGRESA SĒDĒ!

VAI KONGRESMENIS 0. NEDERE IR

BIOROBOTS?

Šārīta kongresa sēdē norisinājās vētrainas scēnas. Deputāts radikālis F. Harusons griezās pie iekš­lietu ministra ar jautājumu: kāds iemesls bijis policijas rupjajam iebrukumam universitātē? Deputāts pieprasīja ministra atcelšanu. (Protesta saucieni un ņirgāšanās no galēji labējo puses.)

Atbildēdams uz deputāta jautājumu, iekšlietu mi­nistrs policijas rīcību attaisnoja ar nepieciešamību uz­turēt sabiedrisko kārtību:

— Mums ļoti enerģiski un apņēmīgi jāstājas ceļā musinātāju graujošajai darbībai, kas kūda uz anarhiju un haosu. (Troksnis zālē.)

Pēc tam pie iekšlietu ministra griezās centra par­tijas deputāts A. Jennejs.

—    Kā zināms, profesors Birmings pieprasa no Mik­lanas valdības garantiju, ka viņa atklājums netiks izmantots militāriem nolūkiem. Vai valdība ir ar mieru izpildīt šo profesora Birminga prasību?

Ministrs sāka gari spriedelēt par to, ka valdība it kā nevarot Birminga prasību uzņemt nopietni, par cik viņa psihiskais stāvoklis izraisot nopietnas bažas…

Jenneju šāda atbilde tomēr neapmierināja un viņš uzdeva jaunu jautājumu:

—   Vai var ticēt baumām par to, ka profesoram Bir- mingam esot dubultnieks?

—    Vai gan mums vajadzētu kļūt līdzīgiem tiem panikas cēlājiem, kas uz katra soļa saskata rēgus? — ministrs izvairīgi atbildēja. (Replika no zāles: «Ja tā, kāda velna dēļ tad vajadzēja arestēt studentus?» Sau­ciens, troksnis.)

Vārdu pieprasīja O. Nedere, galēji labējais kon- gresmenis, un uzstāja, lai nekavējoties tiktu arestēts Birmings un visi viņa dubultnieki:

—   Karā uzvarēs tikai vienībā saliedēta nācija. (No­sodījuma pilni izsaucieni kreisajā spārnā.)

Priekšsēdētājs veltīgi aicināja nomierināties, — viņa uzstājīgie aicinājumi noslāpa skaļā troksnī.

Tribīnē atkal parādījās F. Harusons: — Klīst baumas, ka Birmingam esot dubultnieks, pie tam ne viens vien. Ierosinu sastādīt komisiju, izdarīt izmeklēšanu un noskaidrot, cik pamatotas ir šīs bau­mas. Ja tās apstiprināsies, tad noskaidrot, kurš galu galā ir īstais Birmings. Taču komisija nedrīkst samie­rināties ar to vien, — Harusons turpināja, skanot naidī­giem izsaucieniem un obstrukcijām no labējo puses un piekrišanas saucieniem no kreiso puses. — Komisijai tāpat vajadzētu noskaidrot, cik īsts ir dažs no cienīja­miem kongresa locekļiem. Ja jau pastāv mākslīgie Bir- mingi, kur tad garantija, ka nav arī mākslīgu kongres- meņu? (Kreisajā pusē rosība un smiekli; apdullinošs svilpiens un izsaucieni no labās.) Ņemsim, piemēram, kolēģi O. Nederi… (Atskanot šim uzvārdam, daļa deputātu dedzīgi aplaudē un izkliedz piekrišanas sau­cienus, daļa skaļi pauž savu neapmierinātību. Galu galā virsroku gūst ziņkārība, daudzmaz nodibinās kārtība, un Harusons var turpināt.) Līdz šim man likās, ka viņš nācis pasaulē tāpat kā pārējie mirstīgie; savas dzīves pirmsākumā brēcis pēc mātes krūts kā visi zīdaiņi; ka pusaudža gados viņam paticis spēlēt sunīšus, draisku- ļoties, un, ja viņam reizēm gadījies strīdēties un pat plūkties ar viena vecuma biedriem, tad viņš, kaut arī iedomājās sevi par bezbailīgu varoni, nekad neizjūta sevišķu vēlēšanos nolikt galvu kādā cīniņā … (Nedere mēģina protestēt, taču no kreisā spārna viņu asi apklu­sina. Jauns sašutuma vilnis. ..) Jaunekļa gados viņš līdz ausīm iemīlējās slaidā, gaišmataina skaistulē, ap­precēja to, un viņa tam dzemdēja veselu baru bērnu. Jā, tā es domāju līdz pašam pēdējam brīdim. Bet ta­gad, izdzirdis, ka kongresmenis Nedere cīnās par iznī­cināšanas karu, es sāku gudrot, vai tikai mums nav darīšana ar mākslīgi radītu biorobotu? Jā, jā! Šis