Gaidītās Lianas zīmītes vietā aploksnē atradās divi no vakara avīzēm izgriezti raksti.
ļ MICLAN'S TRIBUNE
DIVI BIRMINGI! KURS ĪSTAIS?
ŠODIENAS MĪKLA!
Šodien ap astoņiem vakarā aculiecinieki redzējuši vienu un to pašu cilvēku vienlaikus divos dažādos pilsētas rajonos. Sis cilvēks bija profesors Birmings!
Kā kļuvis zināms, profesors Birmings izgājis no mājām ap pulksten septiņiem vakarā. Nacionālajā parkā viņam ceļā gadījusies demonstrantu kolona. Atsaukdamies uz laika trūkumu, profesors atteicies piedalīties disputā teātra «Orma» telpās, kurp devās studenti. Tā vietā viņš devās uz Jaunatnes klubu Rouzlaina laukumā, kur uzstājās ar runu, aicinādams jauniešus no dažādiem politiskiem grupējumiem «rīkoties vienoti». Mūsu korespondents nofotografējis profesoru Birmingu brīdī, kad tas, laipni smaidīdams, draudzīgi spieda roku kluba sekretāram. Tas notika bez ceturkšņa astoņos vakarā.
Un, lūk, otrs uzņēmums, kas izdarīts tajā pašā dienā: tas pats profesors Birmings, tikai nu jau pie teātra «Orma» ieejas. Smaidīdams viņš sveic pūli, kas pie teātra sapulcējies nepavisam ne aiz mīlestības pret mākslu.
Ari tas noticis bez ceturkšņa astoņos.
Tu, lasītāj, droši vien šai laikā ēdi vakariņas vai varbūt skatījies televīzijas pārraidi, nemaz nenojauzdams, ka tavs televizors ir kļuvis par trauksmes zvanu, kas vēstī lielas briesmas! Lai tad šis zvans ne tikai ceļ trauksmi, bet arī aicina bez vilcināšanās rīkoties.
Vai gan visdziļāko nožēlu nav pelnījis fakts, ka izcils zinātnieks, kurš pats pie sevis izmēģinājis jaunās ierīces spēku, kļuvis par sava atklājuma upuri? Un ja nu viņa radītais teledubultnieks pilnībā iemantojis zinātnieka prātu un pieredzi, vai tad var galvot, lasītāj, ka rīt viņš nesāk daudzos eksemplāros reproducēt tevi vai mani? Nevienam taču nav zināms, kur viņš nobēdzinājis savas noslēpumainās biotelekameras!
Piesargies, lasītāj, jebkurā brīdī tu vari kļūt par mākslīgo cilvēku upuri! Ar savu viltīgo propagandu tie tevi tiecas sakūdīt pret sevi pašu! Nepieļauj to!
MICLAN'S FUTURE
VAI NEBŪTU LAIKS ATSAUKT PILNĪGI NEPAMATOTOS APGALVOJUMUS PAR PROFESORA BIRMINGA SAJUKŠANU PRATA? VALDĪBA NONĀKUSI GRŪTĪBĀS!
Kā kļuvis zināms, Denijs Birmings spīdoši atspēkojis versiju, kas neatlaidīgi izplatās valstī, ka viņš būtu it kā sajucis prātā. Mēs uzskatām, ka viņš reproducējis pats sevi un radījis savu teledubultnieku, lai pierādītu, ka viņa izgudrojums nebūt nav slimas fantāzijas auglis, nedz arī liecina par tieksmi izsmiet Bodienas pretkara kongresu. Diez vai vēl kāds šaubās, ka Birminga izgudrojums ir nevis tukša izdoma, bet visreālākā īstenība. Tieši tā zinātnieks cenšas pievērst mūsu uzmanību patiesajām briesmām, kas draud visai cilvēcei, ja teledubultniekus sāks izmantot militārām vajadzībām. Nu jau kļuvis skaidrs: valdības taktika cietusi pilnīgu krahu; Birmings nav sajucis prātā. Valdībai vairs neizdosies izvairīties no atbildes: vai tā ir gatava dot garantiju, ka šo izcilo mūsdienu zinātnes atklājumu neizmantos militāriem mērķiem?
Pār vienu no avīžu virsrakstiem bija steigšus plašā rokrakstā uzrakstīts: «Profesor, jums draud briesmas! Dotija».
Tā, nu manas bažas bija piepildījušās. Es, protams, zināju, ka mēs varam vienā laikā parādīties dažādās vietās. Taču es cerēju, ka galu galā visi notikumi pavērsīsies par labu man un visiem kļūs skaidri redzams, ka īstais Birmings esmu es. Bet nu reportieri apgalvo, ka tieši es, nevis mans teledubultnieks, esot devies uz Jaunatnes klubu Kreti prospektā! Mēs bijām sajaukti, iespējams, ka tas noticis nejauši, tomēr visdrīzāk gan ar iepriekšēju nodomu! …
«Valdība nonākusi grūtībās …» Līdz šim varas iestādes centās izgudrojumu noklusēt, bet tagad pēkšņi sacēlušas trauksmi! Laikam gan tās vispār nebija domājušas arestēt «reproducēto Birmingu», kamēr es pastāvīgi sēdēju mājās? Tad, lūk, kā! Tām interesēja noskaidrot, kā viņš izturēsies brīvībā! Tādēļ viss tika vilkts garumā. Tagad man kļuva skaidrs, ko tās bija gribējušas panākt. Jau agrāk, kad mani izsauca pie ministra, jutu, ka man neuzticas. Uz mani aizdomīgi noskatījās, kad lietoju izteicienus, kas atgādināja tele- dubultnieka vārdus… Tātad, ja mans dubultnieks ir tik dumpīgi noskaņots, viņi arī mani uzskata par neuzticamu! Man ienāca prātā izveicīgā gaišzaļā sporta mašīna .,.
Bet es biju tik naivs un uzskatīju, ka rīkojos patstāvīgi, kad uz savu galvu atstāju mājas un nolēmu atšķetināt šo samezgloto kamolu! Pārbaudot izrādās, ka īstenībā esmu rīkojies kāda cita interesēs. «Apsveicam, dārgo profesor, jūs esat radījis brīnišķīgu konstrukciju,.lieliski vadāmu ierīci! …»
Es vai slāpu nost aiz niknuma. Tad redz, ko pastrādājis mans dārgais dubultnieks! Vai gan viņš nav visu manu likstu un nelaimju vaininieks?! Tieši viņa neremdināmās aktivitātes dēļ mūs vēl arvien jauc vienu ar otru. No Nacionālā parka uz Jaunatnes klubu taču nebūt nebraucu es. Es devos šurp, uz teātri, bet tas otrs Birmings tikmēr vazāja aiz deguna detektīvus un reportierus! Protams, viņš jau ne ar ko neriskē, par visu norēķināties vajadzēs man!
Atvainojies par piepešo aiziešanu un pusbalsī atvadījies no Livensa, es paspiedu roku teātra direktoram un steidzos uz dienesta izeju.
6
Par katru cenu jāpārcērt šis Gor- dija mezgls. Bet ar ko lai iesāk? Varbūt aizbraukt uz ministra dzīvokli? Tiesa gan, bija jau vēls: pulkstenis nosita vienpadsmit. Taču vai gan tas varēja būt par šķērsli tik ārkārtējos apstākļos?
Un tomēr vispirms vajadzētu parunāt ar Liānu. Diez vai uz skatuves izdosies atrast tam piemērotu mirkli. Ko lai iesāk? «Pagaidīšu viņu ģērbtuvē» — es nolēmu. Galva dūca kā sakustināts bišu strops, domas šaudījās šurp un turp. Es visiem spēkiem centos atrast izeju no strupceļa …
Ģērbtuvē kā parasti rosījās Lianas kostīmu pārzine krustmāte Firra. Es izklaidīgi sasveicinājos ar viņu un pūlējos kaut kā atbildēt uz viņas tukšajiem jautājumiem. Taisni jābrīnās, kā es vēl spēju kaut ko saprast. Pēkšņi kostīmu pārzine pavēstīja:
— Ak, vecā Firra, ko jūs redzat savā priekšā, patiesībā nemaz nav šeit.
— Ko? … Kā tad tā? Krustmāt Firra …
Es jutos līdz sirds dziļumiem satriekts.
Viņa to pamanīja un sapņaini piebilda:
— Jā, jā, īstā Firra ir uz skatuves…
Es atviegloti nopūtos. Nu kā tad, krustmāte Firra taču kopš jaunības dienām sapņojusi kļūt par aktrisi. Droši vien viņa runāja tieši par to.
— Man ļoti žēl, krustmāmiņ Firra. Kas tad jūs kavēja kļūt par aktrisi?
Mana sarunu biedrene ironiski pavīpsnāja.
— Vai jūs, profesora kungs, esat kādreiz dzirdējis par tādām lietām kā mācību maksa? Teātra skolā …
Taču es vairs neklausījos viņas tērgāšanā un diezgan nepieklājīgi pārtraucu to:
— Krustmāt Firra, jūs laikam lasāt avīzes? — Uz galdiņa gulēja vesela kaudze jaunāko laikrakstu.