— Tikai ar acenēm. Kur gan esmu tās iegrūdusi?
Acīm redzot, disputs tuvojās beigām. Drīz drīz foajē un vestibilā saplūdīs ļaudis un agri vai vēlu uzzinās to, ko pagaidām zina tikai nedaudzi, tai skaitā arī Dotija Skota. Un ja tuvinieki un draugi aiz pieklājības klusēja, tad viss šis pūlis diez vai izrādīsies tik delikāts. Nāksies atbildēt uz tūkstošiem āķīgu jautājumu, pierādīt, ka tieši es esmu īstais Birmings, nevis kāds cits! Nu nē, to es nevēlos! Nav nekā pretīgāka par taisnošanos …
Bet prese! Pat viskaislīgākie lasītāji, kas parasti izēdas avīzei cauri no pirmās līdz pēdējai lappusei, diez vai spēs saprast, kādā stāvoklī atrodas cilvēks, kurš to, ko «vjņš» darījis, uzzina no avīzēm. Taču šoreiz tas vēl nav viss… Krustmāte Firra turpināja kaut ko runāt, taču es viņā neklausījos. Drudžainā steigā pārlaidu acis avīžu slejām, lai noskaidrotu, ko vēl esmu «pastrādājis» un kā rīkoties tālāk.
Slabenden
AB| BIRMINGI IZRĀDĀS NEĪSTI! P. PLUTENA HIPOTĒZE — KOLEKTĪVAIS BIRMINGS
Satrauktie cilvēki visur cits citam jautā vienu un to pašu: kurš no abiem Birmingiem ir īstais — tas, kurš redzēts Jaunatnes klubā, vai tas, kurš ieradās «Orma» teātrī? Mēs griezāmies pie pazīstamā psihologa P. Plutena ar lūgumu pastāstīt, vai ir iespējams izdarīt kādus secinājumus, ņemot vērā tās ziņas, kādas ir pieejamas par profesora Birminga dzīvi, izturēšanos, domāšanas veidu. Uz mūsu korespondenta jautājumu psihologs atbildēja sekojošo:
— Pēc manām domām nevienu no viņiem nevar uzskatīt par īstu, jo abi ir publiski paziņojuši savus kolek- tīvistu uzskatus. Man radušās aizdomas par ko citu. Mēs visi zinām, ka profesoram Birmingam arvien piemitusi zināma tieksme pēc vientulības. Tāpēc es domāju, kaut arī man, protams, nav precīzu ziņu, ka profesors Birmings sen vairs neatrodas Miklanā.
— Tātad jūs pieņemat, ka viņš vada savas telepār- raides no kādas citas teritorijas?
— Fakti ļoti pārliecinoši pierādījuši, ka cilvēku patiesi ir iespējams reproducēt. Diezin vai citādi mēs būtu varējuši vienā laikā dažādās vietās redzēt divus Birmingus.
— Kā jūs domājat, vai profesors Birmings patiešām ir pārdevis savu izgudrojumu kādai citai valstij?
— Es aplūkoju parādības no psiholoģijas viedokļa. Pretizlūkošanas dienests jums droši vien varētu sniegt daudz sensacionālākas ziņas. Taču, cik es pazīstu Denij u Birmingu, viņš visdrīzāk būs apmeties kādā neapdzīvotā salā okeāna vidū. Tur, jūras dzelmju drošā aizsegā, zinātnieks iekārtojis savas speciālās laboratorijas un studijas, no turienes viņš droši vien ari vada televīzijas pārraides.
— Kādā nolūkā tad Birmings to dara?
— Ja jums interesē psiholoģiskie motīvi, tad tie, acīm redzot, ir tādi, ka profesors Birmings, mocīdamies nošķirtībā, tādā veidā kliedē savu vientulību. Ja ir pierādīts, ka eksistē divi Birmingi, tad, dabiski, var ari pieļaut, ka to skaits ir vēl lielāks — un, protams, vairāki teledubultnieki profesoram varēja noderēt par biedriem. Nav tomēr izslēgts, ka vēlāk tie negaidot ieguva pārāk lielu patstāvību un pilnīgi atšķīrās nost. Taču šai jautājumā es neesmu kompetents. Pieņemu, ka ilgas pēc dzimtenes pamudināja dažus teiedubultniekus atgriezties Miklanā.
— Kā jūs izskaidrojat teledubultnieku kolektīvisma tendences?
— Pēc manām domām telecilvēku sociālpolitiskos uzskatus nedrīkst izskaidrot tikai ar viņu mehānisko būtību vien. Es uzskatu, ka šīs, kā jūs sakāt, kolektīvisma tendences nosaka gluži vienkārši tas, ka pēc vienas shēmas reproducēti vairāki teledubultnieki. Tai pašā laikā īstais profesors Birmings ir izcila, vienreizīga personība ar spilgti izteiktu individualitāti. Tieši tādēļ starp viņu un viņa teledubultniekiem neizbēgami bija jāizceļas pretrunām.
9Zapper
DUMPĪGO TELECILVĒKU NODEVĪBA!
Miklanas tautai draud briesmas: profesors Birmings pazudis, taču viņš atstājis valstī savus teiedubultniekus.
Kurš var apgalvot, Ka tie nav pārgājuši mūsu varbūtējo ienaidnieku pusē un tagad neizmanto mākslīgā ceļā iepotētās zināšanas pret Miklanas sabiedrību? Izvirzās vēl cita visai satraucoša versija: iespējams, ka daži teledubultnieki darbojas komunistiskās zemes Ferlenas teritorijā. Mākslīgi radītie cilvēki izveduši ārpus valsts robežām mūsu dzimtenes izcilā dēla dižo izgudrojumu!
BIOTELEPRODUCĒŠANAS NOSLĒPUMS KOLEKTĪVISTU ROKAS!
Sīkumus Ferlenas prese nepublicē. Taču pazīstamā Ferlenas mākslas zinātnieka Bjurija Blonska izteicieni ļauj izdarīt zināmus secinājumus. Viņš jau septembra sākumā rakstīja: «Salapa neoplastiskās gleznas pelnījušas visplašāko atzinību, tās iezīmē jaunu virzienu Ferlenas tēlotājā mākslā.» Bet dažas nedēļas vēlāk, kad Salapa gleznu izstāde bija galīgi nokritizēta, Blon- skis apgalvoja gluži pretējo: «Salapa triepumi nav nekas cits kā kaitīgs mēģinājums iedzīvināt mūsu mākslā jau sen novecojušu, izvirtušu stilu. Viņa mākslinieciskā paņēmiena lētums ir skaidri saskatāms — tā nav māksla, bet tīrās aplamības!»
Skaidrs, ka šādu pretrunīgu novērtējumu nevarēja dot viena un tā pati persona. Tas nozīmē, ka ir vismaz divi cilvēki ar uzvārdu Blonskis, bet, ja ņem vērā vēl citus augstāk minētā kritiķa dotos vērtējumus, tad var secināt, ka šādu cilvēku ir daudz vairāk. Diez vai drīkstam vairs šaubīties par to, ka Blonskis ir ticis daudzkārtīgi reproducēts! Vēl ļaunāk — Ferlenas valdība guvusi iespēju vismaz desmitkārt palielināt savu bruņoto spēku skaitlisko sastāvu! …
Cik ilgi gan mēs vilcināsimies palielināt savus militāros spēkus?
MICLAN'S FUTURE
VISPASAULES KOSMISKAS KOMITEJAS
PRIEKŠSĒDĒTAJA
GENADĪJA GORONOVA PAZIŅOJUMS
Nesen izlasīju kādu zinātnisku rakstu, kura autors izsaka bažas par zemeslodes pārapdzīvotību. Pēc viņa aprēķiniem piecpadsmit gadu laikā mūsu planētas iedzīvotāju skaits dubultosies, un šim faktam būs neparedzētas sekas, kas apdraudēs visu cilvēci. Autors tālāk apgalvo, ka pat intensīva lauksaimniecības produktu ražošana, izmantojot modernās mašīnas un vislabāko agrotehniku, nespēs pilnīgi apmierināt vairāk nekā 6 miljardu cilvēku prasības pēc pārtikas pat tad, ja rēķinās ar visiem mūsdienu ķīmijas sasniegumiem. Pēc maniem ieskatiem raksta autors šo problēmu iztirzā pārāk šaurā skatījumā. Ja to aplūko no cita viedokļa, tad cilvēces likteņi parādās gluži savādākā gaismā. Ar to es domāju neierobežotās iespējas, kas slēpjas Visuma izmantošanā. Ir labi zināms, ka uz dažām Saules sistēmas planētām, piemēram, uz Venēras un Marsa, iespējams dzīvot cilvēkiem. Zinātnes un tehnikas straujā attīstība, bez šaubām, paver reālas perspektīvas arī citu, pagaidām vēl nesasniedzamu un neatklātu, Saules sistēmas un tālāk arī Galaktikas planētu apgūšanai. Kā redzat, aplūkojot jautājumu šādā aspektā, bažas sagādā pavisam kas cits: izrādīsies, ka cilvēku ir pārāk maz, lai sekmīgi atrisinātu gigantiskos uzdevumus, kādi izvirzīsies cilvēcei! Tādēļ arī es un mani kolēģi zinātniskajā darbā ar tādu entuziasmu apsveicam profesora Birminga vēsturisko atklājumu. Es uzsveru — vēstu- nsko, šī vārda burtiskajā nozīmē. Ko šis atklājums dos? Ar reproducēto cilvēku palīdzību mēs varēsim iekarot kosmosu un apgūt jaunas planētas. Iedomājieties, ka mums ir izdevies nogādāt vairākas kosmiskās stacijas uz kādas planētas, teiksim, uz Marsa, apgādājot tās ar materiāliem un visu nepieciešamo, lai varētu uzbūvēt Birminga sistēmas telestudijas un bioiekārtas. Ja pēc Birminga metodes reproducētu divdesmit vai trīsdesmit cilvēku, rastos iespēja kolonizēt milzīgas Marsa platības un pārvērst tās auglīgos laukos, bet visu šo noslēpumaino un līdz šim neaizsniegto planētu padarīt par Zemes filiāli! Patiesi, ja cilvēki iemācīsies pēc savas vēlēšanās reproducēt paši sevi neierobežotā skaitā, tad cilvēce teorētiski būs spējīga pakļaut sev nepārredzamos kosmosa plašumus, pat vēl aiz Saules sistēmas robežām! Mēs dzīvojam brīnišķīgajā izcilu zinātnisku atklājumu un kosmosa iekarošanas laikmetā! Nešaubos, ka mums ļoti drīz būs prieks sagaidīt profesoru Birmingu savā vidū. Tuvākajā Vispasaules kosmiskās komitejas zinātniskajā sesijā mēs ceram profesoru sirsnīgi apsveikt ar izcilo atklājumu, kas aizsāks jaunu ēru cilvēces vēsturē.