Выбрать главу

Drīz būs izsīkuši visi mani resursi. Vai, pēc jūsu domām, es tiešām ar to niecīgo biostrāvu krājumiņu, kas man vēl atlicis, varu nodzī­vot tikpat ilgi kā jūs? Tikai pašas dabas ra­dīts cilvēks spēj nepārtraukti ražot biostrā­vas. Pirmoreiz nonācu izmisumā banketa laikā. Iedomājieties, es taču nevaru ēst, kaut arī ēdiena garšu mutē jūtu! Vēlāk pieradu un atrunājos, ka nejūtos labi. Kad visa pilsēta iegrima miegā, arī man acis vērās ciet, jo mani pārņēma agrāko laiku atmiņas par saldo miegu un patīkamajiem sapņiem …

Tad tur tā nelaime! Manas neskaidrās ba­žas bija pilnīgi attaisnojušās: izrādījās, ka «reproducētais Birmings» nav bioloģiska, bet gan enerģētiska būtne! Jā, īstenība reizēm apgāž visu mūsu abstrakto zinātnisko izdomu.

—   Viss man ir iespiedies atmiņā, vienīgi noguruma sajūta man nebija pazīstama, —• viņš turpināja. — Ko lai dara, nu esmu iepa­zinis arī to.

—    Birming, — es viņu pirmoreiz nosaucu uzvārdā.

Bija dīvaini izrunāt pašam savu uzvārdu, taču man neatlika citas iespējas. Viņš mani tomēr saprata bez vārdiem.

—          Jums, profesor, jāatceras, ka es nemiršu tā, kā parasti mirst cilvēki. Mana centrālā nervu sistēma nepazīst nāvi. Ja gribētu izteikties skaidrāk — jūs turpināsiet to, ar ko es beigšu …

—   Vai esat par to pārliecināts?

—    Protams. Jo jūs — tas taču esmu es. Visa jūsu pēdējo dienu izturēšanās lieku reizi apliecina, cik patiess ir enerģijas nezū­damības likums. Man izdevies jūs pārlieci­nāt, ar to nu ari mana misija beigusies. Bet, kas attiecas uz mani pašu… Kādu laiku pēc «nāves» es atkal atgūšu agrāko veidu: pār­vērtīšos par aparātu. Ja šāda metamorfoza izraisa jūsos šausmas, tad atcerieties, ka ari miris ķermenis atstāj nepatīkamu iespaidu. Tā nav nejaušība, ka Lunaparka apmeklētā­jiem skelets iedveš šausmas. Tā tas mēdz būt, profesor. Nāve mūs baida jau ar savu ārieni vien. Mans «skelets» tomēr nedaudz atšķirsies no parastajiem. Tieši tas node­rēs par jūsu alibi izšķirošo, lietišķo pierā­dījumu … Jums jāpaliek brīvībā …

Viņš apklusa.

Gribēju viņam pateikt, ka vēl viss nav zaudēts, kad pēkšņi lejā atskanēja troksnis.

Dubultnieks daudznozīmīgi paskatījās: «Viņi jau klāt.»

Istabā ienāca policijas inspektors ar sirmām ūsām. Pienācis pie manis, viņš stingri pazi­ņoja:

—    Jus esat arestets.

—    Uz kāda pamata?

—    Tāda ir pavēle.

—    Es esmu Denijs Birmings.

—          Jūs gribat teikt — reproducētais Denijs Birmings.

—           Nē, īstais… — Es sastomījos. Inspek­toram tas nepalika nepamanīts. Viņš pie­miedza acis:

—    Tātad?

—          Atkārtoju — es esmu īstais Denijs Bir­mings.

—   Kur tad ir jūsu dubultnieks?

Te nu es ievēroju, ka tas bija bez pēdām pazudis, iekritis kā akā!

Policijas inspektoram nenāca ne prātā, ka noticis kaut kas neparasts …

9

Pirms turpinām publicēt profesora Birminga memuārus, uzskatām, ka ir vietā — galvenokārt ārzemju lasītāju dēļ— pievienot

papildu nodaļu, kas sastāvēs no Mikla­nas presē publicētajiem rakstiem un dažiem dokumentiem. Šī nodaļa var dot uzskatāmu priekšstatu par mākslīgi sakurināto kara psihozi.

BIOROBOTI KONGRESA PILS PRIEKŠA

Šodien ap pusdienas laiku galvaspilsētas iedzīvotāji kļuva par kāda neparasta notikuma lieciniekiem. Kongresa ēkas priekšā sapulcējās milzīgs pūlis, kas pieprasīja nekavējoties atbrīvot profesoru Birmingu. Lai maskētos, demonstranti, protams, apgalvoja, ka viņi cīnās par īstā Birminga brīvību. Bet vai tad nav skaidrs, ka slavenais zinātnieks, pārliecināts patiesās brīvības piekritējs, nekad nebūtu atbalstījis nemiera cēlējus? Valstiski domājošām Miklanas aprindām vēl lieku reizi bija iespējams pārliecināties par biorobotu necienīgo izturēšanos. Sadumpojušies pret savu radī­tāju un nelikumīgi piesavinājušies viņa izgudrojumu, Pseidobirmingi, domājams ar biotelekameru palīdzību novērojuši viņa arestēšanu, pēc tam pavairojuši savus piekritējus un aizsūtījuši tos uz Kongresa pili!

(MICLAN'S TRIBUNE, 1968. g. 8. oktobrī)

NEUZTICĪBAS VOTUMS VALDĪBAI!

Jau pašā pirmajā dienā, apspriežot budžeta asignē­jumus, kongresa sēdē norisinājās vētrainas scēnas. Šo­rīt premjerministrs izklāstīja valdības jauno bruņošanās programmu, kurā viņš cīnās par to, ka ir nepieciešams ievērojami palielināt asignējumus militāriem mērķiem:

«Kopš kāda laika mums ir skaidri zināms, ka ferle- nieši atklājuši noslēpumu, kā pavairot cilvēkus ar biotelereproducēšanas metodi. Šis fakts liek mums būt uzmanīgiem un spiež Miklanas valdību strauji palielināt bruņošanās izdevumus. Šodien vairs nepietiek ar to vien, ka mums ir ierīces raķešu uztveršanai un super- raķete, kas ar savu graujošo spēku pārspēj visus līdz šim pazīstamos šī briesmīgā ieroča tipus un ir apgādāta ar ārkārtīgi spēcīgu kodoltermisku uzgali! Es atkārtoju, ka visa tā ir par maz! Ja komunistiem paliks dzīvs kaut viens vienīgs cilvēks, viņš varēs sevi reproducēt neierobežotā skaitā, lietojot izgudrojumu, kas ir no­zagts mūsu tautas brālim!»

Tiesa gan, premjeram bija jāatzīst, ka līdz šim Mik­lanas pretizlūkošanas dienests nevarot droši apgalvot, ka Ferlenā ir bioteleiekārta. Tomēr var uzskatīt, ka komunistiem tāda ir. Tieši tādēļ, viņš uzsvēra, ir radu­sies neatliekama vajadzība tik ļoti palielināt asignēju­mus militārām vajadzībām.

Valdības galva aicināja kongresu apstiprināt jaunā budžeta projektu ar visiem labojumiem.

Debašu laikā tomēr radās neparedzēti sarežģījumi. Kad bija uzstājušies labējie kongresmeņi, tika dots vārds deputātam Harusonam, tam pašam Harusonam, kurš, kā lasītāji droši vien atcerēsies, pierādīja kongresmeņa Nederes mākslīgo izcelšanos. Harusons radikāļu vārdā ne vien pilnīgi noraidīja jaunā budžeta projektu, bet, vēl ļaunāk, iesniedza rezolūcijas projektu par neuzticī­bas votumu valdībai! Kā īsts pērkona grāviens no skaid­rām debesīm kongresmeņiem nāca negaidītie paskaid­rojumi par motīviem, kas Harusonu pamudinājuši uz­stāties ar šādu paziņojumu.

— Viņa runa bija tik interesanta, ka sniedzam tās pilnu tekstu.

«Mēs prasām, lai Džemeri valdība atkāpjas. Pēc premjera apgalvojuma ferlenieši it kā esot ieguvuši profesora Birminga atklājumu. Tajā pašā laikā viņš ir spiests atzīt, ka mūsu informācijas dienestam nav ziņu, kas lautu secināt, ka ferlenieši patiešām nolaupījuši profesoru. Bet, ja Birmings atrodas Miklanas robežās, tad nav izslēgts, ka zinātnisko eksperimentu procesā viņš varēja reproducēt ne tikai sevi vien, bet arī citus cilvēkus. Ja var ticēt avīzei «Miclan's Tribune», de­monstranti, kas bija sapulcējušies šeit, Kongresa pils priekšā, lai protestētu pret zinātnieka nelikumīgo arestu, it kā esot mākslīgi reproducētas būtnes. Padomājiet vien, kungi: desmitiem tūkstošu biorobotu! Ja pieņemam, ka šī versija ir patiesa, tad kādēļ gan nevarētu pieņemt ari šādu versiju: arestētais Birminga teledubultnieks, kurš, kā apgalvo, esot pilnīgi mantojis sava radītāja zināšanas un pieredzi, ir nodevis šī izgudrojuma noslē­pumus valdībai. Kurš var galvot, ka starp daudzajiem pazīstamā zinātnieka teledubultniekiem, par kuriem klīst visdažādākās baumas, neatradīsies kāds pieļāvīgāks, ma­zāk principiāls par saviem brāļiem? Un ja tā, tad pil­nīgi ticams, ka valdība ir izmantojusi bioteleviziālo cil­vēku reproducēšanas metodi! Kas var garantēt, ka pats premjerministrs nepieder pie šīs kohortas?» (Replikas no vietām, protesta saucieni no labā spārna.) Nenogaidījis, kamēr apklust satrauktās balsis un nodibinās kārtība, Harusons turpināja: