Gvinetai tas kremta, kaut ari viņa priecājās par Tobija jauno dzīvi.
Un tomēr zēns nebija pilnībā nonācis tēva varā. Viņai kļuva skaidrs, ka viņa var sniegt Tobijam to, ko Saimons nevar, — iespēju staigāt. Lai kā tēvs palīdzēja, Tobijs nespēja noturēt ķermeņa svaru, un, jo vairāk Saimons turēja viņu zem padusēm un apskāva viņu, kad viņš centās staigāt, jo grūtāk Tobijam veicās.
"Viņš nespēj izturēt, ka sagādā tev vilšanos," kādu dienu Gvineta sacīja, jo dēla ciešanas nomāca viņu. "Viņš zina, ka tu ļoti vēlies, lai viņš staigātu, un viņš vēlas tev to dot, taču nespēj. Un jo vairāk viņš vēlas, jo vairāk nespēj."
Un, lai gan viņš nebija cilvēks, kam patīk atzīt sakāvi, Saimons bija spiests atzīt, ka tas ir tiesa. Tobijs daudz ko iemācījās nākamajos divpadsmit mēnešos — garajā ziemā, kad celtniecība bija pārtraukta, 1389. gada (kurā jaunais karalis Ričards pārņēma varas grožus no lordiem apelantiem) pavasara atmodā, vasarā, kad atsāka pacelties Deikra koledžas sienas. Kamēr notika lielas valstiskas lietas un mazākas, lai gan svarīgas, risinājās viņa paša pilsētā, Tobiass Kaintons iemācījās sēdēt, atbalstījies pret sienu, un neapkrist guļus, apķēris kājas, stumties uz priekšu un ieskatīties tēvam acīs. Vairākums bērnu šīs lietas iemācās jau pirmajā gadiņā, taču Tobijam tie bija mazi neatlaidības brīnumdarbi, kurus, kā domāja viņa māte, viņš nekad neveiks.
Taču staigāt viņš joprojām nespēja — staigāšanai viņam vajadzēja rāmi.
Trīsdesmit divi
Solsterā, mūsdienas
No: Demija.Millere@kdc.sal.ac.uk Kam: Abonentu saraksts (absolventi) Temats: Tobijas Gadskārtas skrējiena komanda
Dārgie tobieši!
Vienalga, esat sportists vai ne, esat piedalījies skrējienā vai ne, ļums droši vien ir ļoti patīkamas atmiņas par Gadskārtas svētkiem: sanāksme Lielajā zālē, lai vērotu ceremoniālo formu pasniegšanu skrējējiem, komandas sveikšana, kad tā parādās uz Astoņstūra pakāpieniem, sekošana skrējienam kājām vai došanās pa taisno caur gavilējošo pūli uz Svētā Toma koledžu, lai noskatītos finišu; nemaz nerunājot par draugu un ģimenes uzņemšanu tradicionālajā Solsteras vasaras "notikumā".
Daudziem Solsteras iemītniekiem Gadskārtas svētki ir gada kulminācija. Finālistiem tie iezīmē studiju beigas un sākumu nogurdinošajiem eksāmeniem, kas ļaus viņiem aiz vārda rakstīt "BA Sols.".
Kā daudzi no ļums droši vien nesen lasījuši nacionālajos medijos, mūsu skrējēji ir noraidījuši šāgada Tobijas sponsoru Gadskārtas skrējienam, sporta preču ražotāju Atoz, paužot nopietnas bažas par to, ka Atoz nav ievērojusi cilvēktiesības un piekopusi neētisku tirdzniecību [ļaj iegūtu vairāk informācijas, klikšķiniet šeitļ.
Rezultātā sers Ians Bērds, mūsu asociētās Nortgeitas koledžas direktors, ir izstājies no asociācijas un pirmoreiz koledžas vēsturē vadīs neatkarīgu
Nortgeitas komandu. Tās sponsors būs Atoz. Tā kā Atoz vairs nav mūsu sponsors, mums ievērojami trūkst līdzekļu. Finansiālais atbalsts ir nepieciešams ne tikai tam, lai segtu izmaksas par treniņu aprīkojumu, formastērpiem, treneru algām un par agrāko biedru un viesu uzņemšanu sacīkšu dienā; šie izdevumi, lai gan svarīgi skrējējiem, veido niecīgu daļu koledžas finanšu shēmā. Bet, tā kā valsts atbalsts augstākajai izglītībai arvien samazinās, sponsoru sagādātie līdzekļi Gadskārtas skrējieniem ir ieguvuši arvien nozīmīgāku vietu ikgadējā koledžas budžetā.
Tagad ļūs nebūsiet pārsteigti, izlasot vārdus: ŠAJĀ SITUĀCIJĀ JŪS VARAT PALĪDZĒT!
Tobija lūdz ļūs — tās locekļus visā plašajā pasaulē — šogad kļūt par mūsu skrējēju sponsoriem. Atbalstīt jaunos cilvēkus, kuri ieņēma tik principiālu nostāju jautājumā par to strādnieku cilvēktiesībām, kurus viņi nekad nepazīs. Pateikt: "Mēs lepojamies ar jums un sniegsim jums atbalstu."
Palīdziba mūsu sportistiem skaidri paudīs arī atbalstu mūsu koledžas direktoram Edmundam Norisam. Ja augsti vērtējat demokrātijas un pašnoteikšanās garu, kas allaž ir valdijis Tobijā un ko Noriss atbalsta pat situācijā, kad apdraudēta viņa reputācija un nākotne, tad zinu, ka vēlēsieties nostāties viņa pusē un nešauboties apstiprināt viņa vadibu.
Bez Jūsu atbalsta pastāv ļoti reālas iespējas, ka šis būs pēdējais Gadskārtas skrējiens, kurā Tobija piedalīsies kā neatkarīga koledža. Lūdzu, atbalstiet mūsu sportistus, brīvprātīgi uzņemoties sponsorēšanu.
Visbeidzot, tā kā zinām, ka mūsu biedru rocība ir ļoti dažāda, mēs negrasāmies atšķirīgi pateikties par Jūsu devību. Ikkatrs ziedotājs, lai viņa dāvinājums būtu liels vai mazs, skrējiena dienā tiks pacienāts ar šampanieti.
Tāpēc ļklikšķiniet šeitj. ja vēlaties reģistrēties par sponsoru un nodrošināt, lai nākamajā Gadskārtas skrējienā Tobijas komanda būtu labi sagatavota ar savējo atbalstu.
Vienalga, vai izlemjat kļūt par sponsoru vai ne, ja vēlaties skrējiena dienā ļoti uzskatāmi izrādīt savu atbalstu mūsu sportistiem [noklikšķiniet
šo adresi, lai redzētu Tobijas Gadskārtas svētku preču sortimentu. Katrai precei ir īpaši veidots logotips, uz kura ir vēstījums NO TOBIJAS, PAR UN AR TOBIJU! Šo logotipu veidojis trešā kursa klasiskais filologs Stīvens Kingslijs un veltījis to šim pasākumam.
Ar sirsnīgiem sveicieniem
Demija Millere, mārketinga vadītāja
Demija atlaidās krēslā un aplūkoja sarkanzilo T kreklu uz rakstāmgalda. Stīvena Kingslija noslēpumainais logotips
X4&Č TOBY
bija veidots vienlīdz pamanāms uz T krekliem, lietussargiem (Gadskārtas svētki ne vienmēr bija atbilstoši gadalaikam saulaini) un sporta krekliem.
Pašsponsorēšanas plāns bija viens no pirmajiem pasākumiem, kuru veica Koledžas rīcības plāna komiteja, grupa, ko iecēla valde un ko daži tās locekļi nekavējoties pārdēvēja par Tobijas glābšanas komiteju.
Lai gan Edmunda Norisa pārsteidzošā svētība Nortgeitas atdalīšanās plāniem bija atņēmusi sparu Iana Bērda frontālajam uzbrukumam, pēc Bērda aiziešanas no valdes vairākas balsis izteica šaubas, vai šis būtu īstais laiks, lai Kaintona un Deikra koledža censtos novērst gaidāmās grūtības, nevis gaidītu neizbēgamo; atbrīvoties no tradīcijām, radot jaunu divdesmit pirmā gadsimta hibrīdkoledžu.
"Šādi koledžām būs jārīkojas tagadējā finansiālajā klimatā," bija uzstājis Čārlzs Nortrops. "Mēs varam sākt rīkoties tūlīt un kā pirmie plūkt augļus."
Tomēr valdes vairākums iebilda pret šādu kursu, dodot priekšroku Tobijas neatkarības saglabāšanai un citu risinājumu meklēšanai. Tādēļ tika izveidota Glābšanas komiteja.
Par spīti tam, ka komitejas atklāšanas sēdē kā nomnieku pārstāvis piedalījās Robs Hedstovs, īrnieku streiks turpinājās. Hedstovu neaizkustināja priekšstats par koledžas kopienu, kas apvienojas Solsteras vēsturē vienreizējai sadarbībai, un viņš apsolīja vien to, ka ziņos kolēģiem par sēdes saturu.
Tāds pats entuziasma trūkumu nāca no dekāna Čārlza Nortropa.
"Zinu, ka viņš ir dekāns," Demija bija žēlojusies Norisam pirms atklāšanas sēdes, "taču vai viņam jābūt komitejā?"
Noriss drūmi nopētīja viņu. "Neuzaicināt viņu piedalīties komitejā būtu tas pats, kas pateikt, ka es viņam neuzticos."
"Vai jūs uzticaties viņam?"
Noriss nopūtās un ar ierasto žestu pagriezās, lai paraudzītos kabineta logā. Ēka, kuru Demija bija iemācījusies saīsināti saukt par Astūri, janvāra krēslas tumsā šķita vēl lielāka nekā parasti.