Atbildes nebija.
Nikolass Brige, kas līdz tam tikai vēroja un klusēja, uzrunāja Saimonu. "Saimon no Kaintonas, kādu jautājumu jūs vēlaties, lai padome izlemj?"
Saimons pagriezās pret viņu. Viņu skatieni sastapās, Saimona acis aiz vilšanās un pazemojuma dzirksteļoja kā sabikstīts ugunskurs, savukārt Briges savaldīgais miers nepauda neko.
"Es vēlos, lai mani biedri mūrnieki izlemj jautājumu par to," Saimons rūgti sacīja, uzlūkodams viņus visus, "vai pilsētā jābūt vienam likumam visiem mūrniekiem." Viņš apklusa un tad lika galdā pēdējo kārti. "Es domāju, ka tāds bija mērķis dekrētiem, ko pieņēma pērnajā vasarā."
Mērs pārlaida skatienu zālei kā tiklam. "Nu?"
Neviens nesakustējās. Neatskanēja ne vārds. Lēmumi, Saimons aptvēra, bija pieņemti, iekams tika sasaukta sanāksme.
Piecēlās Ričards Oldmens. "Runa nav par to, vai jābūt vienam likumam visiem mūrniekiem, bet gan par to, vai pilsētā tiek ievērotas karaļa pavēles. Ir likums, kas nosaka, ka strādniekiem un mācekļiem pāris dienu kopīgam labumam jāpalīdz novākt ražu. Pamatotu iemeslu dēļ, par kuriem jau dzirdējām, karalis ir atbrīvojis no šā pienākuma divas no trijām strādnieku apmetnēm pilsētā." Viņš pārlaida skatienu nelielajam pulciņam vīru greznajā zālē, kurā varēja satilpt simti. "Nav mūsu darīšana palīdzēt jums nostāties pret karaļa interesēm, Saimon. Mūsu apmetne nenostāsies jūsu pusē, ja nepakļausieties likumam."
"Un jūs?" Saimons skarbi uzrunāja Hjū no Lūisas, zinādams viņa atbildes saturu, taču nevēlēdamies sniegt viņam to greznību sēdēt klusējot.
"Mans bīskaps ir zvērējis saglabāt karaļa mieru," mūrniekmeistars raiti atbildēja. "Viņam diezin vai pieklātos veicināt dunipošanos pret likumiem akmens sviediena attālumā no viņa klostera."
Karaļi un bīskapi. Vara un valdīšana. Tiesības un likumi. Varas ļaunprātīga izmantošana saviem mērķiem, kurā Viklifs apsūdzēja gan Baznīcas, gan valsts prinčus. Saimons nekad nebija juties tik vienisprātis ar Ričardu Deikru.
Piecēlās Nikolass Brige. "Padome ir pieņēmusi lēmumu. Klostera un karaļu darbu strādnieku apmetnes tiek atbrīvotas nepieciešamībai nodrošināt ražas novācējus. Saimona no Kaintonas apmetne netiek atbrīvota, un visiem šīs apmetnes strādniekiem un mācekļiem jānoliek malā celtniecības instrumenti, līdz raža būs novākta. Vai tāds ir jūsu lēmums?"
Piekrītoši galvas mājieni un apstiprinoši "jā".
"Tādā gadījumā ši sēde tiek slēgta."
Kad pārējie mūrnieki devās prom un Henrijs Eklends uzkavējās durvis, gaidot viņu, Saimons piegāja pie Nikolasa Briges. "Un ja es nolemju nesūtīt savus vīrus?" viņš atklāti noprasīja.
"Tad es apturēšu visas jūsu akmeņu un pārējo nepieciešamo lietu piegādes pie vārtiem un likšu doties atpakaļ," Brige mierīgi atbildēja. "Būdams pilsētas mērs, es nevaru atļauties, ka tiek ignorēta mana autoritāte. Es arī nepacietīšu, ka notiek ģildes sanāksmes, kurās es netieku iekļauts," viņš ar nodomu sacīja. Kad Saimons neatbildēja, viņš piebilda: "Man tikpat maz patīk bīskaps kā tev. Taču viņš ir rafinēts un ir paredzējis to, kā iegūt vēlamo, vienlaikus izpatīkot karalim un ieriebjot tev. Taču tur nekas nav līdzams." Viņš stingru skatienu raudzījās Saimonā. "Es neesmu tavs ienaidnieks, lai tu domātu ko domādams. Es vēlos, lai Deikra koledža tiktu uzbūvēta. Viņš nevarētu to būvēt Solsterā bez manas piekrišanas. Taču nemēģini cīnīties uzreiz ar visiem. Ir vairāki paņēmieni, kā nonāvēt zaķi, Saimon. Taču mest šai radībai ar laukakmeni nav prāta darbs."
Trīsdesmit četri
No: Demijarainbow@hotmail.com Kam: KacaKempbela@hotmail.com Temats: Māksla
…saproti, mums vajag kādu grandiozu pasākumu, kas piesaistīs mediju uzmanību, lai mēs varētu radīt sensāciju un vienlaikus pavēstīt agrākajiem biedriem, ka esam zaudējuši kontaktus un mums tie jāatjauno. Tāpēc es — protams! — iedomājos par, mākslas pasākumu. Ideja par izsoli šķiet interesanta, un tai varētu pievērst uzmanību arī mediji — kāda pazīstama māksliniece (proti, Tu) uzdāvina koledžai mākslas darbu, kas kļūst par galveno priekšmetu pasākumā, kurā izsolām dažādu, ar koledžu saistitu cilvēku mākslas darbus. Tev gan reklāma nav vajadzīga, bet tā taču Tev nevar kaitēt?
Es iedomājos, ka mums varētu būtu temats — visu darbu iedvesmas avots būtu koledža: tās vēsture, arhitektūra, tagadējais darbs, jebkas.
Tad Tu piedalies?
Es zinu, ka tas izklausīsies mazliet stulbi, bet man patiešām patiktu, ja Tu kaut nedaudz būtu iesaistīta tajā, ko es mēģinu šeit izdarīt.
Varbūt Tev bija taisnība, ka ir pārāk agri runāt par bērnu — varbūt mums vispirms šis tas cits jāpadara kopā…
No: KacaKembela@hotmail.com Kam: Demijarainbow@hotmail.com Temats: Daudz kas…
…Tev ir taisnība, mums vairāk jādara kopā, vairāk jāiesaistās savstarpējā dzīvē… Tā bija mūsu kļūda, ka nedzīvojam kopā. Tagad es to pilnībā saprotu. Šķiet, ka šeit man viss kļūst daudz saprotamāks… Es vēlos, lai mēs dzīvotu kopā.
Brauc uz Ņujorku, Mija. Brauc uz Ņujorku un dzīvo kopā ar mani…
Demija nenovērsa acis no elektroniskās vēstules, kuru bija pārsūtījusi uz savu kabinetu. Atverot vēstuli Tobijā pie rakstāmgalda, no kura pavērās skats uz pagalmu, Kacas lūgums ļoti stingri saistījās ar reālo pasauli; šeit, kur pavērās skats uz Tobija statuju, nepastāvēja iespēja, ka šī vēstule ir viņas sapņu pasaules izpausme, tās pasaules, kur viņa un Kaca, un divi smaidoši bērni ar sprogainiem matiem dzīvo pilnīgā saskaņā. "Brauc uz Ņujorku un dzīvo kopā ar mani…"
Kacas nenoteiktība attiecībā uz laiku lika Demijai justies ārkārtīgi neomulīgi. Vai pārvākšanās uz Ņujorku tagad bija kļuvusi neparedzami ilga, nevis aprobežojās ar iedomāto "prombūtnes gadu"? "Šķiet, ka šeit man viss kļūst daudz saprotamāks…" Vai tas ietvēra arī viņas darbu, kas būtībā bija apstājies Ziemassvētkos? Demija, lai gan viņu attiecību četros gados neko daudz vairāk nebija vēlējusies, kā dzīvot kopā ar Kacu, nekad nebija apšaubījusi mīļākās sākotnējo paziņojumu: "Es nemēdzu dzīvot ar kādu kopā, tas vienkārši nav manā garā." Tas, ka Kaca tagad, kad ģeogrāfiskie faktori bija katastrofāli traucējoši, mainījusi uzskatus par simt astoņdesmit grādiem, bija sarūgtinoši.
Un, ja Kaca vēlējās, lai viņa dodas uz Ņujorku, vai tā bija netieša atbilde uz jautājumu par mākslas darbu izsoli? Beidz noņemties ar to mazo Solsteras koledžu un brauc darīt ko patiesi svarīgu — dzīvot kopā ar mani?
Piepeši viņu nejēdzīgi iztrūcināja elektronisks "trinkšķis": bija pienākusi vēstule. Demija pārvietoja kursoru uz savu pastkasti.
No: Pitersdefrizs@dmlplc.co.uk Kam: Demija.Millere@kdc.sal.ac.uk
Temats: Fw: Kaut kas, kas absolventiem jāzina par Kaintona un Deikra koledžu
Dārgā Demija!