Pīks izspļāva tabakas gabaliņu.
Visi šie stāsti par apslēpto mantu ir tādi paši.
Tu tiem netici.
Nevienam sasodītam vārdam. Pīks atgāzās atpakaļ un, apbalvojis sevi ar jaunu pīpes iedegšanu, pāris dūmu ievilkšanu, gaidīja komentārus.
Man jāsaka, Ben, es runāju ar to ievainoto vīru. Viņš atradis ko nozīmīgu.
Pīks paraustīja plecus.
Vai tur varētu būt kas vērtīgs, ko viņš varētu atrast, ne tikai Elkapitanas krājumi?
Bez šaubām. Tur, augšā, ir dažādas iespējas minerālu un dārgakmeņu ziņā. Ja viņš tos meklēja. Varbūt viņš meklēja keramiku, atraka senas indiāņu drupas. Vai aplūkoji viņa ierīces?
Viss bija iesaiņots seglu somā. Neredzēju neko neparastu.
Pīks novaidējās.
Iespējams, ka viņš atradis urānu vai molibdēnu. Urānu dažreiz var atrast augšējā formācijas nodaļā, kas izstiepjas Tiranozauru kanjonā un pa visu Hoakina kanjona lejgalu. Es piecdesmito gadu beigās meklēju urānu, bet pilnīgi neko neatradu. Taču man arī nebija pareizo instrumentu un ierīču.
Tu divas reizes pieminēji Tiranozauru kanjonu.
Milzīgs, sasodīts kanjons ar miljoniem pieteku, ved līdz pat Atbalšu korei un augšā plakankalnē. Mēdza būt labs urāna un molibdēna ziņā.
Vai urāns mūsdienās ir ko vērts?
Tikai tad, ja tev melnajā tirgū ir pircējs. Federālie aģenti to, protams, nepērk, jo viņiem jau tā pietiek.
Vai to varētu izmantot teroristi?
Pīks noraidoši papurināja galvu.
Šaubos. Būtu nepieciešama miljons dolāru vērta bagātināšanas programma.
Varbūt lai izveidotu radioaktīvo bumbu?
Urāna rūdā, pat skaidrā urānā, gandrīz vispār nav radioaktīvo elementu. Izplatītais pieņēmums, ka urāns bīstami radioaktīvs, ir nepareizs.
Tu pieminēji molibdēnu. Kas tas tāds?
Augšā, Tiranozauru kanjona aizmugurējā daļā, ir nedaudz ar molibdēnu saistītu iežu. Es tur augšā atradu mazliet molibdēna, bet bija jau paaugstināta nogulu kvalitātes prasība, tāpēc mans atradums nebija vērts vairāk par dienu vecām čurām. Tur varētu būt vēl kaut kur jau vienmēr ir vēl.
Kāpēc to sauc par Tiranozauru kanjonu?
Tieši pie ieejas ir liela bazalta intrūzija, kas laika gaitā izveidojusies tā, ka virsotne līdzinās tiranozaura galvaskausam. Apaču cilts indiāņi tur, augšā, negāja, apgalvojot, ka vieta ir apsēsta. Tieši tur es salauzu savu gurnu. Trīs dienas vēlāk mani ar helikopteru aizveda no turienes. Tā ka, ja arī tā vieta nav apsēsta, tai vajadzētu tādai būt. Es tur vairs neatgriežos.
Un kā ar zeltu? Dzirdēju, ka tu esot tur to atradis.
Bens iesmējās.
Protams, kā tad ne! Zelts ir lāsts visiem, kas to atrod. Astoņdesmit sestajā gadā Labirintā uzgāju kvarca akmeni, kas viscaur izraibināts ar zelta dzīslām. Pārdevu to minerālu uzpircējam par deviņiem tūkstošiem dolāru un tad es iztērēju desmit reizes lielāku summu, meklējot vietu, no kurienes tas radies. Tam sasodītajam akmenim taču bija no kaut kurienes jānāk, bet es tā arī neatradu tā iegulu. Kā man šķiet, tad tas noripojis visu ceļu no Kanhilonu kalniem, kur ir vesels lērums pamestu raktuvju un vecu raktuvju ciematu. Kā jau teicu, zelts ir lāsts. Pēc tā gadījuma es tam vairs nepieskāros. Viņš iesmējās un ievilka vēl vienu dūmu no savas pīpes.
Vai vēl kaut kas neienāk prātā?
Tā viņa "apslēptā manta" varētu būt kāds atradums indiāņu drupās. Tur, Anasasi drupās, visādu mantu ir daudz. Pirms kļuvu gudrāks, es tur mēdzu parakņāties, pārdevu loku bultas un keramikas podus, ko atradu. Mūsdienās par jauku melnbaltu Chaco bļodu var dabūt piecus, desmit tūkstošus. Par to ir vērts papūlēties. Un tad jau ir vēl ari Padres zudusi pilsēta.
Kas tā tāda?
Tom, manu zēn, esmu tev par to jau stāstījis.
Neesi gan.
Pīks ievilka dūmu.
Gadsimta sākumā franču mācītājs, vārdā Eusevio Bernārs, apmaldījās kaut kur de 1os Vjehosā pa ceļam no Santafē uz Čamu. Klejodams apkārt un mēģinādams atrast ceļu, viņš pamanīja Anasasi klintīs milzīgu mītni. Tai bija četri torņi, simtiem istabu, īsta zudusī pilsēta. Neviens to vēlāk vairs neatrada.
Patiess stāsts?
Pīks pasmaidīja.
Droši vien ne.
Un kā ar naftu vai gāzi? Vai viņš varētu meklēt kādu no tiem?
Šaubos. Tas ir tiesa, ka Čamas plašumi plešas tieši Sanhuanas līča malā, vienā no bagātākajiem dabiskās gāzes laukiem Dienvidrietumos. Problēma ir tā, ka vajadzīga vesela komanda ar seismiskām zondēm, lai piedalītos tajā spēlītē. Vientuļam meklētājam nav ne mazākās iespējas. Pīks sabikstīja pelnus pīpē ar irbuli, piebāza to vēlreiz un aizdedzināja. Ja viņš meklēja spokus, nu, stāsta, ka tur to ne mazums. Apači apgalvo, ka dzirdējuši tiranozauru aurojam.
Mēs novirzāmies no temata, Ben,
Tu teici, ka vēlies dzirdēt stāstus.
Toms pacēla roku.
Es novelku robežu pie dinozauru rēgiem.
Kā varu pieņemt, ir iespējams, ka šis tavs nezināmais atradumu meklētājs uzgājis Elkapitanas krājumus. Desmit tūkstoši unču zelta būtu vērtas… Pīks savaikstījās. Gandrīz četrus miljonus dolāru. Bet jāņem vērā, kāda ir numismātiskā vērtība šiem senajiem spāņu stieņiem ar Lioti and Castle zīmogu. Pie velna, tiem būtu vismaz divdesmit vai trīsdesmit reižu lielāka vērtība nekā parastiem zelta stieņiem. Lūk, nu jau mēs runājam par naudu… Labāk pastāsti man vairāk par to slepkavību. Un es tev izstāstīšu par Gaudojošās sievietes spoku.
Sarunāts.
Devītā nodaļa
Madokss izstiepa kājas biznesa klases kabīnē Continental 450 lidojumā no Lagvārdijas uz Albukerki, Ņūmeksikā. Atlaizdams atpakaļ ādas sēdekli, viņš atvēra savu klēpjdatoru un iemalkoja Pellegrino, kamēr gaidīja, līdz tas ieslēdzas. Savādi gan, Madokss nodomāja, viņš līdzinājās jebkuram citam cilvēkam sev apkārt, kuri valkāja dārgus uzvalkus un arī tāpat rakstīja ar saviem datoriem. Būtu jautri, patiešām jautri, ja kāds viceprezidents vai rīkotājdirektors apsēstos viņam blakus, lai paskatītos, ar ko viņš nodarbojas.
Madokss sāka pētīt kaudzīti ar roku rakstīto vēstuļu analfabētu sacerētas vēstules, kurās ieguldīts pamatīgs darbs, uz lēta līniju papīra ar neuzasinātu zīmuli, ar tauku traipiem un pirkstu nospiedumiem. Pie katras vēstules bija piestiprināta fotogrāfija ar neglīto kretīnu, kurš to bija uzrakstījis. Kaudze neveiksminieku!
Viņš izņēma pirmo vēstuli, nogludināja to uz sava paplātes galdiņa blakus datoram un sāka lasīt.
Dargais mister Madokkss!
Esmu Londels Franklins Džeimss 34 gadus vecs Balts Āriešu vīrietis no Arandelas, Ark. Mans penis ir 9 collas garš ciets kā akmens viscaur un es meklē blondu sievieti nekādu resnu muldošu mauku lūdzu nē tikai sievieti kurai patīk 9 collas viscaur plusesmu 6 pēdas divas tīri uzkačāti stingri muskuļi ar miroņa galvas tetovējumu uz labā trijstūra muskuļa un pūķis uz krūtīm Es meklē slaidu sievieti no Dziļajiem Dienvidiem nekādu nēģeru piegulētāju vai Ņujorkas ielenes tikai vecmodīgu Baltu āriešu Dienvidu Meiteni kas zina kā apmierināt vīrieti un gatavot vistu un kartupeļus Es sēžu piecus līdz piecpadsmit bruņota laupīšana apgabala advokāts meloja par atlaidēm bet man būs apilācija pēc diviem gadiem 8 mēnešiem es gribu smuku sievieti kas mani gaida ārā gatava to dabūt līdz pat pašām iekšām.