Nav bruņoti?
Hits pamāja ar galvu.
Pārbaudiet viņus vēlreiz. Es gribu redzēt visu, kas viņiem ir līdzi. Visu. Nolieciet to smiltīs man priekšā.
Hits pamāja vienam no saviem vīriem, kurš sāka pārmeklēt novārgušo grupiņu. Parādījās lukturis, maki, atslēgas, vadītāja apliecība, kas viss tika uzmanīgi nolikts smiltīs. Mūka mugursomā bija tukša blašķe, sērkociņi, pāris tukšu metāla kārbu un citi pārgājienā nepieciešamie priekšmeti.
Pēdējais atradums bija no slēptuves mūka talārā.
Pie velna, kas tas ir? jautāja viens no puišiem, to pacēlis.
Nemainīdams sejas izteiksmi, Masago sacīja:
Atnesiet to man.
Puisis viņam to pasniedza. Masago skatījās uz roboto zobu, pagrieza un nedaudz pamētāja rokā.
Tu. Viņš norādīja uz mūku. Tu laikam būsi Fords.
Mūks tikko manāmi pamāja ar galvu.
Pasper soli uz priekšu.
Mūks paspēra mazu soli.
Masago pacēla roboto zobu.
Tātad tu to atradi. Tu zini, kur tas ir.
Tiesa gan, mūks atbildēja.
Tu man pateiksi, kur tas atrodams.
Esmu vienīgais, kam ir tev vajadzīgā informācija. Un es neko neteikšu, pirms tu neatbildēsi uz maniem jautājumiem.
Masago izņēma no maksts savu Beretta un notēmēja to pret Fordu.
Runā!
Ej ellē!
Masago izšāva, un lode dziedot aizlidoja gar Forda ausi. Mūks pat nepakustināja muskuli.
Masago nolaida lejā ieroci. Šo vīru nebūs iespējams iebiedēt to jau uzreiz varēja redzēt.
Ja tu mani tagad nogalināsi, tu nekad neatradīsi dinozauru. Nekad.
Masago šķībi pasmaidīja.
Labi, tev tiek viens jautājums.
Kāpēc tu gribi dinozauru?
Tajā ir ļoti bīstamas, indīgas elementārdaļiņas, kuras varētu tikt izmantotas par bioterorisma ieroci. Masago redzēja, ka mūks apsver viņa teikto. Vairāk teikt viņš nedrīkstēja: neko, kas būtu pretrunā ar pavēli, kas tika vīriem izsniegta.
Tava speciālā norīkojuma nodaļas nosaukums?
Tas jau būtu otrs jautājums.
Tad ej pie velna, mūks atteica.
Masago ātri piegāja pie mūka un iebelza ar dūri viņam pa pakrūti; Fords kā cementa maiss nokrita zemē. Masago uzlika viņam uz muguras kāju. Fords ieklepojās, piecēlās rāpus, rokām drebot un taustoties pa smiltīm, lai saglabātu līdzsvaru.
Dinozaurs, Forda kungs, kur tas ir?
Ūdeni… lūdzu…
Masago noņēma savu blašķi un izaicinoši pakratīja.
Kad es dzirdēšu, kur ir dinozaura atrašanās vieta. Viņš noskrūvēja vāciņu un noliecās pie trīcošā mūka, kurš tik tikko spēja noturēties rāpus stāvoklī.
Mūks pietrūkās gluži kā uzbrūkoša čūska. Viņa roka parādījās no smiltīm negaidīti ar ieroci tajā. Pirms Masago spēja reaģēt, Fords ar kreiso roku bija apķēris viņu ap kaklu un parāvis atpakaļ. Masago juta, kā ausi tiek iebāzts ieroča stobrs, rokas sasaistītas aiz muguras, un viņš nespēja aizsniegt savu Beretta.
Tātad, Fords sacīja karavīriem, izmantodams Masago par vairogu, šis vīrs mums izstāstīs, kas patiesībā notiek, vai arī ar viņu ir cauri.
SESTĀ DAĻA. VELNA ASTE
Pienāca parastas jūnija pēcpusdienas beigas. Pāri mežam kā sega klājās tveice, lapas ļengani nokarājās, un rietumos blīvējās negaisa mākoņi.
Viņa klīda pa mežu medījot.
Starp kokiem viņa nepamanīja pēkšņo spožumu dienvidos. Pēkšņi uzzibsnīja gaisma, zilās debesis pārklāja dzeltena blāzma.
Mežs kļuva kluss, vērīgs.
Pēc sešām minūtēm zeme draudīgi nodrebēja, un viņa noliecās, lai saglabātu līdzsvaru. Satricinājums turpinājās īsu brīdi, un viņa atkal atsāka medības.
Pēc astoņām minūtēm zeme vēlreiz nodrebēja, šoreiz sašūpojoties un uzbangojot, it kā atrastos viļņos. Šajā brīdī viņa ievēroja neparasto dzelteno blāzmu, kas turpināja izgaismot horizontu dienvidu pusē, uzmetot ēnu vilni pār milzīgajām araukārijām. Mežs kļuva gaišāks, un viņa sajuta uz sāniem mirdzošu kvēli, kas nāca no dienvidu puses. Viņa uz brīdi pārtrauca medības, vērīga, bet joprojām mierīga.
Pēc divpadsmit minūtēm viņa izdzirdēja brāzmai līdzīgu skaņu, it kā tuvotos stiprs vējš. Tas pārvērtās aurošanā, un pēkšņi koki līdz pusei saliecās, mežā asi lūza un uzliesmoja koku stumbri. Kaut kas, ne gluži vējš, ne skaņa, ne arī spiediens, bet visu trīs apvienojums ar milzīgu spēku piespieda viņu pie zemes, kur viņai pāri mežonīgā ātrumā lidoja lapas, zari, žagari un veseli koku stumbri.
Viņa tur gulēja apreibusi un sāpēs, pirms uzvirmoja viņas instinkti, liekot piecelties un cīnīties. Viņa apgriezās, pieslējās stāvus un noliecās, stājoties pretim vētrai, dusmās aurojot pret augu valsts orkānu, kas viņai uzbruka.
Vētra lēnām pierima, atstājot mežu sagrautu. Un šajā mierā sākās jauna skaņa, noslēpumaina dungošana, gandrīz vai dziedāšana. Debesīs spēji uzliesmoja spoža gaismas strēle, tad vēl viena un vēl viena, eksplodējot izpostītajā mežā, līdz tā pārvērtās par uguns lietu. Apjukušo un pārbiedēto dzīvnieku klaigas un taurēšana cēlās visās pusēs kā baiļu koris. Mazu dzīvnieku grupas skraidīja pa posta vietu, kamēr uguns lietus pieņēmās spēkā, viņa iebāza savu milzīgo galvu to vidū, saraujot tos gabalos un saplēšot, atstājot zemi aiz sevis pilnu ar drebošiem locekļiem, ķermeņiem un astēm. Viņa dīki notiesāja gabalus, ik pa laikam aizkaitināta uzrēcot uguns kvēlei, kas drīz pārvērtās lēnā plūsmā no debesīm. Beigusi ēst, viņa atpūtās, neko nedomājot. Viņa neievēroja to, ka saule norietējusi, ka debesis nomaina dzelteno krāsu pret oranžo, līdz kļūst asins sarkanas, ar katru brīdi piesātinoties, reizē izstarojot karstumu no visurienes un nekurienes. Gaiss arī kļuva karstāks, līdz tas kļuva tik karsts kā vēl nekad agrāk.
Karstums un sāpošie ievainojumi uz muguras mudināja viņu rīkoties. Viņa piecēlās, aizgāja līdz ciprešu purvam un savam ierastajam medību laukam, noliecās, saritinājās, iegrimstot vēsos, melnos dubļos.
Pamazām kļuva tumšs. Viņa atslāba. Viss bija labi.
1.nodaļa
Melodija Krukšanka pabeidza kārtot informāciju savā datorā HTML formātā, samazinot attēlus, rakstot piezīmes un veicot pēdējos labojumus mazajā rakstā, ko viņa bija pabeigusi negantas enerģijas uzplūdā. Melodija strādāja, nedz ēdusi, nedz gulējusi bija pagājušas sešdesmit negulētas stundas -, tomēr viņa joprojām jutās satraukuma pilna. Tas būs ļoti ievērojams darbs mugurkaulnieku paleontoloģijas vēsturē un sacels vispārēju kņadu. Būs tādi, kas apšaubīs, neticēs viņai, un, iespējams, pat sagaidāmas apsūdzības viltojumā taču informācija bija laba. Tā spēs izturēt. Un attēli bija nevainojami. Bez tam viņai vēl bija palicis viens neskarts parauga gabals, ko viņa plānoja piedāvāt vai nu Smitsona institūtam, vai Hārvardai, lai viņu paleontologi veic neatkarīgas izpētes.
Sāksies elles troksnis, līdzko viņa publicēs savu rakstu internetā. Pietiks tikai ar vienu lasītāju, un tad jau visi sāks to lasīt, un viņas pasaule būs uz visiem laikiem mainījusies.
Melodija bija beigusi gandrīz vai beigusi. Viņas pirksts bija pacelts virs pogas IEVADĪT, kas bija jānospiež, lai nosūtītu rakstu pa e-pastu.
Pie durvīm kāds pieklauvēja, un Melodija satrūkās. Krēsls joprojām bija palikts zem roktura. Viņa paskatījās pulkstenī pieci.
Kas tur ir?
Apkope.
Melodija nopūtās un piecēlās no krēsla, piegāja pie durvīm un noņēma krēslu. Viņa jau gatavojās atvērt durvis, taču tad apstājās.