Apkope?
Kā jau teicu.
Frenkij?
Kurš gan cits?
Melodija atslēdza durvis un atvieglota ieraudzīja Frenkiju, kurš svēra tikai deviņdesmit astoņas mārciņas, kuru viņa tik labi pazina, neskuvušos kaulu kambari, kurš oda pēc sliktiem cigāriem un vēl sliktāka viskija. Viņš iešļūkāja telpā, un Melodija aizslēdza durvis. Frenkijs sāka staigāt apkārt pa laboratoriju, iztukšodams papīrgrozus milzīgā plastmasas maisā, svilpodams kaut ko bez melodijas. Viņš paliecās zem Melodijas galda, savāca grozu, kas bija pārpildīts ar tukšiem sodas dzērienu traukiem un šokolādes Mars papīriem, un, vilkdams to ārā, apdauzīja galvu pret galdu, uzmezdams uz tā dažas tukšās Dr Pepper kārbas, no kurām nopilēja nedaudz limonādes.
Atvainojiet!
Nekas. Melodija nepacietīgi gaidīja, līdz Frenkijs beigs. Viņš iztukšoja papīrgrozu, ar piedurkni ātri noslaucīja galdu, pagrūzdams piecdesmit tūkstošus dolāru vērto mikroskopu. Melodija īsu bridi pabrīnījās, kā gan bija iespējams, ka daži cilvēki spēj izdarīt matemātiskus aprēķinus, bet citi pat nemāk iztukšot papīrgrozu. Taču nebija jauki tā domāt, un viņa nekad neļautu sev kļūt par vienu no tiem iedomīgajiem zinātniekiem, ar kuriem bija nācies saskarties pēdējo gadu laikā. Viņa vienmēr izturēsies laipni pret zemākas kvalifikācijas zinātniekiem, kā ari neveikliem apkopējiem un studentiem.
Paldies, Frenkij!
Līdz vēlākam! Frenkijs aizgāja, izejot atsizdams maisu pret durvīm, un telpā atkal valdīja klusums.
Nopūzdamās Melodija izpētīja mikroskopu. Dr Pepper piles bija trāpījušas pa tā malām, un viņa ievēroja, ka nedaudz bija nokļuvušas ari uz priekšmetstikliņa.
Melodija ieskatījās okulāros, lai pārliecinātos, ka nav nodarīts kaitējums. No parauga bija palicis ļoti maz, un katrs gabaliņš bija ļoti svarīgs, it īpaši tās sešas vai septiņas elementārdaļiņas, kuras viņai ar tādām pūlēm bija izdevies atbrīvot.
Priekšmetstikliņam nekas nebija noticis. Dr Pepper neko nemainītu pāris cukura molekulu nevarēja izpostīt elementārdaļiņu, kas bija pārcietusi apbedīšanu sešdesmit piecu miljonu gadu garumā un divpadsmit procentu skābes vannu.
Pēkšņi viņa apstājās. Ja viņai neizlikās, tad viena no elementārdaļiņas krusta kājiņām bija pēkšņi sakustējusies.
Melodija nogaidīja, vērīgi lūkojoties uz palielinātajām elementārdaļiņām, pie kakla izjuzdama kņudinošu sajūtu. Kamēr viņa vēroja, sakustējās arī otra elementārdaļiņas krusta kājiņa, kā maza mašīna klikšķot no viena stāvokļa uz otru. Tad daļiņa sāka virzīties uz priekšu. Melodija apbrīnā skatījās, bet sāka arī uztraukties, jo arī citas sāka kustēties tādā pašā veidā. Sāka kustēties visas elementārdaļiņas, kustinot kājiņas kā mazus propellerus.
Elementārdaļiņas bija vēl dzīvas.
Laikam iemesls bija cukura pievienošana šķīdumam. Melodija pasniedzās zem galda un izvilka pēdējo Dr Pepper. Viņa to atvēra un izsūca ar pipeti nelielu devu, kuru iepilināja vienā priekšmetstikliņa galā, izveidojot cukura gradientu.
Daļiņas kļuva vēl aktīvākas, mazajām kājelēm tā kustoties, ka tās virzījās pretim gradientam, pretim augstākai cukura koncentrācijai.
Melodija juta, kā pieaug kņudinošā satraukuma sajūta. Viņa pat nebija pieņēmusi tādu iespēju, ka tās varētu joprojām būt infekciozas. Un, ja tās bija dzīvas, tad tās noteikti bija infekciozas vismaz dinozauram.
Herpetoloģijas laboratorijā tālāk pa gaiteni viens no kuratoriem bija audzējis ķirzakas, izdarot ilgstošus eksperimentus. Laboratorijā bija inkubators ar in vitro šūnām. Tā būtu lieliska pārbaudes vieta, lai redzētu, vai daļiņa inficētu mūsdienu ķirzaku.
Melodija izgāja no savas laboratorijas. Gaitenis bija tukšs svētdienas pievakarē bija maz ticams, ka viņa kādu satiks. Herpetoloģijas laboratorija bija aizslēgta, taču viņas atslēgas karte darbojās, un piecu minūšu laikā viņa jau bija ieguvusi petri trauku, pilnu ar augošām ķirzakas šūnām. Melodija to atnesa atpakaļ uz savu laboratoriju, atbrīvoja dažas šūnas ar fizioloģiskā šķīduma strūklu, un uzlika tās uz priekšmetstikliņa.
Tad viņa pielika acis pie okulāriem.
Veneras elementārdaļiņas pārtrauca savu kustību uz cukura gradientu. Tās visas reizē pagriezās, gandrīz vai kā vilku bars, kas saodis ko viņiem patīkamu, un metās virsū šūnām. Melodija juta, kā viņai aizžņaudzas kakls. Pēc brīža jau tās bija sasniegušas šūnu grupu, sadrūzmējās tai apkārt, pielīpot pie šūnu apvalka ar saviem taustekļiem; tad ar strauju, asu kustību viena daļiņa iespraucās šūnā.
Melodija saspringa un skatījās, kas notiks.
2.nodaļa
Fords rupji aizvilka vīrieti treniņtērpā līdz klinšu ielokam, kur pats tika no aizmugures un sāniem pasargāts. Visi trīs karavīri bija notēmējuši savus ieročus pret Fordu un vīrieti, kuru viņš turēja. Seržants pamāja ar roku, un pārējie divi sāka virzīties no abām pusēm pie Forda.
Apstājieties jūs visi un nolaidiet ieročus!
Seržants lika pārējiem apstāties.
Kā jau es teicu, šis vīrs mums izstāstīs, kas šeit notiek, vai arī es viņu nogalināšu. Skaidrs? Jūs taču negribētu doties atpakaļ uz nometni ar savu barvedi līķa maisā, vai ne?
Tu būsi maisā viņam blakus, Hits klusu noteica.
Es to daru jūsu dēļ, seržant.
Mūsu?
Jums arī vajag uzzināt, kas šeit notiek.
Klusums.
Fords piespieda pie Masago galvas ieroča stobru.
Runā!
Atlaid viņu vai arī es šaušu, klusu sacīja Hits. Viens…
Pagaidi, iejaucās Toms, mēs esam Amerikas pilsoņi. Neesam izdarījuši neko pretlikumīgu. Vai tāpēc tu kļuvi par karavīru lai nogalinātu Amerikas pilsoņus?
Bija redzams, ka Hits bridi vilcinās. Tad viņš sacīja:
Divi…
Ieklausieties manī, Toms turpināja, runājot tieši ar seržantu. Jūs nezināt, ko tagad darāt. Nevajag akli paklausīt pavēlēm. Vismaz nogaidiet, līdz uzzināsiet, kas šeit patiešām notiek.
Varēja redzēt, ka seržants atkal svārstās. Abi pārējie karavīri vēroja viņu. Tagad no viņa viss bija atkarīgs.
Hits nolaida lejā ieroci.
Fords runāja klusu, atcerēdamies, kas viņam pirms daudziem gadiem mācīts par iztaujāšanu.
Tu meloji šiem vīriem, vai ne?
Nē, Masago jau bija sācis svīst.
Meloji gan. Un tagad tu viņiem izstāstīsi patiesību, vai arī es tevi nogalināšu otras iespējas nebūs, nebūs brīdinājumu, nekā. Lode smadzenēs, un tad es saņemšu savu devu.
Fords runāja nopietni, un tas ari bija svarīgi. Masago to saprata.
Labi. Pirmais jautājums. Kā labā tu strādā?
Es esmu speciālās nodaļas MP480 direktors.
Kas tā ir par nodaļu?
Tā izveidota tūkstoš deviņi simti septiņdesmit trešajā gadā pēc Apollo-17 misijas uz Mēnesi. Tās mērķis bija izpētīt Mēness paraugu, kas zināms kā MP480.
Mēness akmens?
-Jā.
Turpini.
Masago norija siekalas. Viņš pamatīgi'svīda.
Tas bija gabals no Vanserga krātera, kuru bija izveidojis meteorīts. Un šis akmens saturēja meteorīta fragmentus. Tajos bija elementārdaļiņas. Mikrobi.
Kādi mikrobi?
Nezināmi. Tie, šķiet, ir svešķermeņi. Bioloģiski aktīvi. No tiem var radīt ieročus.
Un kāda ir to saistība ar dinozauru?
Tās pašas elementārdaļiņas atrastas dinozaura fosilijā. Dinozaurs gājis bojā no infekcijas, ko izraisīja MP480 elementārdaļiņa.
Fords kādu brīdi pārdomāja.