— Trīs? Brīnišķīgi! Kāda sagadīšanās! — d'Artanjans iesaucās. — Arī man ir tieši tikpat daudz.
— Tagad pasakiet, kas jūs esat? — anglis jautāja.
— Esmu d'Artanjana kungs, Gaskoņas muižnieks, kalpoju dez Esāra kunga gvardistu rotā. Un jūs?
— Es esmu lords Vinters, barons Sefilds.
— Labi, barona kungs, esmu jūsu padevīgais kalps, — d'Artanjans sacīja, — kaut gan jūsu vārdus man grūti atcerēties.
D'Artanjans piespieda piešus, un zirgs aizauļoja atpakaļ uz Parīzi.
Kā vienmēr tādos gadījumos, d'Artanjans taisnā ceļā devās pie Atosa.
Atoss gulšņāja uz plata dīvāna un, kā pats bija teicis, gaidīja, lai pie viņa ierodas ekipējums.
D'Artanjans izstāstīja Atosam par visu notikušo, noklusēdams vienīgi par de Vardam adresēto vēstuli.
Atoss bija sajūsmināts, kad dabūja zināt, ka viņam vajadzēs cīnīties ar angli. Mēs jau esam minējuši, ka viņš tieši pēc tā bija ilgojies.
Abi draugi nekavējoties aizsūtīja sulaiņus pakaļ Portosam un Aramisam un iepazīstināja arī tos ar pašreizējo stāvokli.
Portoss izvilka zobenu no maksts un sāka uzbrukt sienai, šad tad atkāpdamies un taisīdams pietupienus kā balerīna. Aramiss, kas vēl arvien strādāja pie savas poēmas, ieslēdzās Atosa kabinetā un lūdza, lai viņu netraucē, iekams nav pienācis laiks doties uz divkauju.
Atoss pamāja Grimo, lai tas atnes pudeli vīna.
D'Artanjans klusībā apsvēra kādu nelielu plānu, kura realizēšanu redzēsim tālāk un kurš droši vien solīja viņam patīkamu dēku, jo laiku pa laikam viņa lūpās iezagās smaids, kas apgaismoja domīgo seju.
Pirmās daļas beigas
PASKAIDROJUMI
[1] luijs pjērs anketils (1723.—1806), franču garīdznieks, «Francijas vēstures» autors. (Tulk. piez.)
[1] Zatis Klopincls (XIII gs.), sacercjis mine(;:s poēmas otro df.ļi:. (Tulk. piez.)
[2] uzticīgs un stiprs (lat.). tulk.
[3] daudziem nelīdzīga (lat.).
[4] pjaviņa saint-germain-des-pres baznīcas priekšā, kur senāk studenti mēdza pastaigāties un arī norunāt divkaujas. (Tulk.)
[5] anrī de Taleirāns, marķīzs de Salē (1599.—1626. g.), Ludviķa XIII mīlulis, tika apvainots par sazvērestību pret Rišeljē, arestēts Nantē un sodīts ar nāvi. (Tulk. piez.)
[6] rinda no vergilija «Eneīdas» (II, 40). Latviešu tulkojumā skan šādi: «Baidos no grieķiem, pat kad viņi nes upurus dieviem.» (Tulk. piez.)
[7] vienkārši brīnišķīgs! (lat.)
[8] vieglāk peldošs. (lat.)
[9] ievads. (lat.)
[10] tāpat kā debesu plašumā. (lat.)
[11] zemākās pakāpes. (Lat.)
[12] pierādījums bez jebkādiem izgreznojumiem. (Lat.)
[13] tu nožēlo velnu. (Lat.)
[14] klerikāļu runai jābūt stingrai. (Lat.)
[15] Visskaļākajā balsī. (Lat.)
[16] niecību niecība. (Lat.)
[17] būs, ir, bija. (Lat.)
[18] mana vaina. (lat.)