Izrīkojis Gudrinieci, Juniors ieslēdza inkubatoru, lai tas iesildās. Viens kamielis izlīda caur adatas aci, viņš apmierināts konstatēja, savu iekšējo monologu visu laiku risinādams skautu žargonā, it kā patiešām vēl būtu puika. Šis ieradums pašam netraucēja, bet citu šeit nebija… Tagad tālāk. Detalizēta atmosfēras analīze. Atkal simboli un skaitļi. Tā-tā-tā-tā… Ūdeņraža šeit pietiks veselam Pasaules okeānam. Tas nozīmē, ka ūdens būs. Skābeklis — no smiltiņām, no dabiskā silīcija oksīda, bet silīcijs un ogleklis (no tā paša gaisa) ir visai noderīgi Kristāla veidošanai. Pamaz cietzemju elementa, to dēļ acīmredzot vajadzēs mazliet aizkavēties. Ģermāni ja nav nemaz, bet to dabūsim no vecā Kristāla, tā ka arī te viss ir pilnīgā kārtībā. Tātad — arī otrais kamielis ir izlīdis. Liela karavāna, laba karavāna…
Tā pats sev par prieku pļāpādams, Juniors ķērās pie smilšu krājuma izveides. Skaidri nodiktēja Gudriniecei uzdevumu. Iemirgojās tablo: trešā tilpne dehermetizēta, septiņpadsmitais mehānisms gatavs izejai; septiņpadsmitais uz celtņa; septiņpadsmitais uz grunts, stop. Brīnišķīgi, nodomāja Juniors. Atkal sākās uguntiņu deja: divdesmit pirmais uz grunts … astotais uz celtņa … Trīspadsmitais … Ar ūdens daudzumu, kuru dažās stundās varēja radīt trīspadsmitais mehānisms, būtu pieticis vidēja lieluma ezeram. Kristālam būtu gana ari ar desmit reizes mazāku. Tomēr prakse ieteica veidot ūdens rezervi, pēc tam to uzmanīgi sūknēt no augšas, bet ne no pašas virspuses, jo tas atviegloja attīrīšanu. Tas nozīmē, ka būs ezers. Iespējams, pirmoreiz šīs planētas vēsturē. Žēl, nebūs kam par to priecāties. Ja nu te vēl būtu kāds iedzīvotājs … Junioram kļuva jautri, atraisījās fantāzija … Viņš būtu visu ko sastādījis ap ezeru. Teiksim — palmas. Kokospalmas un visādas citādas, kādas nu mēdz būt. Bērzus, priedes, eikaliptus, arī lazdas, sēnes.. . Nu nē, viņš nodomāja, sēnes jau nav nekādi koki. Nospļauties par to — man būtu bijuši koki, kokveidīgas sēnes. .Piemēram, ar cepurīti desmit metru diametrā. Droši vien Gudriniecei būtu patīkami šeit satikt radus. Vai nav laba ideja? Planētu iecerējis un izveidojis TI uzticīgais kareivis Juniors, Seniora dēls. Juniorlenda. Bērniem ieeja brīva.
Apkārt noteikti jāaug zālītei. Gan garai, gan zemai, nebūtu par ļaunu ezerā audzēt zivis. Un ari vēžus. Kokos lai sēž un dzied putni. Pie tam palmās — turklāt vēl pērtiķi. Tad gan būtu jautri… Un noteikti runājošie papagaiļi, sasodīts, gandrīz aizmirsu, kā tad bez papagaiļiem? Nekādi nevar …
Jā, nodomāja Juniors. Tas nemaz nav tik sarežģīti. Mašīnas saraks bedrītes. Cik vajag un pat vairāk. Sēklu man ir gana, tikai žēl, ka nav īstās. Iestādīšu tās šeit — un sāks augt lēcas, gredzeni, aplikas, uzmavas, mikroshēmas, releji, atsperes, stangas, zobrati… Tad nu gan būs dārziņš, kāda droši vien visā pasaulē nav.
Var rīkoties ari citādi. Dot Gudriniecei komandu… Lai gan ezers tik un tā ir nepieciešams, bez tā neiztikt, viņš jau nopietni nodomāja, atgaiņājot kādu pieticīgu, bet rosinošu domu. Un nokomandēja: trīspadsmitajam — uzsākt. Pa to laiku septiņpadsmitais jau bijapiesūknējis pilnu bunkuru ar smiltīm. Tās bija tīras un sausas. Protams, tās vēl jāizsijā ne vienreiz vien. Kristāls ir neiedomājami kaprīzs .,, Gudriniece jau bija paguvusi aprēķināt režīmu atbilstoši izejmateriālu parametriem. Kā tur? Nekā īpaša. Tiesa, kā jau Juniors bija paredzējis, salīdzinājumā ar klasisko laboratorijas variantu proves aizkavējās. Vai uz ilgu laiku? Par piecdesmit procentiem. Tātad divu nedēļu vietā nosēdēsim šeit trīs, tas arī viss. Lai arī kāds būtu izlūks, bet pacietīgam viņam jābūt gan. Citādi dzīve būs īsa. Taču es neapšaubāmi dzīvoju, jo esmu objektīva realitāte, kas pati eksistē savās sajūtās …
Tāpat kā citiem, viņš nodomāja. Jā, dažam labam šī realitāte ari izpaudās sajūtās. Reiz Leda …
Stāt! — Juniors sevi aprāva. Nekādas Ledas nav. Viņa ir iedomu auglis. Labāk strādā, neķer mušas! Bezdarbībā rodas visas liekās domas.
Pa to laiku inkubators bija iekļāvies režīmā. Jau vārījās pirmais izejvielu sastāvs, kas bija bagātināts ar visām iespējamām piedevām no kuģa krājumiem. īstais brīdis sākt procesu.
Juniors atslēdza seifu. Lielu un superizturīgu seifu. Tajā glabājās galvenais: sēklas. Visam, kas atrodas pasaulē. Otrs kuģis. Vesela eskadra sēklās. Tūkstoši dažādu sēklu sugu. Junioram no tām bija nepieciešama viena vienīga. Kristāla sēkliņa. Pats Juniors pat nedēļas laikā netiktu gudrs visā šajā milzīgajā šauro penāļu lērumā. Bet tas nebija nepieciešams, vajadzēja tikai klaviatūrā nospiest īsto numuru, bet iepriekš atrast šo numuru pēc specifikācijas. Tā viņš ari rīkojās. Penālis izstūmās pats. Nospiedis pogu, Juniors to uzmanīgi atvēra. Sēklas gulēja katra savā ligzdiņā kā spīguļojošas uguntiņas, kā mazi briljanti. Divdesmit. Varētu izaudzēt divdesmit Kristālus, ja tikai būtu inkubators, izejmateriāls, kā arī nepieciešamais gravitācijas lauks. Bez tā Kristāls neaug tā, kā vajag. Viss pārējais aug, tikai šis tiepša nevēlas. Taču gravitācijas šeit — bāz kaut pilnus maisus …