Pendergasts paliecās uz priekšu. Nevaru apsolīt slepkavību ceļojuma laikā, viņš paziņoja medaini saldā balsī. Taču vienu varu teikt droši uz šī kuģa ir slepkava.
11
Pendergasts, atlaidies uz dīvāna apartamentu salonā, šķirstīja "Britānijas" iespaidīgo vīnu karti. Plakana ekrāna televizoram bija ieslegts kuģa informācijas kanāls, un klusa balss slavēja kuģa labumus, komentējot ekrāna radītos attēlus.
"Britānija" ir izcils, vecajas tradīcijas ieturets kuģis, -stāstīja inteliģenta balss ar britu akcentu. Elegantas kāpnes, plašas publiskas telpas, divas balles zāles, astoņi restorāni, trīs kazino un pieci peldbaseini. Divtūkstoš septiņsimt pasažieri, tūkstoš sešsimt apkalpes locekļi, kopēja tonnaža simt sešdesmit pieci tūkstoši. Kajīšu platības ziņa šis ir visērtakais kuģis okeāna, un pasažieru un apkalpes locekļu skaita attiecība ir labāka nekā jebkuram citam no greznajiem kuģiem. Vairāki piedāvājumi ir unikāli un atrodami tikai "Britānija" piemēram, astoņus stāvus augstais lielais ātrijs, sēdam sutispa, smalkas iepirkšanas galerijas rīdžentstntas un sv. Džeimsa arkādes, kinoteātris "Belgravia" ar tūkstoš vietām un apsildamais baseins, kas izveidots pēc pompejā ātrāktās romiešu pirts parauga. Kuģis var lepoties ar kristālā un zelta mirdzošo karaļa džordža balles zāli, kas ir lielākā peldoša balles zāle. Šī kuģa garums ir lielāks par empire state building augstumu, un tā taures pūtiens ir dzirdams piecpadsmit judžu attālumā. Atbilstoši "titanika" un citu senlaiku dižo kuģu tradīcijām "Britānija" ir bagātigi rotāta pulēta koka apšuvumiem gan iekšpusē, gan ārpusē, ko veido miljoniem tīkkoka, mahagonija, ciedra, sveķkoka, iroko un dižskabarža dēlīšu…
Kajītes otrajā stāvā atvērās durvis. Konstansa iznāca no savas istabas un nāca leja pa kāpnēm.
Pendergasts izslēdza televizoru un nolika vīnu karti. Nevarēju pat iedomāties, ka šī kuģa vīna pagrabs ir tik bagātigs, viņš ierunājās. Tur glabājās simt piecdesmit tūkstoši pudeļu. Īpaši iespaidīga ir pirms 1960. Gada ražotu pauillac izvēle.
Kad Konstansa pienāca, viņš pacēla skatienu. Viņa bija nomainījusi vakartērpu pret bali dzeltenu kleitu. Jaunie tērpi tev piestāv, viņš uzslavēja.
— tu palīdzēji tos izvēlēties, Konstansa atbildējā, apsezdāmas krēsla viņam pretī.
— tu šovakar izturējies diezgan asi, viņš ieminējās.
— tu arī.
— es cenšos atmaskot slepkavu. Bet ko darīji tu?
Konstansa nopūtās. Atvaino, ja uzvedos neciešami. Pēc klostera visa šī greznība mani nomāc.
— dzīvot pasaule, het nehut no tas, Pendergasts citēja senu Budistu gudrību.
— es tagad labprāt būtu mājas un pie kamīna lasītu grāmatu. Tas viss… viņa norādīja visapkārt, …ir kaut kas bezjēdzīgs.
— atceries, ka mēs esam darbā.
Konstansa nemierīgi pagrozījās krēsla un neatbildēja.
Pendergasts bija ievērojis, ka viņa aizbilstama dažu pēdējo no dēļu laikā ir pārvērtusies. Klosterī pavadītais laiks bija darījis īstus brīnumus. Viņš priecājās, redzot, ka Konstansa arī šeit, uz kuģa turpina Čungžaņ mācības. Katru ritu viņa cēlās četros un stundu meditējā, arī pēcpusdienas meditēja un ievēroja mērenību ēdienu un dzērienu izvēle. Un pats galvenais bija zudis viņas mulsums un izklaidība. Konstansa bija kļuvusi dzīvākā, rosīgākā un daudz vairāk pievērsa uzmanību apkārtējai pasaulei, nekā tas bija laika kopš viņa braļa nāves. Viņiem uzticētais nelielais uzdevums, risinamais noslēpums bija piešķīris viņas dzīvei jaunu jēgu. Pendergasts no sirds cerejā, ka jauna sieviete veiksmīgi atgūstas pēc briesmīgajiem notikumiem marta un fiveršemas klīnika pārciestās procedūras. Viņa vairs nebija jasargā no apkārtējiem cilvēkiem. Drizak jau jasak domāt, vai, ņemot verā viņas aso izturēšanos vakariņu laika, aizsardzība nav vajadzīga citiem.
— ko tu domā par mūsu vakariņu biedriem? Viņš jautāja.
— diemžel neko daudz. Ja nu vienīgi par Dalbergas kundzi viņai piemīt tads neviltots patiesums. Viņa, šķiet, ir tevi ieskatījusies.
Pendergasts nolieca galvu. Es neesmu vienīgais, kurš atstāja iespaidu. Viņš ar galvas mājienu norādīja uz nelielu manuskriptu ar nosaukumu "karavadžo gaismēnu noslēpums" uz sanu galdiņa. Redzu, ka doktors Broks nekāvejas ne mirkli, nosūtot tev savu garadarbu.
Konstansa nicīgi paraudzijās uz manuskriptu.
— tomēr, par spīti viņu trūkumiem, manuprat, daži no mūsu galda biedriem var izrādīties noderīgi, viņš turpināja. Piemēram, Meilza kungs. Viņam gan ir vērīga acs neko Nepālaiž garām.
Konstansa pamāja ar galvu, un abi brīdi klusēja.
— tātad, viņa beidzot ierunājās, mainot sarunas temu, tas zaglis un slepkava nogalināja Džordanu Ambrosu ar maza kalibra pistoli. Pēc tam bezjedziga neželiba apstrādāja līķi ar nazi.
— jā.
— bet visa pareja rīcība, ka tu to raksturoji, rūpīga kabatu pārbaude, pirkstu nospiedumu noslaucīšana nemaz ar to nesaskan.
— tieši tā.
— neatceros nevienu šādu precedentu izlasitajas gramatas.
— es arī ne. Ja nu vienīgi kādu dīvainu lietu, kuru ne pārāk sen izmeklēju kanzasā.
Pie durvīm pieklauvējā, un Pendergasts gaja atvērt. Gaitenī stāvēja kajītes stjuarte.
— nāciet iekša, Pendergasts aicinājā, pamajot ar roku.
Stjuarte viegli pakniksēja un ienāca. Viņa bija tieva pusmūža sieviete ar melniem matiem un dziļi iegrimušam melnam acīm. Atvainojiet, viņa ierunājās ar austmmEiropas akcentu. Es gribēju pajautāt, vai nevaru jums kaut ka palīdzēt.
— Nē, paldies. Mums pašlaik nekā netrūkst.
Paldies, ser. Es vēlāk atnakšu sagatavot gultas. Atkal viegli pakniksējusi, sieviete izslīdēja no istabas.
Pendergasts aizvēra durvis un atgriežas uz dīvāna.
— ko mēs šovakar darīsim? Jautāja Konstansa.
— izklaides pasakumu piedāvājums ir bagātigs. Vai tev ir kādās īpašas vēlmes?
— varbūt varētu pamacīties.
cik garlaicīgi! Starp citu, pirms kaut ko uzsākt, ir japaveic kāds darbiņš. Viņš norādīja uz lielu izdruku blakus vīnu kartei. Uz šī kuģa ir divi tūkstoši septiņi simti pasažieru, un tikai septiņas dienas slepkavas atrašanai un Agozjena atgūšanai.
— vai tas ir pasažieru saraksts?
Pendergasts pamāja ar galvu. Tieši no kuģa datu bāzes. Norādīts arī vecums, dzimums, nodarbošanas un iēkapšanas laiks. Ka teicu iepriekš, komandas locekļus jau esmu atmetis.
— ka tu to dabūji?
— pavisam vienkārši. Uzmeklēju kādu no zemaka līmeņa datortehniķiem un uzdevos par "Polārzvaigznes" revidentu, kas vērtē komandas darbu. Viņš uzreiz, pakalpīgi sagadaja sarakstu. Es jau esmu paspējis tīri labi sašaurinat aizdomas turamo loku. Viņš izvilka no kabatas papīra lapu.
— Turpini.
Viņš ar garu, ballu pirkstu norādīja saraksta. Slepkavība tika pastrādāta ap desmitiem, taksometrs ieradas osta pusvienos nakti, tātad slepkava uzkāpa uz kuģa drīz pēc tam. Tas vien ļauj atmest tūkstoš četrsimt septiņdesmit sešus vārdus.
Pirksts atkal pieskārās papīram. Slepkava ir vīrietis.
— ka tu to vari zināt? Noprasīja Konstansa, it kā šāds pieņemums aizvainotu viņas sievietes lepnumu.
— viskija pudele. Tāds vīrietis ka Ambross diez vai būtu izvēlējies šo dzērienu, ja viešņa būtu sieviete. Un arī naža dūrieni cauri visam ķermenim un vēl gandrīz collas dziļuma finiera grīdā. Tam bija nepieciešams liels spēks. Turklāt Ambross bija alpīnists izcila fiziskā forma, ne tik viegli pievarējams upuris. Tas liek domāt, ka mūsu slepkava ir spēcīgs, veikls, atrs un vīrietis.