diemžel mēs nedrīkstam izpaust ziņas par pasažieriem, Meilzs atbildēja daudz vesaka toni.
bet šis cilvēks var būt bīstams. Lai iegūtu šo priekšmetu, viņš izdarīja slepkavību.
-tad šo jautājumu risinās mūsu drošības dienests, paziņoja Hentofs. Es ar prieku ieteikšu jums vērsties pie apsardzes vadītājā, kurš uzklausīs jus, pierakstīs un saglabas jūsu sniegto informāciju.
Pendergasts papurinaja galvu. Diemžēl.es nevaru iesaistīt šajā izmeklešana zemaka līmeņa personālu. Diskretums ir arkarligi svarīgs.
kas ir šis priekšmets? Noprasīja Hentofs.
diemžēl neko konkrētu nevaru pateikt. Tā ir ļoti vērtīga Āzijas senlieta.
un ka jūs zināt, ka tā atrodas uz. Šī kuģa?
Atbildes vieta Pendergasta lūpas savilkās tikko manama smaida.
Pendergasta kungs, Meilzs ierunājās tādā balsi, kāda mēdza apvārdot īpaši agresīvus pasažierus. Jūs nevēlaties teikt, ko īsti meklējat. Nevēlaties teikt, kāpēc domājat, ka tas atrodas uz. Šī kuģa. Jūs neesat ieradies oficiālā uzdevuma un turklāt tagad mēs esam starptautiskajos ūdeņos. Tagad likuma pārstāvji ir mūsu pašu drošības dienests asv un britu likumi vairs nav spēka. Man ļoti žēl, bet mēs nevaram atļaut jums veikt izmeklēšanu vai kaut ka jums palīdzēt. Gluži pretēji mēs nopietni ņemsim ļauna, ja jūsu izmeklēšana traucēs mūsu viesiem. Lai atteikums nebūtu tik sāpīgs, viņš veltīja Pendergastam sirsnīgu smaidu. Nešaubos, ka jūs saprotat.
Pendergasts lēni pamāja ar galvu. Es saprotu. Viegli paklanījies, viņš pagriezās, lai aizietu. Uzlicis roku uz durvju roktura, viņš apstājās.
— ceru, ka jūs zināt, viņš bezrūpīgi ieminējās, ka jūsu kazino aktīvi darbojas kāršu skaititaju grupa. Viņš piešķieba galvu uz ekrānu rindu pusi.
Meilzs pārlaida tiem skatienu, taču bez īpašas apmācības novērošana viņš ekrānos redzēja tikai vīriešu un sieviešu burzmu pie kāršu galdiem.
par ko jūs runājāt? Asi noprasīja 1 fentofs.
par kāršu skaitītajiem. Turklāt tie ir augsti profesionāli un labi organizēti, ja jau tik veiksmīgi izvairas no pieķeršanas.
kādas muļķības! Atteica Hentofs. Mēs neko tādu neesam pamanījuši. Vai tā ir kāda spēle?
viņiem tā nav spēle, atbildēja Pendergasts. Vismaz ne tādā nozīmē, kāda jūs to vēlētos.
Kādu brīdi Pendergasts un kazino menedžeris raudzījās viens otram acis. Tad Hentofs, pikti nošņacies, pievērsās vienam no tehniķiem. Kāds ir pašreizējais rezultāts?
Tehniķis pacēla klausuli un ātri piezvanīja. Tad pievērsās Hentofam. "meifeira" zaudē divsimt tūkstošus mārciņu, ser.
kur pie ruletes galda?
pie huckjuck galdiem, ser.
Hentofs steigšus pievērsa skatienu ekrāniem un brīdi lūkojas tajos. Tad atkal uzrunāja Pendergastu. Kuri tie ir?
Pendergasts pasmaidīja. Ak! Diemž.el viņi tikko aizgāja.
cik izdevīga brīdi! Un kādu kāršu skaitīšanas metodi viņi lieto?
izskatījās, ka viņi izmanto kādu "sarkana-7" vai "k-o" variantu. Grūti pateikt droši, jo es taču īpaši nepētīju ekrānus. Turklāt viņiem laikam ir labs piesegs, ja jau viņi iepriekš nav noķerti. Citādi jums datu bāzē būtu policijas fotogrāfijās un sejas atpazīšanas skeneri būtu viņus pamanījuši.
Klausoties Hentofa seja arvien tumšāk piesarka. Ka jūs varat to visu zināt?
ka jau jūs teicāt… Hentofa kungs, vai ne? Es esmu detektīvs, kas darbojas uz savu roku.
Krietnu brīdi visi klusēja. Abi tehniķi sēdēja ka sastinguši, neuzdrošinoties atraut skatienu no ekrāniem.
nav šaubu, ka jums, Hentofa kungs, šajā lieta noderētu palīdzība. Un es ar prieku to sniegtu.
apmaiņa pret palidzibu jūsu nelielās problēmas risināšana, Hentofs ironiski secinaja.
tieši tā.
Atkal iestājas saspringts klusums, beidzot Hentofs nopūtas. Ak dievs! Un ko īsti jums vajag?
man ir liela ticība Meilza kunga spējam. Viņš var piekļūt visu pasažieru datiem. Viņa pienākums ir draudzīgi tērzēt ar viesiem, uzdot jautājumus, vākt ziņas. Viņš lieliski varēs man palīdzēt. Lūdzu, neraizējieties, Meilza kungs, par pasažieru traucēšanu. Mani interesē tikai daži no tiem. Piemēram, es velētos zināt, vai kāds no šiem dažiem ir nodevis kaut ko glabāšana centrālajā seifa, vai viņu kajītēs ir liegta ieeja apkalpojošajam personālām… tamlīdzīgi jautājumi. Tad viņš atkal pievērsās i lentofam. Un varbūt man būs vajadzīga arī jūsu palīdzība.
-kāda?
ka lai to pasaka… ieeļļot riteņus.
Hentofs paraudzījās uz Pendergastu un Meilzu.
es padomašu par to, nomurmināja Meilzs.
jūsu pašu laba ceru, atbildēja Pendergasts, ka nedomāsiet pārāk ilgi. Pirmajās piecas stundas zaudēt divsimt tūkstošus mārciņu tā ir bīstama zīme. Viņš smaidīdams pagriezās un, neteikdams vairs ne vārda, izslīdēja no novērošanas centra.
14
Konstansa grina klīda pa lepno veikalu un salonu valstību uz sestā klājā, ko dēvēja par sv. Džeimsa arkadi. Lai gan jau bija pāri pusnaktij, "brilanijas" pasažieri pat nedomāja doties pie miera. Grezni tērpti pāri staigajā, vērodami skatlogus vai klusi tērzēdami. Lielas vāzes smaržoja svaigu ziedu pušķi, kaut kur tālumā caur smiekliem un sarunu troksni skanēja stigu kvarteta mūzika. Gaisa vēdīja ceriņu, lavandas un šampanieša aromats.
Konstansa lēni pagāja garām vinu baram, juvelieru veikalam un mākslas galerijai, kura par astronomiskam cenām piedāvāja miro, kle un dali darbus ar autoru parakstiem. Galerijas durvis sirma večiņa ratiņkresla raja jaunu gaišmatainu sievieti, kas viņu veda. Ieraugot jauno sievieti, Konstansa apstājās svešinieces nodurtais skatiens un nomāktā sejas izteiksme, kas liecinaja par dziļi slēptam skumjam, bija tik pazīstami.
Aiz sv. Džeimsa arkades greznas divviru durvis veda uz lielo ātriju milzīgu, astoņus stāvus augstu telpu paša kuģa sirdi. Konstansa piegāja pie margam, paraudzijās uz augšu, tad uz leju. Pavērās pārsteidzošs skats uz terasveida balkoniem, mirdzošam lustrām un neskaitāmiem izgaismotiem panoramas liftiem, ko rotāja vitrāžās un kristāli. Lejā, restorānā "karaļa kronis" uz otra klājā, cilvēki sēdēja uz sarkaniem ādas dīvāniņiem, mielodamies ar paltusu duvras gaume, austerēm"kokfellera gaume un liellopa steiku. Viņiem apkārt rosījās viesmīļi un vīna viesmīļi, vieni, pasniegdami delikatesem piekrautus šķīvjus, otri bijīgi pieliekušies, lai uzklausītu viesu prasības. Arī uz treša un ceturta klāja balkoniem ar skatu uz ātriju bija galdiņi. Sudraba galda piederumu šķindoņa un sarunu murdoņa saplūda ar neskaidru mūzikas skaņu viļņiem.
Šis bija īsts greznības un bagātības šūpūlis, milzīga peldoša pilsēta, kurai līdzīgu pasaule vēl nebija redzējusi. Taču Konstansu tas nemaz neaizkustinaja. Drīzāk šī izmisīga dzīšanas pēc baudam viņai šķita atbaidoša. Cik ļoti šī drudžainā rosība, alkatīgā patērēšana un pārmērīga pieķeršanas pasaulīgam lietam atšķiras no dzīves klosterī! Viņa ilgojas atgriezties tur.
Dzīvot pasaulē, bet nebūt no tās.
Pagriezusi muguru margam, viņa aizgāja līdz tuvakājām liftam un brauca uz divpadsmito klāju. Tas gandrīz pilnībā bija atvēlēts pasažieru mājokļiem, tāpēc tas bija daudz mierīgāks, lai gan tāpat lepojas ar greznību ar bieziem austrumu paklājiem un eļļa gleznotam ainavam zeltītos rāmjos. Konstansa soļoja tālāk. Priekšā bija gaiteņa pagrieziens taisna leņķi pa kreisi. Tieši pretī bija durvis uz viņas kajīti tjudoru apartamentiem, kas atradās kuģa pakaļgala kreisaja stūri. Viņa jau sāka meklēt durvju atvēršanas karti, bet tad sastinga.
Kajītes durvis bija pusvirus.
Viņas sirds uzreiz sāka mežonīgi dauzīties, it kā būtu gaidījusi tieši šādu pavērsienu. Pendergasts nebūtu rīkojies tik nevērīgi tas noteikti bija kāds cits. Tas nevar būt viņš viņa nodomāja. Nevar but. Es redzeju, kā viņš krīt. Redzeju, ka nositas. Ar pratu viņa saprata, ka šim bailēm nav nekāda pamata, tomēr nespēja nomierināt pēkšņi tik drudžainos sirdspukstus.