Nika papurinaja galvu. Ne. Blekberns ir vēl sliktāks! Viņam ir pašam sava istabene, tā arī gādā veļu. Šī izturas pret mani tik nicīgi, it kā es būtu viņas kalpone. Tagad man jāuzkopj arī tas trīsstāvu luksusnumurs, pateicoties Huanitai.
— viņš ir paņēmis līdzi savu istabeni? Brīnījās Konstansa. Kāpēc?
— viņš visu paņēmis līdzi! Savu gultu, savus paklājus, savas statuetes, savas gleznas, pat savas klavieres. Nika pašūpoja galvu. Fu! Neglītas mantas!
— kā, lūdzu? Konstansa izlikās nesaprotam šo vārdu.
— bagāts un traks, Nika atkal nolamājās grieķu valodā.
— un kāds ir viņa draugs Terenss Kalderons blakus kajīte?
— tas? Viņam nav ne vainas. Dod labās dzeramnaudas.
— tu uzkop arī viņa numuru? Vai viņš arī paņēmis līdzi savas mantas?
Nika pamāja ar galvu. Dažas. Daudz senlietu. Franču. Ļoti skaistas.
— jo bagātāki viņi ir, jo riebīgāki, iemnajas Lurdesa. Viņas angļu valoda bija nevainojama, tikai ar vieglu akcentu. Vakar vakara es biju viena kajīte…
— ei, tu! Aiz muguras atskanēja bargs uzbļāviens. Konstansa pagriezās un ieraudzīja, ka tur stāv uzraudze, iespiedusi dūres masīvajos sānos, un nikni raugās uz viņu.
piecelies! Pavēlēja uzraudze.
— vai jūs runājāt ar mani? Jautāja Konstansa.
— es teicu piecelies!.
Konstansa mierīgi piecēlās.
— es tevi līdz šim neesmu redzējusi, sieviete draudīgi paziņoja. Ka tevi sauc?
— Rilke, atbildēja Konstansa. Lēnija Rilke.
— kur tu strādā?
— astotā klāja kajītēs.
Uzraudzes uzblīdušajā sejā parādījās ļauna prieka izteiksme. Tā jau es domāju. Tu taču zini, ka nedrīksti te pusdienot. Ej atpakaļ leja uz D klāja kafetēriju, kur ir tava vieta.
— kāda starpība? Konstansa rāmi apjautājas. Ēdiens te nemaz nav labāks.
Uzraudzes sejā ļauno prieku nomainīja apjukums. Ak tu, nekaunīgā kuce… un viņa iecirta Konstansai pļauku pa labo vaigu
Konstansai nekad mūža vēl neviens nebija cirtis pļauku. Uz mirkli viņa sastinga. Tad instinktīvi paspēra soli uz priekšu, cieši sažņaugusi saujā dakšiņu. Redzot viņas kustības, uzraudzes acis iepletās. Viņa paspēra soli atpakaļ.
Konstansa lēni nolika dakšiņu uz galda. Viņa atcerējās Mariju un solījumu nesagādāt viņai nepatikšanas. Viņa paraudzijās lejup. Marija, šausmās nobālējusi, raudzijās uz viņām. Abas pārejās sievietes bija nodūrušas skatienus šķīvjos.
Pie citiem galdiem atsākās ķīviņa laika pieklusušās gurdenās sarunas. Konstansa vēlreiz paskatijas uz uzraudzi, lai iegaumētu tās seju. Tad, juzdama, kā vaigs svilst ugunis, atkāpās no galda un izgāja no ēdnīcas.
21
Atstājot Kempera askētisko kabinetu, kapteiņa palīgs Gordons Lesērs sajuta arvien pieaugošu nemieru. Pazudusi pasažiere nebija atradusies, un viņas vīrs pieprasīja tikšanos ar visiem augstākajiem virsniekiem. Komodors Katers pēdējas astoņas stundas bija ieslēdzies savā kajītē nelāgās omas uzplūdos, un Lesērs pat nedomāja viņu traucēt ne Evereda, ne kāda cita dēļ. Tāpēc viņš norīkoja sardzē savu vietnieku un pieaicināja uz tikšanos arī komandas kapteini Kerolu Meisoni.
Evereds šauraja telpa soļoja šurpu un turpu, piesarcis, runāja trīcoša balsi. Izskatījās, ka viņš ir uz sabrukuma robežas. Ir jau pāri četriem pēcpusdienā, viņš stāstīja Kemperam. Pagājušas astoņas sasodītas stundas, kopš es jums ziņoju par sievas pazušanu.
Evereda kungs, ierunājās drošības dienesta šefs Kempers. Kuģis ir liels, un viņa var būt daudz kur…
— to jūs visi jau teicāt, Evereds pacēla balsi. Viņu vēl nav atgriezusies. Es dzirdēju paziņojumus skaļruņos tāpat kā visi. Redzēju viņas bildi televīzija. Viņa nekad tā nerīkotos, nepaliktu tik ilgi projām, nesazinoties ar mani. Pieprasu, lai pārmeklē kuģi!
— varat mums ticēt…
pie velna, neticu vairs! Varbūt viņa ir kaut kur pakritusi, savainojusies, nespēj pasaukt palīga, netiek pie telefona. Varbūt viņa… viņš apklusa, ar plaukstas virspusi nikni norausa asaru. Jums jasazinas ar krasta apsardzi, ar policiju, jaizsauc viņi šurp…
Evereda kungs, klusi ierunājās komandas kapteine Kerola Meisone, Lesēram par lielu atvieglojumu pārņemdama sarunas vadību. Mēs esam Atlantijas okeāna vidu. Pat, ja šeit būtu policijas vai krasta apsardzes jurisdikcijā, taču tādas nav, viņi nevarētu tikt pie mums. Jums jātic man, kad es saku, ka mums ir izstrādātās un pārbaudītas procedūras rīcībai šādos gadījumos. Gandrīz par visiem simts procentiem varam pieņemt, ka viņa kāda iemesla pēc nevēlas, lai viņu atrod. Jāņem vērā arī iespējamība, ka viņa varbūt pašlaik nav viena.
Evereds ar trīcošu pirkstu pikti norādīja uz Lesēru. Es no rīta teicu viņam, ka mana sieva nav tāda. Un neļaušu viņu apvainot ne jums, ne kādam citam.
— es nevienu neapvainoju, Evereda kungs, Meisone rāmi un savaldīgi iebilda. Es tikai saku, ka nav iemesla uztraukties. Varat man ticēt saskaņā ar statistiku uz šī kuģa jūs esat lielākā drošībā nekā savas mājas. Drošība mums ir ļoti svarīga un, ņemot vērā šī gadījuma nopietnību, mēs uzsāksim kuģa pārmeklēšanu. Nekavējoties. Es pati to vadīšu.
Komandas kapteines klusā nopietnā balss un mierinošie vārdi iedarbojās. Evereds vēl arvien bija piesarcis un smagi elpoja, tomēr pēc brīža viņš norija siekalas un pamāja ar galvu. Tieši to jau es pūlos panākt no paša rīta.
Kad Evereds bija aizgajis, trīs kuģa virsnieki stāvēja klusēdami. Beidzot drošības dienesta priekšnieks smagi nopūtās un pievērsās Meisonei. Ko darīsim, kapteini?
Meisone domīgi raudzijās uz aizvērtajam durvīm. Vai mēs kaut ka varam sadabūt ziņas par Evereda kundzes psihisko veselību?
Klusums.
— jūs taču nedomājāt…? Jautāja Kempers.
— tas nav izslēgts.
— saskaņa ar likumu mums būtu jāvēršas pie viņas vīra, paskaidroja Kempers. To es ļoti nevēlētos darīt, kamēr neesam pārliecināti, ka viņas… vairs nav uz kuģa. Sasodīts! Mums jau pietiek galvassapju ar apkalpes noskaņojumu tas jukušās istabenes dēļ. Ceru, ka mēs viņu atradīsim.
Meisone pamāja ar galvu. Es arī. Kempera kungs, lūdzu, organizējiet otra līmeņa meklēšanu. Viņa paraudzījās uz Lesēru. Gordon, es vēlētos, lai jūs personiski sadarbotos ar Kempera kungu.
— protams, ser, atbildēja Lesērs. Iekšeji viņš nepatikā nodrebēja. Otrā līmeņa meklēšana nozīmējā, ka jāpārmeklē visas sabiedriskas telpas, visas apkalpes mājvietas un visas kuģa telpas apakšējos klājos tātad viss, izņemot pasažieru kajītes. Pat, mobilizējot visus apsardzes darbiniekus, tas prasīs visu dienu vai varbūt vairāk. Un dziļi kuģa iekšienē ir tādas telpas, kuras nemaz nevar pienācīgi pārmeklēt.
— atvainojiet, Gordon, Meisone piebilda, redzot viņa sejas izteiksmi. Taču mums tas ir jādara. Tāda ir kārtība.
Tāda ir kārtība, viņš īgni nodomāja. Un patiesība tas viss arī nebija nekas vairāk tikai formalitāšu izpilde. Pasažieru kajītes drīkst pārmeklēt tikai trešā līmeņa meklešanā, bet tādu drīkst veikt tikai pēc komodora Katera personiska rīkojuma. Ne uz viena kuģa, kur Lesērs bija strādājis, šādā meklešana nebija veikta, pat tad nē, kad kāds bija pārlēcis par bortu. Un tieši to, pēc Lesēra domam, arī bija nostrādājusi Everedas kundze izlekusi. Pašnāvības jūra notiek daudz biežāk, nekā pasažieri spēj iedomāties. Un jo īpaši lielu, slavenu kuģu pirmajos braucienos, jo daži ļaudis vēlas aiziet no dzīves ar lepnu žestu. Rūgta ironijā, jo kruiza kuģu firmas dara visu iespējamo, lai noklusētu šādus gadījumus un noslēptu tos pat no pārejiem pasažieriem. Tāpēc Everedas kundze varbūt nemaz nav atstājusi šo pasauli ar lepnu žestu, bet gan vienkārši nogrimusi aizmirstībā okeāna dzīlēs piecsimt jūdzes iepakaļ kuģim…