Spēle virzījās dziļāk "kurpē". Ar acs kaktiņu Pendergasts redzeja, ka pie blakus galda laimēja vēl viens no aizdomas turamajiem spēletājiem, kuram palīdzēja blondais jauneklis vērotājs. Tāpēc japanāk, lai šī galda spēlētājs zaudētu vairāk un to kompensētu. Kāršu virknē, ko viņš bija izsekojis jaukšanas laikā, vairs nebija tālu, un tas solīja dažus pārsteigumus.
Vērotāja platajā kleitā laikam arī bija sekojusi kāršu jaukšanai. Tagad, kad spēle tuvojās izsekotas virknes sākumām, skaits Pendergasta prāta jau bija krietni plus vienpadsmit. Mērķa spēlētājs ieslidinaja likmju aplī žetonu kaudzīti piecdesmit tūkstošus.
Atskanēja satraukta murdoņa.
— pie velna, ja jau viņš tā, tad es arī! Paziņoja Pendergasts un nolika piecdesmit tūkstošus. Piemiedzis ar aci ķīnietim, viņš pacēla glāzi. Par mums, draugs!
Dāmas lika katra pa tūkstotim, un kārtis tika sadalītas.
Pendergasts palika pie astoņpadsmit.
Ķīnietis izvilka, prasīja vēl vienu kārti pie divpadsmit, kad dīlere radīja pieci pamata stratēģijas pārkāpums! -, un tad izvilka astoņnieku.
Skatitāji noelsas.
Sievietes izvilka vairākas zemas vērtības kārtis, un viena zaudēja. Tad dīlere atklāja savas kārtis trīs, pieci, seši, pieci deviņpadsmit, ķīnietis laimēja.
Tika izspēlētas vēl dažas partijas, un lielākā daļa kāršu nāca no "kurpes" zemākās daļas. Pendergasta skaits kāpa arvien augstāk. Vairāki desmitnieki un arī lielākā daļa dūžu vēl nebija izdalīti. Turklāt tikai tagad sākas kāršu virknē, ko viņš jaukšanas laika bija tik rūpīgi izsekojis, liekot lieta labas novērošanas spējas un izcilo atmiņu. Tas, kā arī slepena ieskatīšanās kārtīs jaukšanas laikā, ļāva viņam precīzi zināt septiņu kāršu atrašanas vietu šajā virkne un tīri labi uzminēt par daudzām citām. Dūžu skaitīšanas rezultāts bija trīs, tātad komplekta vēl bija trīspadsmit, un diviem no tiem viņš zināja vietu. Tā arī būs viņa liela izdevība, ja viņš pratis to izmantot. Viss bija atkarīgs no spējas kontrolēt no spēles izejošo kāršu plūsmu.
Šī partija viņam būs jāzaudē, un ar četrām kārtīm.
Viņš lika tūkstoti.
Ķīnietis lika simt tūkstošus.
Skatitaji atkal noelsas.
Pendergastam tika iedalīti četrpadsmit.
Ķīnietim tika iedalīti piecpadsmit, dīlerei desmit.
Pendergasts paņēma kārti. Pieci; tātad kopā deviņpadsmit. Dīlere gatavojas turpināt, bet Pendergasts teica: dodiet man vēl vienu.
Zaudējums.
Skatitāji klusi ieķiķinājās, sačukstējās, kāds nicīgi iesmējās. Pendergasts iedzēra malku no glāzes. Paraudzījās uz ķīnieti un uztvēra tā skatienā pēkšņi pazibējušu nicinājumu.
Ķīnietis paņēma kārti, un viņam iedalīja astoņnieku - zaudējums. Dīlere savāca viņa simt tukstošus.
Veicot ātru aprēķinu, Pendergasts secināja, ka skaits tagad ir divdesmit, bet patiesība vēl augstāks. Kaut kas nedzirdēts. Dīlere bija izlietojusi septiņdesmit piecus procentus no "kurpes", un vēl joprojām bija izspēlēti tikai trīs dūži, bet pārējie bija uzkrājušies atlikušajās kārtīs. Šadai kombinācijai nespēj pretoties neviens kāršu skaitītājs. Ja ķīnietis ievēros Kellija kritērijus bet tā viņš darīs, ja vien viņam ir kaut cik prāta -, viņš liks lielu likmi. Ļoti lielu. Pendergasts zināja, ka spēles ietekmēšanas noslēpums tagad būs prasme apturēt labas kārtis, bet sliktas sūtīt projām. Traucēklis bija tikai abas sievietes un ķīnietis viņu saņemtās kārtis, viņu spēle un visi ar to saistītie iespējamie sarežģījumi.
— dāmas un kungi? Dīlere aicināja izdarīt likmes.
Pendergasts lika simt tūkstošus. Ķīnietis pastūma žetonu kaudzīti -divsimt piecdesmit tūkstoši. Abas dāmas lika katra pa tūkstotim, saskatijas un iesmējās.
Pendergasts pacēla roku. Vēl nedaliet. Man vajag vēl vienu dzērienu, es citādi nevaru.
Dīlere uztraucas. — Jūs gribat apturēt spēli?
— man vajag iedzert. Ja nu es zaudēšu?
Ķīnietis šķita neapmierināts.
Dīlere uzmeta jautājošu skatienu zāles pārzinim, kas grozījās turpat netālu. Tas apstiprinoši pamāja ar galvu.
— labi. Taisam mazu pārtraukumu.
oficiante! Pendergasts uzsita gaisā knipi.
Minha pakalpīgi piesteidzās. — Jā, ser?
— dzērienu! Viņš iesaucas, sniedza piecdesmitnieku, bet tad ļāva tam nokrist uz grīdas. Kad Minha pieliecas, lai paceltu naudu, Pendergasts pieleca kājas. Nē, nē, es pats!
Kad viņu galvas bija tuvu kopa, Pendergasts čukstēja: — dabūjiet prom no galda tās abas dāmas. Tūlīt!
— jā, ser.
Pendergasts izslējās ar naudaszīmi roka. — Te tā ir! Varat paturēt atlikumu, tikai neuzdrošinieties rādīties bez dzēriena!
— jā, ser, Anha aizsteidzas.
Pagāja viena minūte, divas. Uzzinājuši par augstājam likmēm, apkārt bija sapulcējušies ziņkārīgie. Skatītāju un vēl jo vairāk ķīnieša nepacietība pieauga. Visi skatieni bija pievērsti ļodzigajiem žetonu tornišiem uz zaļā filca.
Atskanēja izsauciens: — dodiet ceļu! Drūzmai cauri izspraucas kazino menedžeris Hentofs. Viņš apstājās pie abam sievietēm pie Pendergasta galda, saulaini uzsmaidīja tām un iepleta rokas.
— Džozija un Helena Robertsas? Šodien ir jūsu laimīga diena!
Viņas saskatijas. — Tiešam?
Viņš aplika rokas sievietēm ap pleciem un piecēla viņas kājas.
Vienreiz dienā mēs rīkojam nelielu loteriju automātiski tiek ievadīti visi kajīšu numuri. — Jūs laimējat!
— ko mēs laimējam?
— deviņdesmit minūtes masažas pie Raula un Horhes, tabakas SPA procedūras, kosmētikas dāvanu grozu un kasti veuve clicijuot! Viņš ieskatījās pulksteni. Ak, vai! Ja nepasteigsimies, nokavēsim Raulu un Horhi! Mēs jūs visur meklējām!
— Bet mēs tikko…
— jāpasteidzas! Balva jaizmanto tajā pašā dienā. Šeit jūs vienmēr varat atgriezties. Viņš pamāja dīlerei. Saskaitiet viņam.
— ar likmēm uz galda, ser?
— es teicu, saskaitiet viņām!
Dīlere apmainīja žetonus, un Hentofs, apkampis abas māsas, veda viņas cauri drūzmai. Pēc mirkļa ieradas Anha Mihna ar dzērienu.
Pendergasts iztukšoja glāzi un ar troksni nolika to uz galda. Tad smaidīdams pārlaida skatienu galdam. — Labi, esmu iestiprinājies.
Dīlere pamāja ar roku, aicinādama izdarīt pēdējas likmes, tad izdalīja kārtis. Pendergasts saņēma divus dūžus un sadalīja divas kombinācijās. Ķīnietis saņēma divus septiņniekus un arī sadalīja. Dīleres virsēja kārts bija dāma.
Ķīnietis lika jaunu žetonu kaudzi pret sadalīto kombināciju. Tagad galda bija likti piecsimt tūkstoši. Pendergasts pievienoja savu otru likmi, palielinot kopīgo summu līdz divsimt tūkstošiem.
Dīlere iedalīja Pendergastam divas kārtis karali un kalpu. Divi blackjack.
Skatitaji sāka aplaudēt, bet tulīt apklusa, kad dīlere pievērsās ķīnietim un iedalīja pa vienai kārtij uz katru septiņnieku.
Vēl divi septiņnieki, kā jau Pendergasts bija gaidījis. Žēl, ka mēs nespēlējam pokeru! Viņš iezviedzas.
Ķīnietis atkal sadalīja septiņniekus citas izvēles viņam nebija un negribīgi lika vēl divas žetonu kaudzītes. Tagad viņa priekšā uz galda bija miljons mārciņu.
Dīlere izdalīja četras kārtis kalpu, desmitnieku, dāmu, dūzi.
Skatitaji gaidīja, bija iestājies pilnīgs klusums.
Dīlere atklāja savu slēpto kārti tas bija desmitnieks.
Skatitaji visi vienā balsi nopūtas, apjaušot, ka tikko pieredzējuši, ka spēlmanis zaudē miljonu mārciņu. Šoreiz neviens neaplaudēja, atskanēja tikai satraukta murdoņa, un ļauna prieka noskaņa bija gluži vai taustama.