Šo prasību ārsts uzklausīja, neticīgi klusēdams.
— labi, bet es jūs brīdinu, ka izskatās nelāgi…
Doktor, paturiet pie sevis komentārus, kas neattiecās uz lietu.
— jā, protams. Ārsts ļoti negribīgi atslēdza durvis kabineta aizmugure, un visi iegāja šaura telpa, kas kalpoja par kuģa morgu. Telpa stipri oda pēc ķimikālijām. Pie tālākas sienas bija deviņas nerusoša tērauda atvilktnes līķu glabāšanai. Deviņas šķita varbūt pārāk daudz, taču Kempers labi zināja, ka cilvēki bieži mirst uz kuģiem, sevišķi, ņemot vērā kruīzu kuģu pasažieru vidējo vecumu un tieksmi ceļojuma laika nodoties pārmērībām ēšana, dzeršana un seksuālās izlaidības.
Ārsts atslēdza vienu no vidējam durtiņām un izvilka atvilktni ar puscaurspidigu līķa maisu. Kempers varēja saskatīt tajā kaut ko sārtu. Viņa kuņģis sāka sažņaugties nelabuma.
— atveriet to.
Kempers jau bija apskatījis līķi, tiesa gan, droši nezinot, ko īsti meklēt. Viņš nepavisam nevelejās redzēt to vēlreiz.
Ārsts negribīgi sāka vilkt vaļa rāvējslēdzēju. Komodors pasniedzas un strauji atrāva to, atsedzot kailo ķermeni. Skatieniem pavērās milzīga brūce krūšukurvi, kas sniedzas cauri sirdij. Uzplūda stipra formalīna smaka.
Kempers norīstījās.
Viņiem aiz muguras atskanēja kāda pieklājīgā balss. Atvainojiet, dāmas un kungi.
Kempers pagriezās un nespēja noticēt savam acīm, ieraugot durvis Pendergastu.
— kas, elle, tas tāds? Noprasīja komodors.
Kempers piesteidzas pie ienāceja. Pendergasta kungs, šī ir ļoti slepena tikšanas, un jums nekavējoties jāiet projām!
— tiešam? Pendergasts laiski pārjautāja.
Kempera nelabumu nomainīja dusmas. Šis bija pēdējais piliens viņa pacietības kausā. Pendergast, es jūs vairs nebrīdināšu…
Viņš aprāvās pusvārdā, vaļēju muti. Pendergasts bija izņēmis maku, atvēris to un rādīja zeltītu PBL žetonu. Kempers neticīgi raudzijās uz to.
— kāpēc jūs nepavadat šo cilvēku ārā no šejienes? Jautāja komodors.
Kempers nezināja, ko atbildēt. Itin neko.
— es cereju, ka šajā ceļojuma izdosies palikt incognito, paskaidroja Pendergasts. Taču izskatās, ka pienācis laiks piedāvāt jums palīdzību, Kempera kungs, šoreiz profesionālu palīdzību. Bēdīgā patiesība ir tāda, ka šādas lietas ir mana specializācija. Paslīdējis garām Kemperam, viņš piegāja pie līķa.
— Kempera kungs, es jums teicu dzeniet šo cilvēku ārā!
— komodor, man ļoti žēl, bet viņš laikam ir federalais aģents…
Kempers atkal nespēja atrast īstos vārdus.
— viņam šeit nav jurisdikcijas, atcirta komodors. Mēs esam starptautiskajos ūdeņos uz britu kuģa, kas reģistrēts Libērijā.
Pendergasts izslējās. — Tas tiesa. Es saprotu, ka man šeit nav oficiālu pilnvaru un viss atkarīgs tikai no jūsu atļaujas. Taču es būtu ļoti pārsteigts, ja jūs atteiktos no manas palīdzības, ņemot vēra to, ka nevienam no jums nav ne mazākas jausmas, ko iesākt ar šo. Viņš pamāja ar galvu uz līķa pusi. Kā tas izskatīsies, ja vēlāk naks gaisma, ka kuģa virsnieki atteicās no FIB īpaša aģenta palīdzības, kurš ir labi apmacīts pierādījumu vakšana un liesu ekspertīzes darba? Viņš vēsi .pasmaidīja. Ja jūs pieņemsiet manu palīdzību, tad vismaz vēlāk būs kāds, kam uzvelt vainu, vai ne?
Viņš paraudzijās apkārt.
Visi klusēja.
Pendergasts salika rokas aiz muguras. — Doktor? Jums jānoņem upurim vagīnas, anālās atveres un mutes uztriepes un jāpārbauda, vai nav spermas.
— uztriepes, ārsts klusi atkārtoja.
— jums droši vien ir vates kociņi un mikroskops, vai ne? Tā jau es domāju. Un jūs noteikti zināt, ka izskatās spermas šuna? Pievienojiet vienu pilienu h'.onin y, lai tas labāk parādītos. Pēc tam vaginas un analas atveres apvidus rūpīga vizuālā apskate jāraugas pēc zīmīgiem pietūkumiem, apsarkumiem vai savainojumiem. Ļoti svarīgi ir pēc iespējas ātrāk uzzināt, vai šis ir seksuālā rakstura noziegums vai… kaut kas cits. Paņemiet arī asins analīzi un veiciet alkohola parbaudi asinīs.
Viņš pagriezās. — Kempera kungs? Es jums ieteiktu nekavējoties uzvilkt upurim uz plaukstām plastmasas maisiņus un cieši nosiet uz plaukstu locitavam ar gumijas saitēm, ja upuris pretojās uzbrucējam, aiz nagiem var būt ādas vai matu paliekas.
Kempers pamāja ar galvu. — Izdarīšu.
— vai jūs saglabājāt upura apģērbu?
— jā. Aizzīmogotos plastmasas maisos.
— lieliski. Pendergasts pagriezās un uzruna ja visus klātesošos. Ir japasaka daži nepatīkami fakti. Ir pazuduši divi cilvēki, un tagad šī slepkavība. Es uzskatu, ka pazušana ir saistīta ar šo slepkavību. Es atrodos uz šī kuģa ar uzdevumu atrast nozagtu priekšmetu, kura zādzība arī izraisīja slepkavību. Es nepavisam nebrīnītos, ja visos četros noziegumos būtu vainojama viena un tā pati persona. Īsi sakot, visi pierādījumi norāda uz to, ka uz kuģa ir sērijslepkava.
— Pendergasta kungs… Kempers gribēja iebilst.
Pendergasts pacēla roku. Ļaujiet man pabeigt, lūdzu. — Uz kuģa ir sērijslepkava, kura nežēlība pieņēmās spēkā. Pirmos divus upurus viņš vienkārši izmeta par bortu, bet šo vairs ne. Šī rīcība jau ir daudz dramatiskaka un vairāk līdzinās iepriekšējai slepkavībai, kuru es izmeklēju. — Kāpēc? Tas vēl janoskaidro.
Visi klusēja.
— kā jūs jau norādījāt, slepkavam bija aizkulišu durvju atslēga. Taču nevajag kļūdaini pieņemt, ka viņš ir komandas loceklis.
— kurš teica, ka tas ir komandas loceklis…? Iesāka Kempers.
Pendergasts atmāja viņam ar roku. Neuztraucieties, Kempera kungs. Ja es nekļūdos, tad slepkava nav komandas loceklis. Taču viņš varēja izlikties par tādu un kaut ka iegūt dienesta telpu durvju atvēršanas karti. Ka darba hipotēzi es varētu ieteikt, ka Villa berkšīra tika ievilinātā aizkulises, piesolot tikšanos ar Bredoku vailiju. Tas liek pieņemt, ka slepkava bija pārģērbies par kādu augsta ranga personu.
Viņš pievērsās komodoram. — Kur mēs atrodamies, ja drīkstu uzdot šo jautājumu?
Komodors drūmi raudzījās viņa, tad pievērsās Kemperam. Vai jūs ļausiet šim… pasažierim pārņemt visu kuģa drošības dienesta darbu? Viņa balss bija cieta ka tērauds.
— nē, ser. Bet es ar visu cieņu ieteiktu pieņemt viņa palīdzību. Viņš… jau ir mums izpalīdzējis.
— jūs pazīstat šo cilvēku un esat jau izmantojis viņa pakalpojumus?
— jā, ser.
— kādā jomā?
— Kazino, atbildēja Kempers. — Viņš palīdzēja mums likt gala ar kāršu blēžiem. Kempers nepiemineja, ka Pendergasts šajā pasākumā laimēja vairāk nekā ceeturtdaļmiljonu mārciņu, un šī nauda vēl nav atgūta.
Komodors nicīgi atmeta ar roku, it kā lai pēkšņi norobežotos no risināmās problēmas. Labi, Kempera kungs. Jūs jau zināt, ka es ka šī kuģa komandieris neiesaistos jautājumos, kas nav saistīti ar kuģošanu. Viņš aizsojoja līdz durvīm un atskatijas. Es jūs brīdinu, Kemper. Tagad tas ir uz jūsu pleciem. Tas viss. Tad viņš pagriezās un pazuda.
Pendergasts paraudzijās uz Meisoni. — Vai drīkstu jautāt, kāda ir "Britānijas" pašreizējā atrašanas vieta? Un cik tālu ir tuvākā cietzeme.
— mēs esam apmēram tūkstoš divsimt kilometrus uz austrumiem no flāmu raga, tūkstoš astoņsimt kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Sentdžonas ņufaundlenda.
— tuvākā osta ir Sentdžona?
— tagad jā, atbildēja Meisone. Vēl pirms dažam stundām tā būtu bijusi golveja īrija. Mēs esam okeāna vidu.
— Žēl gan, nomurmināja Pendergasts.
— kāpēc? Jautāja komandas kapteine.
— jo es esmu pārliecināts, ka slepkava uzbruks atkal. Drīz.