— Desmit… Tikai desmit… Es pats atlasīju labākās. Sešas paņēma šefs. Četras palika pie manis. Trīs es nodevu Bruno Lote- ram.
— Tās trīs arī ir pie šefa. Viena ar caurumu no lodes, kas aizraidījusi Loteru pie viņa slavenajiem senčiem.
— Tas nevar būt… Tātad Loters nebija neko izdarījis ar monētām?
— Nepaguva.
— Bet kāpēc?
— Jums tas nav jāzina. Taču seši plus trīs ir deviņi, Freml …
— Desmitā ir pie manis. Tā tika nozagta, bet… mēs tūdaļ pat dabūjām to atpakaļ. Toti to labi nostrādāja.
— Zinu… Bet vai cilvēks, kas nozaga desmito monētu, nevarēja nozagt arī vienpadsmito?
— Vienpadsmitās nebija.
— Lūdziet allahu, Freml, lai viss būtu tieši tā …
— Allahs ir liels!
— Patiesi liels, bet nekad nespēj paredzēt, kāda būs cilvēka muļķība … Tieši tā iznāca ar Bruno Loteru.
— Viņu izvēlējās pats šefs.
— Bet nogādāt pie malas nospriedāt jūs?
— Citas izejas nebija. Viņš bija gatavs nostāties uz nodevības ceļa. Ir pierādījumi… Es baidījos, ka jau Kasablankā, sliktākā gadījumā Dakārā, viņš dosies rokā starptautiskajai policijai.
— Ar viņu sen jau nav kārtībā … Un šefs ne vienmēr uzticējās viņam. Gaidīja tikai, kāds iznākums būs viņa darbam ar delfīniem. Bet Bruno vilka garumā … Droši vien šefs bija izraudzījies viņu misijai ar monētām, lai pēc tam nogādātu pie malas… Un ne gailis pakaļ nedzied. Bet pat šefs nebija rēķinājies ar tik sensacionālām beigām. Un tik pārsteidzīgām …
— Es atkārtoju — citas izejas nebija. Vēl dažas minūtes, un varēja būt par vēlu.
— Nieki, Freml. Jūs sajaucāt šefam visas kārtis. Vai tikai jūs neiedomājaties, ka jūs vienīgais bijāt atbildīgs par visu operāciju? Ja Loters būtu riskējis un gājis uz policiju, viņš šķirtos no dzīves, nepaguvis atplest muti. Un bez trokšņa vai gandrīz bez trokšņa. Un, galvenais, bez sekām. Bet jūsu «efektīgais triks»! Viss jūsu pasākums būtu beidzies ar izgāšanos, ja Kasablankā nebūtu gadījušies mani ļaudis. Jūsu čūska Mi spēja tikai likvidēt Bruno. Bet monētas? Ar monētām vajadzēja nodarboties maniem zēniem.
— Es nezināju, ka šīs nolādētās rūpijas vēl ir pie Lotera. Es nekad nebūtu …
— Netaisnojieties, Freml. Labākā gadījumā jūs esat izdarījis muļķības, sliktākā — mēģinājis pastrādāt noziegumu. Laime vēl, ka es biju nomodā..
— Ak tā, — Fremls teica, sažņaugdams dūres, — es sūtīju Mi izsekot Loteru, bet kāds no jūsējiem izsekojis viņu.
— Viņus abus! Mūsu darbā nedrīkst snauduļot. Un šodien es lepni varu paziņot: man un maniem zēniem ir veicies labāk nekā jums, Freml, nekā jums pašam … Bet lai nu paliek! Lūk, tādēļ man šodien pirkstā ir gredzens ar melno akmeni. Šefs apbalvo uzticīgos un laimīgos! Bet jūs gaida brauciens uz Valdiviju.
Tātad manas «atvaļināšanas» trešais iemesls ir Lotera lieta? — sakodis zobus, jautāja Fremls.
— Ticiet man, jūs vēl esat izkūlies cauri lēti, kolēģi … Gan jūs, gan tā mazā čūska, kura sacēla troksni Kasablankā. Vienkārši nepazīstu šefu! Lai nu ko, bet viņu nekādā ziņā nebija vērts žēlot… Jā, kur viņa ir patlaban? Aizslīdēja tik veikli, ka pat mēs pazaudējām viņas pēdas.
— Vai jums neliekas, mister … Isambaj, ka jūs pašreiz mazliet pārkāpjat savas pilnvaras? — klusi jautāja Fremls, neskatīdamies uz sarunu biedru.
— Iespējams, — nopūzdamies piekrita Isambajs, — lai allahs man piedod. Loters šefam tomēr bija trakoti nepieciešams. Vēl kaut vai dažus mēnešus. Šefs ļoti cerēja uz viņa delfīniem. Lotera misija Amerikā nozīmēja ne tikai Mataramas rūpijas. Viņam vajadzēja izdibināt par amerikāņu darbiem ar delfīniem. Tagad nav neviena, kas turpinātu Lotera eksperimentus. Un mums var aizsteigties priekšā. Krievi un amerikāņi arī pēta delfīnu valodu. Cenšas nodibināt ar tiem kontaktu. Tā ir liela spēle, Freml. Spēle par sabiedrotajiem okeānā. Šefs teica, ka nebūšot viegli sameklēt kādu Lotera vietā … Saprotiet, Lotera noslepkavošanu, ja grib, var iztulkot kā nodevību. Jūsu nodevību, Freml… Bet šefs padomāja un atbrīvoja jūs no briesmīgajām aizdomām. Viņš apvaino jūs tikai muļķībā, galīgā muļķībā, kolēģi. Acīmredzot jūs paglābusi sensenā draudzība ar Loteru un gatavība upurēt visu — pat draudzību. Ja nemaldos, Bruno ir jūsu vecs draugs? Jūs dienējāt kopā pēdējā karā. Šķiet, sabiedrotie jums abiem Nirnbergā piesprieda nāves sodu? Starp citu, aizmuguriski … Nu, nu, nevandīsim augšā vecas atmiņas. Tā ka sakiet paldies šefam, Freml. Varat teikt paldies arī man … Ja futrālis ar Mataramas rūpijām būtu nonācis policijas nagos, jums klātos plāni. Šefs bija sācis piešķirt pārāk lielu nozīmi šīm nolādētajām monētām. Bet vēl kaut kas cits bija licis Interpolam [11] ļoti cītīgi nodarboties ar Lotera lietu. Viņi kaut ko ir uzostījuši, bet ko? Šķiet, pat šefs to vēl nezina.
— Vai tiešām es tiku krāpts? Loteram sekoja ne vien Mi. No Lisabonas man ziņoja …
— Jā, Freml, jūs vairs neprotat izvēlēties cilvēkus. Jūsu ļaudis jūs pievīla trīs reizes — Sebu, Lisabonā un Kasablankā. Jūsu uzticamie ļaudis, Freml.. Un te, Singapūrā, arī. Puisis, kas nozaga zelta monētu … vienu monētu, kā jūs apgalvojat, taču arī sen jau strādāja pie jums.
Fremls nokāra galvu un klusēja.
— Es sapratu, — beidzot viņš teica. — Šovakar braukšu projām… Te būs seifu un slēptuves atslēgas.
Viņš nosvieda uz galda atslēgu saišķi.
— Paldies, Freml. — Isambajs paķēra atslēgas. — Neaizmirstiet vēl pilnvaru … Mani te gan pazīst, bet drošs paliek drošs.
— Labi… Bet tagad es gribētu pabūt viens.
— Jūs esat brīvs, Freml. Varat iet. Tikai pirms aizbraukšanas jums būs jānokārto vēl kāda neliela lietiņa.. Tas ir šefa lūgums, Freml. Pat vairāk kā lūgums. Ceru, ka jūs to nenoraidīsiet?
— Ko vēl jūs no manis gribat? — nočukstēja Fremls, sažņaugdams zem galda dūres.
— Ne es, bet gan šefs … Saprotiet, runa būs par Mi. Šefam kaut kā kļuvis zināms, ka meitene it kā atgriezusies Singapūrā. Ja tā, tad no viņas un droši vien arī no jūsu puses, Freml, tā ir liela muļķība. Viņai var sekot. Nav izslēgts, ka viņa atvedusi sev līdz «asti»… Man stāstīja, ka šajās dienās Singapūrā parādījies kads Gaspars Moluano. Vai jūs viņu nepazīstat? Tas ir starptautiskās policijas inspektors no Kasablankas. Viņš personiski izmeklējis Bruno slepkavības lietu. Šķiet, viņš nav nekāds dumjais. Starp citu, es negribu neko apgalvot, Freml… Moluano kungs ieradies civilā. Iespējams, ka viņš ceļo sava prieka pēc un tikai aiz laimīgas sagadīšanās Singapūras lidostā ticies ar ģenerāli Kolliju. Sis vārds jums, protams, ir pazīstams. Jūs viņu pazināt kā majoru un pulkvedi, bet pirms divām nedēļām viņš kļuvis par ģenerāli. Ar armijas cilvēkiem un policistiem tā gadās, Freml… Jūs arī sen jau būtu ģenerālis, ja jūsu Hitleram savā laikā būtu izdevies karā uzvarēt. Tātad šefs lūdza pateikt, lai jūs, vākdamies projām no Singapūras, neaizmirstu paķert līdzi Mi. Diemžēl man nav tas gods pazīt viņu personiski. Jums viņa jāsameklē un jāved sev līdzi uz Valdiviju. Bet lai allahs stāv jums klāt, ja notiks tas pats, kas ar Loteru.
Fremla sejā pavīdēja kaut kas līdzīgs smīnam. Taču viņš tūliņ savaldījās.
— Sapratu, — viņš teica, smagi pieceldamies no krēsla. — Vai jūs nepalīdzēsiet man sameklēt Mi?
Isambaja dzeltenie acuāboli pazuda zem pašām uzacīm. Viņš noplātīja rokas, it kā teiktu: «Nu, ziniet, kas par daudz, tas par daudz.»