— Viņš lika man vakarā aiziet pie viņa, — teica Toti.
— Aiziesi un darīsi to, ko viņš liks… bet…
— Es visu sapratu, — sacīja Toti.
— Ej. Lai allahs tev palīdz.
Toti palocījās un izgāja.
Jau bija tumšs, kad Fremla krēmkrāsas limuzīns apstājās pie viņa villas. Mašīna palika pie durvīm, Misiko, Fremls un šoferis iegāja iekšā. Pēc dažām minūtēm šoferis atgriezās ar čemodāniem un sāka likt tos bagāžniekā. Kamēr viņš rosījās gar atvērto bagāžnieku, garš, tumšs stāvs nedzirdami ieslīdēja dārzā un uzkāpa neapgaismotajā verandā. Paslēpies gaišā durvju taisnstūra tuvumā, cilvēks gaidīja. Šoferis pagāja garām un atkal atgriezās, nesdams čemodānus. Gaišajā durvju taisnstūri parādījās Misiko, saģērbusies ceļam — pelēkā kostīmā, tumšā cepurītē ar plīvuru un mazās, melnās augstpapēžu kurpītēs. Viņa apstājās, it kā gaidītu kādu. Cilvēks sakustējās. Misiko pamanīja viņu un deva zīmi panākt tuvāk. Viņš noraidoši papurināja galvu. Tad Misiko pati piegāja pie viņa un, paņēmusi pie rokas, aizveda verandas tālākajā stūrī. Tur viņš zemu noliecās meitenes priekšā.
— Piecelies, Toti, — nočukstēja Misiko.
— Piecelies un klausies… Rīt tu brauksi aiz mums un būsi tuvu … Se, ņem šo medaljonu un nēsā kā amuletu … Tajā ir tranzistors … Kad ievajadzēsies, es izsaukšu tevi …
— Princim ir gredzens ar melno akmeni, kundze, — tikko dzirdami pavēstīja Toti.
— Viņš pavēlēja man …
— Zinu, — viņa pārtrauca. — Rīt no rīta aiziesi pie viņa un visu izstāstīsi. Visu, ko vajag… Tad pateiksi, ka tev jābrauc prom.
— Bet viņš var …
— Ja iedomājas stāties ceļā, pačuksti vienu pašu vārdu — «Tung» …
— Klausos, kundze.
— Vai ir kaut kas jauns?
— Jā … Tas no Kasablankas ir ļoti bīstams. Var atrast pēdas … Un «Ankri» policija tur aizdomās.
— Ko darīja princis?
— Piekrita, ka jāaizkavē «Ankri» iziešana jūrā. Rīt pārbaudīs kravu. Es domāju, ka šonakt ostā būs sprādziens un liels ugunsgrēks v..
— Lai notiek tā … Un vēl, Toti: vajag atkal sajaukt viņiem pēdas. Izdomā kaut ko… Lai pēdējie pavedieni pārtrūkst te, Singapūrā.
Toti izslējās un paspēra soli atpakaļ. Tumsā nozibsnīja viņa acu baltumi.
— Jā, kundze. Es to izdarīšu šonakt pat. Amerikāņu suņi pazaudēs pēdas uz visiem laikiem.
— Bet Toti izdarīs to bez jaunām asinīm? — Misiko balss skanēja pieglaimīgi un maigi. — Jaunas asinis — jaunas pēdas…
— Vai tā ir pavēle, kundze? …
Misiko brīdi šaubījās.
— Nē… Tu rīkosies tā, kā būs nepieciešams. Bet visiem pavedieniem ir jāpārtrūkst šajā salā. Ej.
— Bet viņš? — Toti pameta ar galvu uz apgaismotā durvju taisnstūra pusi. — Viņš pavēlēja gaidīt…
— Ej!
Toti palocījas līdz zemei, bez trokšņa pārlēca pār margām un nozuda tumsā.
Misiko tikko dzirdami nopūtās un iegāja atpakaļ mājā.
— Vai Toti nav bijis? — jautāja Fremls, nemierīgi lūkodamies apkārt.
— Nē…
— Var but, ka ta arī ir labak …
Viņš aizslēdza ārdurvis un izgāja dārzā.
— Sāk līt, — viņš nomurmināja, iedams nopakaļ Misiko uz mašīnu.
— Bet lidmašīna izlidos noteikti, — sacīja Misiko.
Aiz darza žoga iedegās spoža gaisma. Šoferis bija ieslēdzis limuzīna spuldzes.
Kad Romas — Sidnejas reaktīvā lidmašīna pacēlās gaisā no Singapūras lidostas un uzņēma kursu uz Džakartu, aiz muguras pilsētas uguņu jūrā kaut kas uzliesmoja. Pēc dažām sekundēm milzīgā lidmašīna nodrebēja kā neredzamam šķērslim virsū uzgrū- dusies.
— Sākas negaiss, — norūca Fremls, atlaizdamies ērtāk krēslā.
Misiko neko neteica. Viņa nolika galviņu savam ceļa biedram uz pleca un aizvēra acis.
Lidmašīna cēlās aizvien augstāk un augstāk.
SKOLNIEKS UN SKOLOTĀJS
— Aplis ir noslēdzies, — nopūzdamies sacīja ģenerālis Kollijs. — Tu labi sāki operāciju, Gaspar, bet labi neaprēķināji… Vajadzēja ņemt viņu ciet kaut kur pa ceļam. Pirms atlidošanas uz Singapūru.
— Kas to varēja domāt, — Moluano noteica, atmezdamies krēslā. — Es gaidīju svarīgāku pavedienu.
— Tagad, liekas, ir pārtrūcis pēdējais … Jā gan …
Kollijs un Moluano sēdēja Singapūras policijas galvenā inspektora kabinetā.
Inspektors bija nodevis savu kabinetu pilnīgi godājamo viesu rīcībā, bet pats aizbraucis uz ostu, kur naktī uz viena no kuģiem bija notikusi spēcīga eksplozija un visas pilsētas ugunsdzēsēju komandas vēl joprojām nespēja tikt galā ar trakojošo ugunsgrēku.
— Vajadzēja notikt vēl tādai eksplozijai! — pukojās ģenerālis, ieklausīdamies sirēnu svilpienos un kaucienos.
— Man ir ziņas, ka viņa atlidojusi uz Sin- gapūru no Karači tieši pirms nedējas, — sacīja Moluano. — Un nozudusi. Es jau domāju, ka mēs esam pazaudējuši pēdas, tādēj pasteidzos atbraukt šurp pats. Es biju pārliecināts, ka viņa nav atstājusi pilsētu. Man bija taisnība … Vakar vēlu vakarā man paziņoja, ka viņa redzēta hoteļa «Dienvidu Krusts» bārā. Mani puiši aplenca hoteli, bet tad notika šis sprādziens … Tai jezgā viņu arī piebeidza. Hotelī «Dienvidu Krusts» izlidoja visas rūtis, nodzisa gaisma … Izcēlās panika. Tumsā viņai iedūra saindētu adatu. Nāve iestājās gandrīz momentāni. Kaut kāda reta augu inde. Ārsti vēl līdz šim brīdim netiek gudri, kas tas ir …
— Kāds kurare [12] paveids, — sprieda ģenerālis.
— Drīzāk kaut kas no Filipīnām. Dienā uzzināsim… Bet vai jums nešķiet, — Mo- luano turpināja pēc īsas pauzes, — ka starp slepkavību hotelī «Dienvidu Krusts» un sprādzienu ostā ir kaut kāds sakars?
Ģenerālis šaubīdamies pašūpoja galvu.
— Nedomāju vis … Starp citu, paklausīsimies, ko teiks šejienes «saimnieks». Viņam drīz jābūt atpakaļ.
— Neceriet uzzināt no viņa daudz … Viņš vai nu saņem no bandītiem «pensiju», vai arī nāvīgi baidās no viņiem. Vai ari viens un otrs kopā. Esmu pārliecināts, ka ne mazāk kā puse viņa aģentu ir saistīti ar noziedzniekiem. Kā citādi lai izskaidro to, kas notiek viņiem deguna galā … Cilvēkus nesodīti nogalina ne tikai uz ielas, bet ari pilsētas labākajos hoteļos, ostā uzlido gaisā transportkuģa bet desmit jūdzes no krasta nezināmi pirāti aplaupa un nogremdē okeāna kuģus ar visiem pasažieriem un komandu …
— Tev taisnība, — piekrita ģenerālis, — vietējā policija šajā situācijā netiek galā. Agri vai vēlu vajadzēs iejaukties vairāku valstu armijai un jūras flotei. Atgriezies es ziņošu un iesniegšu attiecīgus priekšlikumus … Lapseņu ligzdas ir jāatrod un jālikvidē, citādi jūras ceļi nebūs droši. Pārāk ilgi uz šejienes pirātiem ir skatījušies caur pirkstiem, un sērga ir sākusi pārņemt visu pilsētu. Varu tev pateikt, Gaspar: viens no iemesliem, kādēļ esmu še ieradies, ir mūsu okeanogrāfiskā kuģa «Meteors-3» liktenis … Pirms nedēļas tas bez pēdām pazuda Filipīnu arhipelāga austrumu piekrastē. Līdzšinējie meklējumi nav neko devuši. Šodien avīzēs būs ziņas.
— Pētniecības kuģim, liekas, nevajadzētu sevišķi interesēt bandītus?
— Tāpat kā okeanologam, ko noknieba Kasablankā …