Krūgers apklusa, pēkšņi aptvēris, cik tālu aizgājis, un jutās pateicīgs, ka virsnieks savus pārmetumus bija izteicis samērā saudzīgi. Diemžēl viņam nebija nekā, ko varētu saukt par informāciju.
Klusumu pārtrauca cits Dara draugs — astronoms Mērčisons:
— Baidos, būs jāņem vērā vēl viens fakts, — viņš rāmi sacīja, — un es esmu gandrīz pārliecināts, ka valdība ne tikai pieņems citu lēmumu, bet arī darīs visu iespējamo, lai jo ātrāk izglītotu abas abiormeniešu rases.
— Klājiet vaļāl — komandieris nevilcinādamies iesaucās.
— Galvenais ir tas, ka šo būtņu atstāšana uz planētas būtu genocīds. Abiormena ir slikta mājvieta mums un pašreiz visai piemērota tās iedzīvotājiem, bet nepaies ilgs laiks, un tā nederēs par dzīves vietu vairs nevienam.
— Pēc cik ilga laika? Un kāpēc?
— Tāpēc, ka šī sistēma nav stabila. Šķiet, Abior- mena ir izveidojusies vairāk vai mazāk normālā veidā kā sarkanās pundurzvaigznes — kuru vietējie sauc par Tīru — planēta, tomēr tad tuvumā nav bijis Alkiones. Jau tāpēc vien, ka Alkiones gaismas spiediens ir pārāk augsts un tās tuvumā nevarētu izveidoties neviena planēta.
— To es esmu dzirdējis jau agrāk, tikai nesaprotu, kāpēc jūs tā esat pieķēries šai teorijai, ja planēta tomēr jau pastāv.
— Es pats kādu laiku to nesapratu. Tomēr ģeoloģiskās liecības pierāda, ka man ir taisnība. Milzīgo sezonālo pārmaiņu, kuras rada apstāklis, ka Tīra riņķo ap Alkioni pa ļoti izstieptu orbītu, šīs pasaules senākajā vēsturē nav bijis, tās sākušās tikai dažos pēdējos miljonos gadu. Noticis viens no diviem — vai nu Alkione sagūstījusi Tīru visai nesen, vai arī milzīgā zvaigzne īstenībā izveidojusies pundura tuvumā. Man gribētos pieņemt pēdējo variantu; mēs atrodamies zvaigznājā, kurā starpzvaigžņu telpa ir piesātināta ar gāzi un putekļiem. Vairāk nekā ticami, ka Tīras iekļaušanās zvaigznājā — ja tā nav tam piederējusi jau no sākta gala — radījusi pietiekami lielas novirzes, lai tās tuvumā sāktos kondensācija.
— Es saprotu, ka tas pilnīgi atbilst ģeoloģisko laikmetu mijai, bet vai tas neapstiprina manu uzskatu par šo rasu adaptācijas spējām?
— Savā ziņā jā, tomēr neticu, ka jebkāda organiska struktūra spētu adaptēties apstākļos, kādi šai sistēmā būs nākotnē. Atcerieties, ko es teicu: kosmoss te visapkārt ir pilns ar gāzi un putekļiem, un tā nebūt nav vide, kurā varētu iztikt bez berzes procesiem. Tāpēc nav izslēgta arī alternatīva teorija, pēc kuras Alkione sagūstījusi Tīras sistēmu. Berze turpina saīsināt Tīras orbītu. Ar katru gadu tā aizvien ilgāku laiku atrodas karstajā zonā, bet īsāku — tādā attālumā no milža, lai spētu dzīvot Dara rase. Ja Alkione neatstāj Sietiņa zvaigznāju — un nav paredzams, ka tas varētu notikt —, tad pēc pusmiljona vai miljona gadu sarkanā saule kopā ar Abiormenu nokritīs uz tās.
— Tas ir ilgs laiks.
— Tas ir nenoteikts laiks, un jau ilgi pirms tam Abiormena būs neapdzīvojama pat «karstajai» dzīvības formai. Mūsu pienākums ir aizvest abas rases projām no planētas vai vismaz palīdzēt tām aizceļot pašām; citādi mēs būsim vainīgi noziedzīgā nolaidībā.
— Bet, ja jau Alkiones gaismas spiediens atgrūž planētas veidojošo vielu, kā tad Alkiones tuvumā tās var rasties tik daudz, lai radītu berzi?
— Gaismas spiediena iespaids uz vielas daļiņu salīdzinājumā ar gravitācijas ietekmi ir funkcionāli atkarīgs no šīs daļiņas izmēriem un blīvuma. Uzsveru, ka mēs šai kosmosa rajonā esam izdarījuši pietiekami daudz mērījumu, un tas, ko es saku, nebūt nav tukšs minējums par to, kas varētu notikt. Es tikai nopietni šaubos, vai Tīra pati neuzsūks pietiekami daudz matērijas, lai tās pieaugošais spožums sterilizētu planētu, pirms tā kopā ar Tīru nokritīs uz Alkiones. Es nevaru paredzēt, kas notiks vispirms, bet viens no diviem noteikti.
— Un uz kurieni mēs varam aizvest šīs rases? Es šaubos, vai visā Galaktikā atradīsies planēta ar tādu pašu sezonu miju.
— Varu saderēt, ka tādu ir tūkstošiem. Atzīstos, līdz šim gan mēs neesam tās atraduši, bet liela daļa
Galaktikas vēl nav izpētīta. Pat ja šādu planētu nebūtu, viņi varētu pierast uzturēties kuģos — varbūt tā būtu pat labāk — un vienā laikā varētu dzīvot daudzi abu rasu pārstāvji. Es varu iedomāties kuģi, kura viena daļa būtu karsta, otra — auksta; abior- menieši dzīvotu abās daļās un, kad viņu mūžs sasniegtu attiecīgo stadiju, pārvietotos no vienas otrā. Abiormeniešiem tāds stāvoklis noteikti būtu labāks, nekā ja viņi apmestos^ uz kādas Zemes tipa planētas; esmu pārliecināts, ka valdība domās tāpat. Mēs atgriezīsimies šeit un ierīkosim abām rasēm tehniskās skolas, pirms jūs, komandieri, paspēsit kļūt par admirāli. Man vienalga, ko par to domā pašreizējā «karsto» skolotāju paaudze; mazliet astronomijas zināšanu grozīs viņu uzskatus.
— Ja vien jūs varēsit iemācīt astronomiju rasei, kas redz ar skaņu viļņu palīdzību, — Bērks strupi noteica. — Tomēr tā jau ir tikai atrunāšanās. Es piekrītu jums.
Krūgera sejā atspoguļojās atvieglojums; nekas nerādīja, ko jūt Dars. _
— Dars Langs Ans drīkst turpināt mācīties no mūsu zinātniekiem, cik ilgi viņš to var, un atgriezties pie savējiem ar informāciju, cik drīz vien vēlas. To atļaujot, es savā ziņā riskēju, tomēr man nav nekādu nopietnu šaubu par oficiālo lēmumu. Jaunais cilvēk, — viņš strupi vērsās pie Krūgera, — šis ir lielisks piemērs, kāds risks ir pieņemt lēmumu, pamatojoties uz nepietiekamiem pierādījumiem. Tikai neļaujiet tam sevi pārāk stipri ietekmēt. Nekad nevar iegūt visus datus, kas attiecas uz kādu jautājumu, un dažreiz tomēr nāksies lemt — jo sevišķi tad, ja komandēsit kosmosa kuģi. Jums būs jāmācās riskēt un pieņemt pāragrus lēmumus. Ja tāpēc jūs kādreiz ņemsit nelabu galu, lai man nebūtu jādzird jūsu gaušaiiās!
— Tieši tā, ser, — Krūgers atbildēja.
— Labi. Dar, es neatvainošos par savu pirmītējo nodomu, tomēr kā spēdams palīdzēšu jums tik ilgi, cik vēl būsit pie mums.
— Paldies, komandieri. Mani skolotāji būs jums pateicīgi.
— Vai drīz nebūs laiks noslēgt jūsu patvērumu?
— Atlicis vēl gads. Man vajadzētu atgriezties, tiklīdz jūs atjausit, jo man ir tik daudz ziņojama.
— Mēs novedīsim jūs lejā, cik drīz vien iespējams. Mister Krūger, jādomā, ka jūs gribēsit pavadīt Daru. Lidaparātu vadīšu es; visi, kuru pienākumi atjauj, var braukt līdzi, ja tikai pietiks vietas. Mēs paliksim lejā, kamēr noslēgs patvērumu, tā ka tiem, kas šo notikumu grib redzēt, jārēķinās ar triju nedēju prombūtni no «Alphard». Cejā dosimies pēc divdesmit stundām; ar to vajadzētu pietikt, lai katrs, kas grib ņemt līdzi aparatūru, pagūtu to novietot palīgkuģi.
— Dar Lang An, kā jums šķiet, vai jūsu skolotājiem noderētu radioaparāti, kas darbojas uz citiem viļņiem nekā jūsu ugunīgo draugu radio, — tādi, kurus jūs varētu lietot sarunām ar mums bez viņu z; ņas?