Выбрать главу

Sai brīdī uz platformas parādījās vēl vairāki lielā auguma skolotāji, un ^cilvēki pārtrauca sarunu, lai vērotu viņus. Viens pienāca pie cilvēku pūlīša un teica:

—       Mēs ejam pārbaudīt, kā noslēdzas ārējās dur­vis. Tās ir lejā tunelī, jo mēs atklājām, ka karstajā sezonā ir vēlams ļaut ledum iekļūt augšējās alās. Vai jūs gribētu nākt līdzi to noskatīties?

—       Pagaidiet! Dars Langs Āns apsolīja sastapties ar mani pirms durvju noslēgšanas. Kur viņš ir?

—   Viņš nāks. Ja "dosities mums līdzi, satiksit viņu tunelī. Es redzu, ka planieris jau gaida.

Būtne, vairāk neko nebilduši, pagriezās, un cilvēki tai sekoja. Bērks vēroja apstulbušo Krūgeru, un viņa sejā pavīdēja žēlums.

Durvis atradās apmēram trīssimt jardu lejāk tunelī, un, kā skolotājs bija teicis, Dars Langs Āns gaidīja pie tām.

—   Sveiks, Nils! — viņš iesaucās, ieraudzījis Nilsu. — Piedod, ka tik ilgi aizkavējos. Bija tik daudz ko darīt, tici man!

—   Dar! Tu nevari būt beidzis… bet skolotājs teica …

—   Skaidrs, ka pabeidzu. Man bija jāpabeidz. Nāc augšā, es gribu pārbaudīt savu planieri. Vai varbūt tu labāk gribi noskatīties, kā noslēgs durvis?

—   Bet tās taču vēl nevar noslēgt! Nevar būt, ka tu būtu pastāstījis viņiem visu, ko iemācījies no mums! Tev jāpaliek un jābūt par nākamās paaudzes skolotāju!

Mazais abiormenietis brīdi klusēja, tad maigākā balsī piebilda:

—   Nāc man līdzi, Nils! Var jau būt, ka esmu rīko­jies nepareizi. Es mēģināšu tev visu izskaidrot.

Viņš ar roku pamāja uz tuneli, un jauneklis klusē­dams paklausīja, cieši skatīdamies uz savu mazo draugu. Ejot Dars sāka runāt, un komandieris, galvu kratīdams, noskatījās viņiem pakaļ.

—   Nils, es nevarēju to izdarīt. Es domāju par to, 1 o tu tikko pieminēji, un, kad sāku no jums mācīties, gandrīz jau biju izlēmis sekot tavam ieteikumam. Protams, man tas nepatika, bet likās, ka tas ir mans pienākums. Tad es paliku pie tevis un tavējiem un

turpināju mācīties. Astronomiju, ģeoloģiju, bioloģiju, arheoloģiju, matemātiku un visas citas specialitātes, kādas pārstāvēja jūsu grupa. Taču tas bija par daudz.

—   Par daudz, lai tu varētu atcerēties? — Krūgers apstājās, un izbrīns uz mirkli nomāca skumjas.

—   Nebija par daudz, lai atcerētos, bet pārāk daudz, lai kā nākas izprastu. Es būtu varējis palikt lejā un diktēt desmitiem grāmatu par visu, ko re­dzēju vai dzirdēju, bet, kaut arī es sapratu krietni daudz, manējie nesaprastu. Viņiem daudz vairāk va­jadzēja kaut ko citu, un pamazām es sāku aptvert, kas tas ir. Tā ir metode, Nils. Tas ir veids, kā jūs risināt problēmas, — iztēle un eksperiments kopā. To manējiem vajag iemācīties, un tas man bija viņiem jāizskaidro. Galu galā, viņiem ir citas problēmas nekā jums; viņiem pašiem būs tās jāatrisina. Pro­tams, arī fakti ir svarīgi, tomēr es viņiem nedevu pā­rāk daudzus. Tikai šādas tādas informācijas drus­kas, lai viņi laiku pa laikam varētu pārbaudīt pašu atrastās atbildes.

—   Tad … tad tā ir mana vaina, ka tu to daril Es ar nodomu ievadīju tevi tik daudzās zinātņu nozarēs, cik spēju, lai tu nepagūtu visu paziņot līdz miršanas laikam!

—   Nē! Tā nav tava vaina, ja to vispār var saukt par vainp. Tu parādīji — atzīstu gan, ka netieši —• to, kas mums jāzina. Es meklēju attaisnojumu, laih man nevajadzētu palikt Cietoksnī; ja tu gribi apgal­vot, ka iemesls esi bijis tu, labi — un paldies!

Dars apklusa; viņi bija sasnieguši platformu, un Dars nekavējoties sāka pārbaudīt, vai viņa planieris gatavs pacelties gaisā.

—   Bet… vai tai vietā tu nevari braukt mums līdzi? Tev nav jāatgriežas Kvarrā un… un… •— Krūgers nespēja pabeigt teikumu.

Dars izslējās, pārtraucis savu darbu, un cieši uz­lūkoja Nilsu. Mirkli šķita, ka viņš cenšas kaut ko iz­lemt; tad viņš noraidoši papurināja galvu — to viņš bija iemācījies no Krūgera.

—   Baidos, ka nevaru. Man šķiet, es mazliet no­protu, kā tu jūties, draugs Nils, un savā ziņā man ir- žēl tevi pamest, bet — vai tu nāktu man līdzi? — Viņš jautājot savilka seju grimasē, kas gandrīz at­bilda smaidam. Krūgers klusēja. — Protams, tu ne­nāktu — tu nevarētu. Tu paredzi dzīvot vēl ilgi, kaut arī nezini, cik ilgi. — Viņš satvēra Krūgera roku ar saviem mazajiem nagiem. — Nils, pēc ilgiem gadiem būs krietni daudz manu pēcnācēju, kas būs daļa no manis. Es būšu aizgājis, bet tu varbūt vēl dzīvosi. Varbūt tas, ko mēs abi esam darījuši viņu labad, būs palīdzējis dažiem kļūt par zinātniekiem un viņi pratīs iedvest «karstajiem» cieņu, nevis pretīgumu pret sevi, un varbūt viņi ar laiku radis jūsējai līdzīgu civilizā­ciju. Man gribas domāt, ka tu viņiem palīdzēsi.

Dars ielēca planiera sēdeklī un, nedevis jauneklim laika pateikt vairs ne vārda, atkabināja katapultas āķi.

Krūgers vēroja, kā mazais lidaparāts pazūd skatie­nam. Nevajadzēja ilgu laiku, lai viņš to vairs nere­dzētu, jo viņa acis nebija tik skaidras, kādām tām vajadzētu būt, bet vēl aizvien viņš bija pavērsis seju uz to pusi, kur bija izgaisis lidaparāts, un beidzot nomurmināja: «Es to darīšu!» Kad no tuneļa atska­nēja blīkšķis, lielajām durvīm aizkrītot, Nilss pa­griezās.

SATURS

A. un B. Strugackl. PRIEKŠVĀRDS. ….. 5 UGUNS CIKtS

I.    nodala. LOĢISTIKA ….,,. >5

II.     nodala. DIPLOMĀTIJA. …… 23

III.     nodala. PEDAGOĢIJA. …… 42

IV.     nodaļa. ARHEOLOĢIJA……. 67

V. n o d a J a. KONFISKĀCIJA . . ………………………………………………………………. 71

VI.     nodala. PĒTĪJUMI ……………………………………………………………………… 86

VII. nodala. TEHNIKA……………………………………………………………………………………. 98

VIII. nodala. LIDOJUMS. ……. 114

IX. nodala. TAKTIKA…………………………………………………………………………… 127

X. nodala. IZSKAIDROJUMS …… 141

XI. nodala, ASTRONOMIJA; DIPLOMĀTIJĀ . . 156

XII.     nodaja. ĢEOLOĢIJA; ARHEOLOĢIJA … 173

XIII.      nodala. ASTRONOMIJA; KSENOLOĢIJA . , 187

XIV.     nodala. BIOLOĢIJA; SOCIOLOĢIJA . . . 204

XV.    nodala. ASTRONOMIJA; LOĢIKA . , . 217

Хал Клемент

ОГНЕННЫЙ цикл. У КРИТИЧЕСКОЙ ТОЧКИ Серия «В мире фантастики» Издательство «Зинатне» Рига 1980

На латышском языке

Перевела с английского М. ЯКОБСОНЕ Авторы предисловия А. и Б. СТРУГАЦКИЕ Художник А. ГАЛЕВИУС

Hals Klements UGUNS CIKLS TUVU KRITISKAJAM

Redaktore Z. Kļaviņa Mākslinieks A. Galevimss Mākslinieciskais redaktors G. Ķrutoļs Tehniskā redaktore /. Sneidere Korektore A. Kurmaševa

HE M> 687

Nodota salikšanai 29.12.79. Parakstīta Iespiešanai 07.07.80. Formāts 70X108/32. Tipogr. papīrs Nr. !. Literatūras garnitūra. Augstspiedums. 11,5 flz. Iespiedi.; 16,1 uzsk. iespiedi.; 15,42 izdevn. 1. Me« tiens 30 000 eks. Pašūt. Nr. 650-D. Maksā 1 r. 60 k. Izdevniecība «Zinātne», 226018 Rīga, Turgeņeva Ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Valsts izdevniecību, poligrāfijas un gramatu tirdzniecības lietu komitejas tipogrāfijā «Cīņa». 226011 Rīgā, Blaumaņa Ielā 38/40,