14 T.i., Spānijas karali Ferdinandu II (V) "Katoli" (1452-1516), kuru Ludviķis 1500. gadā aicināja palīgā pret Neapoli. Savienība drīz izjuka, un Ferdinands pakāpeniski atkaroja tudviķim visu Neapoles hercogisti.
15 Ludviķis XII 1499. gadā izšķīrās no savas divbijīgās sievas Žannas, Lud-viķa XI meitas, lai varētu apprecēties ar Bretaņas Annu, iegūstot franču monarhijai Bretaņas hercogisti, tautības šķiršanai bija nepieciešama pāvesta Aleksandra VI atvēle, kura politisku iemeslu dēļ arī tika saņemta.
16T.i., ar Ruānas arhibīskapu kardinālu Žoržu d'Ambuāzu (1460-1510).
17 1494. gadā, kad Francijas karalis Kārlis VIII iebruka Itālijā, lai iegūtu sev Neapoles karalisti, Pizas pilsoņi izmantoja izdevību patstāvīgas Pizas Otrās republikas atjaunošanai. Tomēr florencieši Pizu atguva jau 1509. gadā - ar paša Makjavelli aktīvu piedalīšanos.
18 Nošķīrums starp spējām, tikumu (virtu) un veiksmi (fortuna) ir noteicošs Makjavelli politikas izpratnei. Tikuma uzdevums ir pēc iespējas samazināt neaprēķināmu veiksmes faktoru ietekmi uz politiku.
19 Džirolāmo Savonarola (1452-1498) - dominikāņu priesteris, reliģisks reformators un Florences valdnieks no 1494. līdz 1498. gadam. Savonarola sprediķoja pret pasaulīgās dzīves pārmērībām, garīdzniecības amoralitāti un, jo īpaši, pret pāvestu Aleksandru VI, taču zaudēja Florences pilsoņu atbalstu un tika sadedzināts uz sārta.
20 Hierons II, Sirakūzu karalis (270-215 p.m.ē.) pēc izcelsmes bija kāda dižciltīgā ārlaulības dēls un kļuva par ietekmīgu karavadoni; pilsoņi vēlāk viņu izvēlēja par karali.
21 Čezāre Bordža (1475(?)-1507), Valentino un Romanjas hercogs, vairāku Itālijas pilsētvalstu valdnieks, Svētās Baznīcas karavadonis, kardināls un kondotjers, bija viens no kolorītākajiem Itālijas Renesanses laika politiķiem.Bordža ir iegājis vēsturē kā politiskas gudrības, personiskas harismas un apbrīnojamas cietsirdības paraugs. Makjavelli vēlāk pāragri mirušo Bordžu sastapa ari personiski, savu diplomātisko misiju (1502-1503) laikā, par ko ir saglabājušies viņa rakstīti ziņojumi. Bordžas paraugs Makjavelli politiskajā domā ieņem ievērojamu vietu. Līdzās "Valdniekam" šim politiķim ir veltīts arī nelielais darbs "Hercoga Valentīno izmantotie paņēmieni Vitelloco Vitelli, 01i-veroto da Fermo, sinjora Pagolo un hercoga di Graviņas Orsīni nogalināšanai" ("Del modo tenuto dal duca Valentino nello ammazzare Vitellozzo Vitelli, Oliverotto da Fermo, il signor Pagolo e il duca di Graviņa Orsinf, 1502).
22 Laikā, kad pāvests Aleksandrs VI (Rodrigo Bordža, 1431-1503) nomira no drudža, viņa dēls Čezāre bija smagi slims. Saskaņā ar Makjavelli versiju slimības dēļ Čezāre nespēja novērst, ka pēc Pija III īsā pontifikāta (1503. gada septembris - oktobris) par pāvestu kļuva Jūlijs II (Džuljāno della Rovere), Bordžu dzimtas ienaidnieks.
23 Agatokls (361-289 p.m.ē.) - Sirakūzu tirāns un Sicīlijas karalis.
24 Vitelloco Vitelli (1458-1502) - itāļu kondotjers. Pēc sava brāļa Paolo sodīšanas par nodevību (1499) Vitelli vēlējās atriebties Florencei, kuras dienestā Paolo atradās. Tomēr to aizkavēja Čezāre Bordža un Makjavelli aprakstītie notikumi. 24 T.i., dižciltīgie.
26Nabids - Spartas tirāns (207-192 p.m.ē.), kuru uzvarēja romieši Flaminīna vadībā 195. gadā p.m.ē.
27Tibērijs Sempronijs Grakhs (163-132 p.m.ē.) un Gajs Grakhs (154-121 p.m.ē.) bija romiešu politiķi, iegājuši vēsturē kā neveiksmīgu sociālo reformu iniciatori par labu Romas plebejiem. Abus brāļus nogalināja mantīgā aristokrātija.
28Notikumu ar florenciešu meseru Džordžo Skali, kurš paļāvībā uz savu popularitāti tautā atļāvās izaicināt republikas vadību un tādēļ gāja bojā, Makjavelli apraksta savas "Florences vēstures" III grāmatas 5. nodaļā.
29T.i., valstis, kuru valdnieki ir apveltīti ar neatkarīgu augstāko varu.
30T.i., Francijas karalis Kārlis VIII, kurš iebruka Itālijā 1494. gadā.
31Leons X (Džovanni di Lorenco de Mediči, 1475-1521) bija dižākā Florences valdnieka Lorenco Lieliskā (il Magnifico) otrais dēls. Tādējādi darba sarakstīšanas laikā amatā esošais pāvests ir tēva brālis Florences valdniekam Lorenco (II) Mediči (1492-1519), kuram Makjavelli veltījis "Valdnieku".
32 Col gesso (it.) - ar krita gabalu rokā. Makjavelli šeit norāda uz vieglumu, ar kādu Kārlim VIII izdevās iekarot Itāliju. Ar kritu apzīmēja mājas, kurās nometināja karaspēka daļas, un karalim, lai nodrošinātu naktsmītnes karavīriem itāliešu pilsētās, vajadzēja rikai izsūtīt pa priekšu karaspēkam cilvēkus ar krita gabaliem. Šīs parunas izcelsme tiek piedēvēta pāvestam Aleksandram VI.
33 Filipo Marija Viskonti (1392-1447), Milānas hercogs.
34 Karavadžo - pilsēta Lombardijā, Bergāmo provincē. Kauja pie Karavadžo notika 1448. gada 15. septembri.
35 Neapoles un Jeruzalemes karaliene Džovanna II (1373-1435) pēc vīra Vilhelma fon Hābsburga un brāļa Ladislao nāves izmantoja kondotjēra Mucio Atendolo Sforcas (1369-1424) pakalpojumus, kurš bija ari karalienes mīļākais. Taču Sforca vēlāk nostājās pret karalieni, kura tādēļ aicināja palīgā Aragonas karali Alfonsu V (1396-1458).
36 Džovanni Akūto (īst. v. Džons Houkvuds, 1320-1394) - angļu tirgonis un kondotjers, kurš sākotnēji kalpoja pāvestam, vēlāk - dažādiem politiskiem spēkiem Itālijā.
37 Uz jūras.
38 Frančesko Busoneda Karmanjola (1390-1432), kondotjers. Minētie notikumi risinājās ap 1425.-1432. gadu.
39 Vailas kauja 1509. gadā.
40 Alberigo no Konjas, Alberiko da Barbjāno (1344-1409) - itāļu kondotjers.
41 Ferdinandu V, sk. 14. piezīmi.
42 Joanns Kantakuzēns (1292-1383) - Bizantijas imperators, kurš, cīnīdamies pret citu troņa pretendentu, Joannu Palaiologu, aicināja palīgā Osmaņu turkus.
43 Kārlis VII "Uzvarētājs" (1403-1461) - Francijas karalis, kura kronēšana un veiksmīgā cīņa pret angļiem ir saistīta ar pazīstamo stāstu par "Orleānas jaunavu" Žannu D'Arku.
44 Ludviķis XI "Apdomīgais" (1423-1483) - Francijas karalis, kuram, neskatoties uz Makjavelli kritisko vērtējumu, ir ievērojami nopelni Francijas politiskā apvienošanā.
45 Romieši pirmoreiz algoja gotu karaspēku 376. gadā, imperatora Flāvija Jūlija Valenta vadībā, kura valdīšana iezīmē Romas impērijas sabrukuma sākumu.
46 Filopoemens (253-183 p.m.ē.) - grieķu valstsvīrs un karavadonis, ahajiešu līgas stratēģis, reizēm saukts par "pēdējo no grieķiem".
47 Autors izmanto niansi starp vārdiem avaro un misero.
48 Pistoijas pilsēta Toskānā kopš 14. gadsimta atradās fLorenciešu valdījumā un tika nopostīta nemieros starp diviem pilsoņu grupējumiem Kancelēri un Pancjatiči 1502. un 1503. gadā.
49 Hannibals (247-183 p.m.ē.) - kartāgiešu karavadonis, uzskatīts par vienu no izcilākajiem militārajiem taktiķiem pasaules vēsturē.
50 Pūblijs Kornēlijs Scīpions (236-183 p.m.ē.) - romiešu karavadonis un republikas valstsvīrs, pazīstams ar savu humānismu. Makjavelli atsaucas uz notikumiem 206. gadā p.m.ē., kad, karojot ar kartāgiešiem Spānijā un Āfrikā, Scīpionam nācās apspiest savu kareivju sacelšanos.
51 "Jums jāzina" - divu politiskās cīņas veidu nošķīrums, kā ari līdzība par lauvu un lapsu ir atrodama Cicerona darbā De Offidis (I, 11-13).