- Mazdēliņ, man tev ir dāvana! vectētiņš pārtrauca zēna pārdomas.
- Man? Jancis pārsteigts pārjautāja.
- Laikam esi aizmirsis, ka tev šodien ir dzimšanas diena! vecais vīrs pasmējās. Nāc man līdzi! viņš uzsauca un itin veikli, par spīti savam cienījamam vecumam, devās uz nomaļo kūtiņu.
Pustumsā iztraucētas iekladzinājās vistas, un bullēns piebalsoja ar klusu "mūū".
- Viņš nu ir tavs. Rūpējies, kā nākas! Vectētiņš piegāja pie nomaļa, ar pāris dēļiem nožogota steliņģa un pamāja ar roku mazdēlam, lai taču nāk tuvāk.
Jancis paspēra pāris soļu, un sirds krūtīs salēcās, ieraugot, ka pretī veras divas debeszilas acis. Balts pusaugu kumeļš braši nosprauslojās un, piesitis kāju pie zemes, zēnu cieši nopētīja.
- Paldies, vecotēv! Janča balss viegli ietrīsējās. Tā ir vislabākā dāvana, kādu vien varētu vēlēties!
Viņš piegāja pie kumeļa un pabužināja kuplo krēpju cekulu starp ausīm. Mirkli šķita, ka ar zilo acu gudro skatienu viņā veras Ceriņš.
- No kurienes tāds esi te gadījies? Viņš nespēja ne acu atraut no tik pazīstami zilajām acīm.
- Kaimiņiene Dārta iedāvināja, vectēvs atmeta ar roku. Teica, ka ķēve sagrūsnējusi, kamēr ganījusies pa lauku. Dārta brīnījās, pa kuru laiku, jo citi zirgi tak te nav manīti.
- Ak, Ceriņ! Jancis nočukstēja un pasmaidīja.
- Viņai divus zirgus uzturēt neesot ne laika, ne spēka. Un tā nu viņš tagad ir tavs, ja vien to vēlies. Vectētiņš papliķēja kumeļam pa muguru.
- Protams, es vēlos, Jancis steigšus atbildēja un, atvēris kūts durvis, izveda kumeļu laukā.
Spilgtie saules stari uz mirkli apžilbināja acis.
- Vai man tā tikai šķiet vai arī varavīksne kļuvusi košāka? Vectētiņš izbrīnījies pielika plaukstu pie pieres.
- Tā ir tāda pati kā vienmēr, Jancis domīgi atbildēja.
- Nūja, droši vien, piekrita vectētiņš un pagriezās uz māju pusi. Pusceļā viņš pēkšņi apstājās. Un kā tad savu kumeļu nosauksi?
- Par Ceriņu, Jancis, ne mirkli nedomājot, atbildēja.
- Ceriņš… vecais vīrs domīgi atkārtoja. Labs vārds.
Pie mājas viņš vēlreiz atskatījās un uzsauca:
- Paskat tik, tavu brīnumu! Baltais ceriņkrūms uzziedējis! Nav ziedējis vairākus gadus, jau grasījos to nozāģēt!
« Jā, pasaule ir brīnumu pilna. Jancis paskatījās uz varavīksni un pasmaidīja. Vai ne, Ceriņ?
Baltais kumeļš, ausis saslējis, kaut ko nobubināja un, piešķiebis galvu, visgudri noraudzījās uz saimnieku.
- Piedod draudziņ, Jancis noglāstīja mīksto, gludo spalvu. Pagaidām vēl nesaprotu, ko tu vēlies man pateikt, bet gan jau es to iemācīšos.
Ceriņš pamāja kā piekrītot un, kājas stalti cilādams, aizrikšoja pa pļavu uz varavīksnes pusi. Jancis noraudzījās viņam pakaļ, un, uzmetot skatienu varavīksnei, pēkšņi šķita, ka tajā parādās Oranžais elfs visu
sapņu piepildītājs un šķelmīgi piemiedz ar aci. Var jau būt, ka viņam tikai tā izlikās, bet varbūt tieši tā arī bija.
Saturs
i nodaļa Vasara ir sākusies jeb Varavīksnes
ciema noslēpums……………………………
ii nodaļa Baltkrēpis jeb Jancis iegūst
jaunu draugu………………………………….
iii nodaļa Zaļais elfs jeb varavīksne briesmās………
iv nodaļa Violetā Valstība jeb no ceriņu
smaržas līdz sikspārņu spiedzieniem …
v nodaļa Zilā Valstība jeb pat zivis prot runāt….
vi nodaļa Gaišzilā Valstība jeb ceļš cauri ziemai..
vii nodaļa Zaļā Valstība jeb cik labi satikt draugu
viii nodaļa Dzeltenā Valstība jeb Akas
Sarga mīklas………………………………….
ix nodaļa Oranžā Valstība jeb Ceriņš
iegūst spārnus……………………………….
x nodaļa Sarkanā Valstība jeb visiem
jābūt laimīgiem………………………………
xi nodaļa Dūmakas Valstība jeb kur
vilki miglā klejo……………………………..
xii nodaļa Miglas Rausēja pils jeb elfu glābšana…
xiii nodaļa Brīnumainās pārvērtības…………………….
xiv nodaļa Atkal mājās jeb vislabākā dāvana…………