— Protams, Kīrs. Kīrs izplata šo gramatu Paunvere bez maksas.
— Kāds ķēms! — meitene atkal iesmejas. — Viņš taču nedomā kādam ar to atriebties? Ha-ha-hā! Esmu viņam ļoti pateicīga par šo dāvanu. Nāc šurp, Jāzep, kādēļ tu esi tik saīdzis? Zini, Līde, Kentukijas Lauva dusmojas, ka par viņu raksta. Ha-ha-hā! Neesi taču muļķis! Nāc apsēdies man blakus — es tev lasīšu priekšā. Mēs esam jau gandrīz izlasījušas, bet varam sākt atkal no gala. Nāc šurp!
Tēle novelk saīgušo līgavaini sev blakus uz dīvāna, uzliek kreiso roku uz viņa pleca, paņem grāmatu labajā rokā un, uzšķīrusi pirmo lappusi, lasa:
— Kad Arnis ar tēvu ieradās skolā, stundas jau bija sākušās…
Beigas
1 Senāk — Tāras kalns.
[1] «olevik» (ig. «tagadne») — tā laika avīze.
[2] visu, kas man ir, nesu sev līdzi (lat.).