Teic valdnieks: «Eņģeli tu redzēsi,
Bet nenobīsties, runā dūšīgi.»
Bet zēns tam atbild: «Eņģeļi nav slikti,
Ja velns tā bijusi, tad bītos dikti.»
Tie smējās, palaidnim uz pleca sita,
Ka īstā pārdrosmē šis drošais krita.
Viens rokas berzēja un zvērēja:
Tik veikla runa vēl nav dzirdēta.
Otrs līksmi knipjus sita, kliedza šņākdams:
«Via! Uz priekšu! Lai tad nāk kas nākdams!»
Trešs lēkāja un sauca: «Nu tik labi!»
Cits riņķī griezās — zemē bija abi.
Tā beidzot visi zemē novēlās
Un traku smieklu jūklī kūļājās,
Līdz pagurums šos nelgas visus māca
Un beidzot svinīgi tie raudāt sāca.
Princesc.
Bel kā? Bet kā? Tie atnāks šurp pie mums?
Boi/6.
Šodienu pat, es apgalvoju jums,
Būs krievu — maskaviešu uzbrukums.
Tie raudzīs runāt, dejot, glaimos kvēlot,
Katrs centīsies jums savu mīlu tēlot.
Katrs savu dāmu viegli saskatīs
Pēc rotas, ko tas viņai sūtījis.
Princese.
Ak tā tie domā? Nenāksies tik lēti:
Mums masku kostīmi būs neredzēti,
Un, katrs lai pūlētos, cik vien tik spēs,
Viņš savas dāmas seju neredzēs.
Šo rotu, Rozalīna, paņem sev,
Tad valdnieks tevi izvēlēsies sev.
Ņem to, man savu dod — es droši zinu,
Ka Birons mani noturēs par Rozalīnu.
Jūs savas tāpat mainiet; jautri ies:
Jūs redzēsiet, kā viņi kļūdīsies.
Rozalīna.
Tad rotas kariet labi saredzamas.
Katarina.
Bet sakiet — šādai spēlei nolūks kāds?
Princese.
Mans nolūks — viņu plānu jaukt ar savu.
Mūs izmuļķot — tiem radies nodoms šāds,
Lai muļķotājs pats galā paliek tāds.
Ja viņi savām jūtām vaļu dotu,
Mēs visus šodien īsti izmuļķotu;
Tad izzobot, cik jaudas, vaļa būs,
Kad tie bez maskām atkal redzēs mūs.
Rozalīna.
Bet, ja tie aicinās, vai dejot iet?
Princese.
Nekādā ziņā ne! Jūs nekustiet,
Nekādu uzmanību nepievērsiet;
Kad runā tie, tad galvu projām grieziet.
Boijē.
Tā runātāju izmisumā dzīs,
Viņš apjuks, savu lomu aizmirsīs.
Princese.
Tas nolūks mans. Kad viens te runā pīsies,
Ne lūgti citi vairāk nerādīsies —
īsts joks, kad joku jaukt ar joku prot,
Tiem viņu ņemt, bet neko pretī dot.
Tā uzvarētājās mums viegli stāties,
Bet viņi bēgs, kad sāks tiem slikti klāties.
Trompe/u pūtieni aiz skatuves.
Boijē.
Nāk maskas! Steidzieties un maskojieties!
Dāmas maskoļas. Uznāk mauru muzikanti, Kode, karalis,
Birons, Longvils un Dimēns krievu apģērbos un masko jušles.
Kode.
«Lai sveicinātas daiļākās virs zemes . ..»
Boijē.
Tik daiļas, daiļa cik ir taftas maska.
Kode.
«Ak daiļo dāmu svētā sabiedrība
Dāmas pagriež viņam muguru,
Kas muguras pret mirstīgajiem griež…»
25 1544 385
Birons
Kodēm, sāņus.
Acis, nelieti, acis!
Kode.
«Kas actiņas pret mirstīgajiem griež,
Kas … kas .. .»
Boijē.
Pareizi: kas nu tālāk būs?
Kode.
«Kas debešķīgā mīlā savus skatus
Mums nepiegriež . . .»
Birons
Kodēm, sāņus.
Piegriež, tu blēdi!
Kode.
«Mums piegriež savus skatus saules spožus,
Mums piegriež… saules spožus …»
Boijē.
Jūs epitetu nepareizu ņemat:
Jums sacīt vajadzēja «jaunav' spožus».
Kode.
Tās neskatās un manu dziesmu jauc.
Birons.
Tā ir tā drosme? Vāķies prom, tu nelga!
Kode aiziet.
Rozalīna.
Ko grib šie svešie? Prasi tiem, Boijē!
Ja runā mūsu valodu, lai viens
Par visu vajadzībām izstāsta,
Ko viņi grib.
Boijē.
No princeses ko gribat?
385
Birons.
Tik mieru vien un laipnu uzņemšanu.
Rozalīna.
Ko viņi grib? Vai pateica?
Boijē.
Tik mieru vien un laipnu uzņemšanu.
Rozalīna.
Tie laipni uzņemti. Teic, lai nu iet.
Boijē.
Tā saka: laipni uzņemti, lai ejot.
Karalis.
Teic tai, ka daudzas jūdzes nākuši
Ar viņu padejot še zaļā maurā.
Boijē.
Viņš teic, ka daudzas jūdzes nākuši,
Ar jums lai padejotu zaļā maurā.
Rozalīna.
Tas nava tiesa. Paprasiet, lai saka,
Cik collu jūdzē. Daudzas nogājuši,
Tie uzdevumu viegli izrēķinās.
Boijē.
Ja ceļā šurpu jūdzes mērojāt
Un daudzas vēl, tad princese jūs lūdz,
Lai pasakiet, cik collu vienā jūdzē.
Birons.
Teic, ka mēs mērojām tās gurdiem soļiem.
Boijē.
Tā pati dzird.
Rozalīna.
Un cik daudz gurdu soļu
Jiis saskaitījāt vienā pašā jūdzē
No visām nostaigātām gurdām jūdzēm?
Birons.
Neko mēs neskaitām, kas jums ir upurēts.
Mums pienākums tik svarīgs, bezgalīgs,
Ka darām to bez kādiem rēķiniem.
Tik savu saules seju parādiet,
Un mēs kā mežoņi jūs pielūgsim.
Rozalīna.
Bet mana seja mēness un vēl apmācies.
Karalis.
Lai svētīts mākon's, kas tai aizstājies!
Lai mēness spīd, lai zvaigžņu stari raisās,
Lai mākon's klīst, mirdz asaras, kas kaisās!
Rozalīna.
Tukšs lūgums. Lūdziet taču kaut ko lielu,
Ne to — lai mēness apspīd ūdensvielu!
Karalis.
Ar jums mēs dejā lielu prieku rastu,
Šis lūgums nebūs jums par neparastu!
Rozalīna.
Lai spēlē mūzika!
Mūzika sāk spēlēt.
Nē, negribu!
Kā mēness mainu savu izskatu.
Karalis.
Jūs negribat? Kam gribu mainījusi?
Rozalīna.