Kad visi putni trallina,
Kad arāju ceļ cīruļzvans
Un meitas kreklus balina,
Tad dzeguze ik kokā sēd
Un kūkodama vīrus mēd':
Kū-ko!
Kū-ko, kū-ko! Cik bīstami!
Ik precēts vīrs rauc kamiesi.
Ziema.
Kad lāstekas no jumta lien,
Pūš cimdā ganu Jēcis viens,
Gusts malku skalda katru dien,
Bet podā ledū sasalst piens,
Kad asins stingst, ceļš kupenās,
Salst naktī pūce, novaidās:
U-vit!
U-vit, ū-vit! Bet jauki skan!
Uz plītēs Madei panna zvan.
Kad vējš pār lauku steigā trauc
Un mācītājs dveš aizdusis,
Un putni knābjiem sniegu jauc,
Sārts deguns Mārai nosalis.
Krāsns pelnos kāļi rušinās,
Bet naktī pūce novaidās:
U-vit!
U-vit, ū-vit! Bet jauki skan!
Uz plītēs Madei panna zvan.
Armādo. Pēc Apollona dziesmas Merkura runa liekas
skarba. Jūs uz to pusi — mēs uz šo.
Visi aiziet.
VELTAS PŪLES MĪLĀ
Veltas pūles mīlā ir viena no tām Šekspīra 15 komēdijām, kas izdotas vēl pirms rakstnieka nāves. Pirmais izdevums iznāca 1598. gadā ar zīmīgu virsrakstu Saistoša un asprātīga komēdija, saukta veltas pūles mīlā, tāda, kāda tā lika izrādīta viņas augstībai pagājušajos Ziemsvētkos, no jauna pārlabojis un papildinājis V. Šekspīrs. Aizrādījums par papildinājumu un pārlabojumiem liecina, ka luga jau agrāk bijusi publikai pazīstama. Nav zināms, kad īsti tā sarakstīta, bet vispārīgais ieskats tāds, ka līdz ar Diviem veroniešiem un Maldu komēdi/u tā pieskaitāma pie pašiem pirmajiem Šekspīra darbiem. Par to liecina rakstnieka jaunībai īpatnējais stils un valoda: pārāk bieža mitoloģisku un vēsturisku vārdu minēšana, daudzie vārdi un frāzes no svešām valodām, tautas dzejas garā rakstītie panti un sentences, kas raksturīgi Šekspīra darbības pirmajam posmam, bet vēlāk to vietā nāk neatskaņotu jambu pants.
Pēc vispārējā rakstura komēdija pieskaitāma tā sauktajām masku spēlēm, kādas sarīkoja karaļu un augstmaņu pilīs.
Saturs šīm spēlēm lielāko tiesu alegorisks, bieži arī pastorāls, ar mīlas intrigas sižetu, bet allaž jautrs, ar šarža un bufonādes piemaisījumu, ar klauniem un citām jokdaru personām. Veltas pūles mīlā ir viena no tām nedaudzajām Šekspīra lugām, kurām tieši avoti nav uzrādāmi. Liekas, sevišķu avotu viņam še arī nemaz nevajadzēja:
komēdijas saturs vienkāršs un bez spraigākas darbības. Galvenā uzmanība te nav pievērsta intrigai un notikumiem, bet dialogam.
Visa luga īstenībā nav nekas cits kā vien vārdu turnīrs starp dažādu kārtu cilvēkiem, kas cenšas pieveikt cits citu veiklām atbildēm unizzobojumiem.
Komēdijas fabula tik niecīga un pelēcīga, ka tikko saskatāma aiz sīku scēnu drūzmas un vārdu vizuļiem. Sižets — Navarras un Francijas strīds Akvitānijas dēļ, strīds, kura izšķiršana atlikta līdz rītam, bet arī šajā «rītā» nedabūjam īsti zināt, kā strīds izšķirts; rakstniekam tas vajadzīgs tikai tādēļ, lai sadabūtu kopā franču princesi ar navarriešu karali, franču galma dāmas ar Navarras kavalieriem un tad liktu risināties neiedomājami krustotiem un sapIņālU-m mīlas un viņas intrigu pavedieniem, galminieku izsmalcinātām laika kavēkļa rotaļām un asprātību turnīriem.
Spraigais asprātību strautiņš galma dāmu jokos ar neuzticīgajiem Navarras kungiem burbuļo dzīvi un raiti, sulīga zemnieku valoda raksturo reālo dzīvi vienkāršo lauku ļaužu personas arī tulkojumā, ko ar drošu roku veicis Tautas rakstnieks Andrejs Upīts.
I cēliena 1. ainā
Lpp.
301. Mākslas — Šekspīra laikā lietots apzimejums arī zinātnēm.
IIcēliena 1. ainā
325. 16. gs. Anglijā mode dāmām valkāt maskas ieviesusies na Venēcijas. Sākumā maskas lietotas pret sauli un iedegumu, vēlāk ari teātros un citās publiskās vietās, lai ieinteresētu vīriešus.
III cēliena 1. ainā
335. Koka jājamais zirdziņš lietots balagānu izrādēs un tautas izpriecās. Puritāņu ietekmē Sekspira laikā šī izprieca sāka iziet no modes. Jājamais zirdziņš minēts arī Hamleta (III, 2.).
337. Vecfranču dzejas pēdējā rinda parasti ietvēra pamācību, šo rindu sauc par envoy. Bet Paurītis ar savu l'encoy — kādu zosi atgādina vecu angļu parunu: trīs sievas, viena zoss — un tirgus gatavs.
341. Nirnbergas olas. — Tā dēvēti pirmie pulksteņi Anglijā, kas ievesti no Vācijas; tiem bija primitīvs mehānisms, un tie bieži bojājušies, ja nepratuši ar tiem rīkoties, vārīgi kā olas, bet, tā kā nākuši no Nirnbergas, tad saukti — Nirnbergas olas.
IV cēliena 1. ainā
349. Pipins — Kārļa Lielā tēvs, bieži minēts kā viens no vecākajiem, franku karaļiem.
2. ainā
352. Dlktina — krētiešu dieviete, atbilst Diānai — mēness dievietei
(sk. Ovidija Metamorfozes, II, 144).
354. Mantuans (Mantujietis) — jau minētais Spanjolo (15. gs. beigās), nosaukts tā pēc savas dzimšanas vietas.
355. Te autors kļūdījies, viņš piemirsis, ka Zakneta uzskata Armado par vēstules rakstītāju. Birons nav ari pavadonis princesei, kas te dēvēta par karalieni.
3. ainā
367. Visa slavināšana un pelšana izskaidrojama ar to, ka renesanses laikā blondās sievietes uzskatīja par skaistām, tumšmates par neglītām.
V cēliena 1. ainā
374. Prisciāns — vecs latiņu gramatiķis. Viss teikums — sena angļu paruna par tādiem, kas mēģina iztikt bez valodas likumiem.
377. Deviņi varoņi — ļoti populāra alegoriska izrāde Anglijā viduslaiku beigās. Varoņus sadalīja pēc šāda principa: trīs no bībeles, trīs no antīkās pasaules un trīs no viduslaikiem. Vajadzības gadījumā viena vai otra vietā varēja likt kādu citu, ko Šekspīrs še arī darījis.
2. ainā
380. Ar burtu «O» Rozalīna droši vien apzīmē baku rētas Katarinas sejā.