- Viņš man to atņēma! pielēcis kājās, kliedza Bonhems. Viņam nav tiesību… Viņa bija manējā!
- Viņa nepiederēja nevienam, pat tev ne, pieiedams pie Bonhema, sacīja Ābrams.
- Tad meitenei jāpievienojas viņiem, piesmakušā balsī sacīja Morbuss un vilka Agetu uz jumta malu.
Ābrams paskatījās uz asinīm, kas sūcās no zobena ievainojuma viņam rokā.
- Atceries, ko es tev čukstēju, Ageta! Tagad ir pienācis laiks atcerēties.
- īsta mīlestība izdzēš visas bailes, meitene teica, uzsmaidīdama eņģelim.
Ābrams ātri piegāja pie Morbusa un uzpilināja viņam pili asiņu no sava pirksta.
- Asinis par asinīm, viņš sacīja Morbusam, un Ageta trīcēdama un drebēdama atlēca nost.
Morbusa acis izspiedās no pieres, pa degunu un muti sāka plūst biezi, balti dūmi, un pār ādu kā zila migla locījās liesmas.
- Draza, kas jāsadedzina, Ābrams noteica un nogrūda viņu nojumta ūdenī.
Komēta izliecās pretī Mēnesim, bet tās orbīta raidīja izplatījumā jau mazāku gaismu. Tad tā ietriecās Mēness tumšajā sānā, izkaisot kosmosā zvaigžņu putekļu mākoņus. Mirkli vēlāk tā uzsprāga Zemes virzienā miljons sīkos ledus gabaliņos, kas locījās un virpuļoja debesīs.
- Ko nu, Hezrīna? Komēta ir noķerta kā naktstauriņš tīklā, Ābrams noteica, veroties tālumā, un piegāja klāt Bleikam.
- Neuztraucies, es to esmu darījis arī agrāk, eņģelis smiedamies noteica un iegremdēja roku Bleikam krūtīs. Skaties uz lodi, kura man rokā, un tu nesajutīsi neko citu kā vien īsu sāpju uzplūdu, mans draugs.
Izmantojot izdevību, Bonhems paķēra Nemorensis un skrēja uz kāpnēm kā izbiedēts suns.
Bleiks paskatījās debesīs, kuras mirdzēja no ledus kristālu dzirkstelēm, tām sitoties pret zemi. Ageta raudzījās uz viņu, nesaprazdama, ko redzējusi. Tad augstu debesīs atskanēja tāda kā eņģeļu spārnu švīkstoņa.
- Viņa paliks kopā ar tevi, Ābrams noteica, pastiepis Bleikam roku. Viņa ir draugs, nevis kalpone, un kā tāda viņa tev būs vairāk noderīga.
- Kur ir Bonhems? Bleiks uztraucās.
- Viņš aizbēgs un noslēpsies, un, jā, atkal sagādās tev raizes. Bet nebaidies es esmu tavs sargeņģelis, tavu asiņu sargs.
Ābrams pagriezās un devās uz kāpnēm. Viņi ieklausījās soļu skaņās, kas izzuda klusajā naktī. Kad pēdējie zvaigžņu putekļi iztvaikoja, debesu spožums pārvērtās tumsā.
- Tegatuss ir pagalam, Ageta noteica, lūkodamās lejup Temzā. Viņš nomira, lai izglābtu mani.
- Nakts vēl nav beigusies, un cīņa nav galā. Nāc… Iesim pie Malakinas kundzes, viņa noteikti tup pagrabā. Bleiks pasmaidīja un paskatījās uz Agetu. Reiz es satiku cilvēku, kurš sacīja, ka nekad neticēšot eņģeļiem, bet varbūt tā ir vienīgā patiesā ticība…
[1] 1 jards = 0,91 m.
[2] Mohoki aristokrātisku jaunu cilvēku grupējums (banda), kas 18. gs. sākumā terorizēja Londonas iedzīvotājus, uzbrūkot gan vīriešiem, gan sievietēm; nosaukuma pamatā indiāņu cilts vārds mohaivk. (Red. piez.)
[3] 1 pēda = 0,30 m.
[4] 1 colla = 2,5 cm.
[5] Šeit ir mans ķermenis! (Latīņu vai.)