- Tas ir viss, es teicu, kādu laiku neveikli mēģinājis izteikties. Vai vismaz pietiekami daudz, lai es beigtu par to runāt. Nekas cits šajā pasaulē mani nespēj tik ļoti mulsināt kā viņa. Noknibināju no galda virsmas atdalījušos skabargu. Man ļoti nepatīk, ja es nespēju kaut ko saprast.
Lorela atnesa man siltu maizi un bļodiņu kartupeļu zupas. Vai vēl kaut ko? viņa jautāja.
- Paldies, pietiks. Uzsmaidīju viņai un noskatījos, kā viņas mugura attālinās bāra virzienā.
- Nu labi, Fela lietišķi teica. Tātad sāksim ar tavām labajām īpašībām. Tu esi pievilcīgs, izskatīgs un ļoti uzmanīgs pret sievietēm.
Simmons iesmējās. Vai tu pamanīji, kā viņš nupat blenza uz Lorenu? Pirmā numura izvirtulis! Viņš skatās uz sievietēm vairāk, nekā es spētu pat tad, ja man būtu divas galvas ar tik kustīgiem kakliem kā pūcei.
- Tev taisnība, es piekritu.
- Var skatīties un var skatīties, Fela sacīja Simmonam. Daži vīrieši skatās tā, ka kļūst pretīgi. Gribas iet nomazgāties. Citi to izdara patīkami. Tas palīdz apzināties, ka esi skaista. Viņa izklaidīgi izlaida plaukstu caur matiem.
- Diez vai tev tas ir jāatgādina, Simmons teica.
-Jāatgādina tas ir katrai! Fela atmeta. Bet Kvoutam tas ir citādi.
Viņš to dara ļoti nopietni. Kad viņš skatās uz sievieti, tūlīt redzams, ka viņš veltī tai visu savu uzmanību. Viņa iesmējās, ievērojusi neveiklību manā sejā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc tu man uzreiz iepatikies, kad iepazināmies.
Simmona seja satumsa, un es pūlējos izskatīties tik nekaitīgs, cik vien iespējams.
- Bet kopš tavas atgriešanās tas ir gandrīz fiziski jūtams, Fela turpināja. Tagad, kad tu skaties uz mani, tev kaut kas notiek acīs dziļi aiz virskārtas. Saldi augļi, ēnas, lampu gaisma, kaut kas tāds… Kaut kas nevaldāms, tāds kā feju meitenes, kas skraida zem violetām debesīm. Kaut kas diezgan baiss. Man tas patīk. Teikdama pēdējos vārdus, Fela mazliet sagrozījās krēslā, un viņas acīs iezibējās velnišķa dzirksts.
Tas Simmonam bija par daudz. Atgrūdis krēslu no galda, viņš sāka celties kājās, nesakarīgi žestikulēdams un runādams: Nu labi… Tad es… Ļoti labi!
- Ai, mīļum! Fela uzlika roku uz viņa piedurknes. Nevajag! Tur nav nekā tāda!
- Nemierini mani! Simmons atcirta, tomēr palika sēžam.
Fela maigi pārlaida plaukstu Simmona pakausim. Tur nav nekā tāda, par ko tev būtu jāraizējas. Viņa iesmējās, it kā tāda doma pati par sevi viņai liktos smieklīga. Tu mani esi sev piesaistījis ciešāk, nekā pats apzinies. Bet tas nenozīmē, ka man laiku pa laikam nepatiktu baudīt glaimojošas izjūtas.
Simmona skatiens iezvērojās vēl negantāk.
- Vai man būtu jāiet klosterī? Fela noprasīja. Viņas balsī iedzinkstējās nepārprotams aizkaitinājums, un līdz ar to jūtamāks kļuva Modegas akcents. Vai tu pats nezini, kā jūties, kad Mola sadomā flirtēt ar tevi? Simmons acīmredzami apstulba un izskatījās tāds, it kā grasītos vienlaikus nobālēt un nosarkt. Fela, to redzēdama, uzjautrināti iesmējās. Sīkie Dievi, Simmon! Vai tiešām tu domā, ka es esmu akla? Tas ir patīkami un ļauj tev justies labāk. Kas tur ļauns?
Brīdi iestājās klusums. Laikam jau nekas, Simmons beidzot noteica. Viņš paskatījās uz mani un nevarīgi pasmīnēja, tad atbīdīja matus no
acīm. Tikai nekad neskaties uz mani tā, kā viņa teica, labi? Viņa smīns kļuva platāks un patiesāks. Nezinu, vai es spētu ar to sadzīvot.
Neko nedomādams, es pasmaidīju pretī. Simmons allaž spēja izvilināt man smaidu.
- Turklāt tu esi brīnišķīgs tieši tāds, kāds esi, Fela teica un noskūpstīja viņa ausi, laikam gribēdama vēl vairāk uzlabot viņa noskaņojumu, un tad atkal pievērsās man. Tomēr jāteic, ka nokļūt tavos pinekļos es negribētu ne par kādu naudu! viņa bez aplinkiem noskaldīja.
- Ko tu ar to gribi teikt? es noprasīju. Bet mans skatiens? Noslēpumainās feju ēnas un tā tālāk?
- Jā, protams, tas ir vilinoši. Bet meitenei vajag vairāk. Viņai vajag, lai vīrietis nodotos viņai ar visu sirdi.
Es papurināju galvu. Neesmu ar mieru mesties viņai virsū kā visi citi vīrieši, ko viņa sastapusi. Viņa to necieš. Es zinu, kas tad notiek.
- Vai tev nekad nav ienācis prātā, ka viņa varētu justies tāpat? Fela jautāja. Tev ir itin plaša slava attiecībā uz dāmām.
- Vai man būtu jāiet klosterī? es atkārtoju vārdus, ko viņa bija teikusi Simmonam, tomēr tie izskanēja skarbāk, nekā vēlējos. Pie Dieva pārogļotajām miesām, es esmu redzējis viņu zem rokas neskaitāmiem vīriešiem! Un pēkšņi ir nepiedienīgi, ja aizeju uz izrādi ar citu sievieti?
Fela atklāti ieskatījās man acīs. Tu esi atļāvies vairāk par izklaides izbraukumiem. Sievietes nemēdz klusēt.
- Brīnišķīgi. Un ko viņas saka? es pikti jautāju, pievērsis skatienu zupas bļodiņai.
- Ka tu esot burvīgs, Fela bezrūpīgi atbildēja. Un pieklājīgs. Neļaujot vaļu rokām, un šķiet, ka tas bieži sagādā vislielāko vilšanos. Viņa viegli pasmaidīja.
Es ziņkārīgi paskatījos uz viņu. Kas to stāstīja?
Fela bridi vilcinājās. Meradina, viņa sacīja. Bet es neko neesmu teikusi.
- Viņa vakariņu laikā neizrunāja ne divdesmit vārdu! Es neizpratnē papurināju galvu. Un pēc tam jūtas vīlusies, ka es negrābstījos gar viņu? Man šķita, ka viņa mani nevar ciest.
- Mēs atrodamies tālu no Modegas, Fela teica. Šajā pasaules malā cilvēki seksu neuztver saprātīgi. Dažas sievietes nesaprot, kā izturēties pret vīrieti, kurš neatļaujas pārdrošus gājienus.
- Jauki, es noteicu. Un ko vēl viņas stāsta?
- Neko īpaši pārsteidzošu, Fela atbildēja. Kaut gan tu neesot alkatīgs, tevi neesot grūti savaldzināt. Tu esot augstsirdīgs, asprātīgs un… Viņa aprāvās, un viņas sejā iezagās tāda kā neveiklība.
- Turpini! es teicu.
Fela nopūtās un piebilda: Tāls.
Tas nebija gluži gaidītais belziens. Tāls?
- Dažreiz tas, ko tu vēloties, esot tikai kopīgas vakariņas, Fela teica. Vai sabiedrība. Vai saruna. Vai kāda būtne, kas draudzīgi tiecas pēc tevis. Bet parasti gribas, lai vīrietis… Viņa sarauca pieri un sāka vēlreiz. Kad esi kopā ar vīrieti… Teikums atkal aprāvās nepabeigts.
Es saliecos uz priekšu. Saki skaidri, ko domā!
Fela paraustīja plecus un novērsās. Ja mēs būtu kopā, es paredzētu, ka tu mani atstāsi. Ne jau uzreiz. Ne ar ļaunu vai aizskartām izjūtām. Bet es zinātu, ka tā notiks. Tu neesi tas, kurš varētu palikt kopā ar meiteni uz visiem laikiem. Agri vai vēlu tu pievērstos tam, kas tev ir svarīgāks nekā es.
Es mulsi bakstīju kartupeli zupas bļodiņā, īsti nesaprazdams, ko domāt.
- Šajā gadījumā ir kaut kas vairāk par aizraušanos, Simmons teica.
- Šīs meitenes dēļ Simmons apgrieztu pasauli otrādi. Tu taču to redzi, vai ne?
Fela ilgi raudzījās manī. Laikam redzu gan, viņa klusi sacīja.
- Ja tu to redzi, tad tas jāredz arī Dennai, Simmons saprātīgi norādīja.
Fela papurināja galvu. Man ir viegli to redzēt tikai tāpēc, ka es esmu pietiekami tālu.
- Tātad mīlestība ir akla? Simmons iesmējās. Vai tāds ir tavs piedāvātais padoms? Viņš pablisināja acis. Lūdzu, nevajag!
- Es nekad neesmu teicis, ka esmu iemīlējies, pārtraucu viņu prātojumus. To es neesmu teicis. Viņa mani mulsina, un viņa man patīk. Bet tālāk mūsu attiecības nesniedzas. Kā gan tas būtu iespējams? Es viņu tik labi nepazīstu, lai varētu nopietni apliecināt mīlestību. Kā es varu mīlēt to, ko nespēju saprast?