10. NODAĻA
4. jūlijs— Amerikas neatkarības diena, kas izsludināta 1776. gadā. ASV nacionālo svētku diena.
11. NODAĻA
51. lpp.
52. lpp.
57. lpp.
57. lpp.
64. lpp.
Boreū pili (pie Marseļas) 18. gadsimtā uzbūvējis muižnieku kārtā iecelts ieroču ražotājs. Kopš 19. gadsimta vidus pils, kurā atrodas vērtīgas gleznas un citas raritātes, pieder pilsētai, un tur iekārtots muzejs.
13. NODAĻA
.. . nožēlojamu fiasko Strasburgā . . .— tā bija viena no Luija-Napoleona Bonaparta avantūrām. 1836. gadā viņš mēģināja sadumpot Strasburgas garnizonu; par to karaļa Luija Fiiipa valdība viņu izraidīja no Francijas. Kādu laiku nodzīvojis ASV, Luijs-Napoleons atgriezās Francijā.
80. lpp.
81. lpp.
…gulēja Hama cietokšņa kazemātā . ..— 1840. gadā Luijam- Napoleonam piesprieda mūža ieslodzījumu Hama cietoksnī, bet 1846. gadā viņš no turienes aizbēga uz Angliju. Muhameds-Ali (1769—1849)—Ēģiptes pašā (vicekaralis), pēc izcelsmes albānis. Viņš pārkārtoja armiju pēc Eiropas armiju parauga, pievienoja savai teritorijai Sīriju un Palestīnu. Ēģipte, kas ietilpa Otomanu impērijā, viņa valdīšanas laikā kļuva tik spēcīga, ka sāka apdraudēt sultāna varu. 1839. gadā Muhameds-
Ali sakāva turku armiju, bet Anglijas iejaukšanās rezultātā bija spiests atteikties no tālākiem mēģinājumiem izcīnīt Ēģiptei neatkarību.
14. NODAĻA
82. lpp. Zans Bezbailīgais (Jean Sanspeur)— Burgundijas hercogs, 1407.
gadā izrēķinājās ar savu pretinieku Orleānas hercogu, uzpirk- dams astoņpadsmit algotus slepkavas.
. .. skanot pateicības lūgsnām par prezidenta varas atjaunošanu . ..— Francijas Otrajā republikā prezidenta varu atjaunoja 1848. gadā, bet jau 1851. gadā prezidents Luijs-Napoleons sagrāva demokrātisko iekārtu un 1852. gadā kļuva par ķeizaru.
85. lpp. Tems O'Šenters — varonis skotu dzejnieka R. Bērnsa poēmā,
kurš bija nokļuvis raganu sabatā.
86. lpp. … visā toreizējā pasaulē pazīstams trubadūrs.— Tas bija provan-
sietis Arno de Katelāns, ko Savojas grāfiene sūtīja uz Francijas karaļa Filipa Skaistā galmu. Karalis izsūtīja trubadūram pretī bruņotu apsardzi. Apsardzes kapteinis, padzirdējis, ka Arno nes dārglietas, ko dāvināt karalim, sūtni nogalināja, bet atrada vienīgi Provansas smaržas. Atgriezies viņš paziņoja, ka trubadūram uzbrukusi laupītāju banda un to noslepkavojusi, tomēr drīz vien pats sevi nodeva, iesvaidīdamies ar smaržzālēm, kādas izgatavoja vienīgi Provansā.
. . . viens puisis ar neizrunājamu uzvārdu . . .— runa ir par poļu patriotu Berezovski, kas izdarīja atentātu pret caru Aleksandru II, kad cars 1867. gadā bija ieradies Parīzē.
15. NODAĻA
87. lpp. Kloviss jeb Hlodviks (465—511)—franku karalis, kas pirms
kaujas solījās pieņemt kristīgo ticību, ja kristiešu dievs, savu varenību pierādīdams, viņam dāvāšot uzvaru. Viņa kristīgie kareivji, šāda solījuma iedvesmoti, uzvaru tiešām izcīnīja. Vēlāk baznīca vēl vairāk nostiprināja Klovisa militāro varu. Ronsevāla — aiza Pirenejos, Ziemeļspānijā, kur 778. gadā baski iznīcināja Karļa Lielā karaspēka arjergardu. Ronsevāla kļuvusi populāra galvenokārt tādēļ, ka tā apdziedāta franču varoņeposā «Dziesma par Rolandu».
Cilvēks, kurš izgudroja apgaismošanu ar gāzi, un otrs labdaris.— Domāts franču inženieris Frederiks Albērs Vinzors un franču agronoms Purmantjē. 92. lpp. . .. par kuru Lamartins izlējis asaru straumes.— Franču roman
tiskais* dzejnieks Lamartins savā grāmatā «Dažu ievērojamu cilvēku dzīve» ar sentimentālu patosu atstāstījis leģendu par Abelāru un Eloīzu.
16. NODAĻA
98. lpp. … viņa lētticīgo upuri Maksimiliānu . . .— cenšoties izspiest no
Meksikas Savienotās Valstis, Napoleons III ar Anglijas un Spānijas palīdzību nodibināja Meksikā «impēriju» un 1864. gadā
iecēla tur tronī savu ielikteni, Austrijas erchercogu Maksimi- liānu. Taču jau 1867. gadā nacionālās atbrīvošanās kustības rezultātā marionešu impērija sabruka, neveiksmīgais imperators tika nošauts. Maksimiliāna sieva pēc veltīgiem mēģinājumiem saņemt no Napoleona III palīdzību savam vīram sajuka prātā.
17. NODAĻA
102. lpp. . . . Hērodejas iegribas dēļ.— Hērodeja, Jūdejas patvaldnieka Hēroda Antipas sieva, pieprasīja sodīt Jāni Kristītāju ar nāvi, jo viņš to apsūdzēja izlaidībā. (Evaņģ.)
. . . par aplenkumu tikai pasmietos .. .— Citāts no Šekspīra «Makbeta» V cēliena 1. ainas. Fr. Adamoviča latviskajā tulkojumā šī vieta skan: «Bet stiprā pils šim aplenkumam spītēs.»
19. NODAĻA
112. lpp. …Lukrēcija Bordža, dāma, pret kuru es no laika gala esmu '' izjutis visdziļāko cieņu par viņas aktrises dotībām .. .— Tvens
runā par Lukrēcijas tēlu V. Igo drāmā «Lukrēcija Bordža».
118. lpp. Luksora— pilsēta Ēģiptē, uzcelta uz Tēbu drupām. Viens no
Luksoras temp|a obeliskiem 1861. gadā tika aizvests uz Parīzi un uzstādīts Konkordijas laukumā.
119. lpp. .. . alegorija, kurā attēlots misters Deiviss . ..— Deiviss Džefer-
sons (1808—1889), ASV valstsvīrs, Dienvidu vergturu štatu Konfederācijas nodibinātājs. 1861. gadā, būdams šo štatu prezidents, viņš paziņoja par štatu izstāšanos no Ūnijas, līdz ar to dodot signālu Pilsoņu kara sākumam. Kara laikā viņš bija dumpinieku vadonis.
20. NODAĻA
121. lpp. Kalkutas «melnā bedre»— cietums, kur 1756. gadā noslāpa 146
angļu virsnieki, kas bija krituši bengāļu gūstā, tiem saceļoties pret aneļu virskundzību.
122. lpp. Taho — ezers uz Kalifornijas un Nevadās štata robežas
Sjerra-Nevadas kalnu grēdas pakājē.
21. NODAĻA
131. lpp. . .. pie Adriatika atraitnēs palikušās jaunuves.— Pēc senas
tradīcijas Venēcija tika «salaulāta» ar Adrijas jūru ikreiz, kad amatā stājās jauns dodžs, kas svinīgi iemeta jūrā gredzenu.
22. NODAĻA