— Mums ārkārtīgi vajadzīgs kāds cilvēks. Kāds, kam varam uzticēties.
— Bet kā tad jūs zināsiet, vai es esmu cilvēks, kuram varat uzticēties?
— Mēs to zinām, — balss apgalvoja, — jo jūs mīlat mūs.
— Paklausieties, — es iebildu, — nesaprotu, kādēļ jūs tā domājat. Nezinu, vai es …
— Jūsu tēvs uzgāja tos mūsu pārstāvjus, kas nīkuļoja jūsu pasaulē. Viņš aiznesa tos uz mājām un sāka kopt. Viņš mūs sargāja, rūpējās par mums un mīlēja mūs, un mēs atžirgām.
— Jā, to visu es zinu.
— Jūs esat sava tēva turpinājums.
— Ne gluži. Ne gluži tādā veidā, kā jūs domājat.
— Esat gan, — Puķes palika pie sava. — Mēs zinām jūsu bioloģiju. Zinām iedzimtības likumu. Jums jau arī pašiem ir paruna: kāds tēvs, tāds dēls.
Redzēju, ka nav vērts. Nav vērts strīdēties. Viņas visu izsecinājušas ar savas rases loģiku, balstīdamās uz faktiem, ko tās daļēji apguvušas pašas, daļēji kaut kā uzkrājušas, nākot saskarē ar mūsu Zemi. Un tas droši vien pilnīgi atbilda augu pasaules likumsakarībai, jo ikviens jauns stāds izauga gandrīz tieši tāds pats kā tēva un mātes augs. Man likās, ka būtu veltīga cīņa censties viņas pārliecināt par to, ka pieņēmums, ka$ ir spēkā viņu pasaulē, nebūt ikreiz atbilst līdzīgam gadījumam cilvēku pasaulē.
— Labi, — es atteicu, — lai paliek jums taisnība. Jūs esat pārliecinātas, ka varat man uzticēties, un laikam jau tā arī ir. Bet, ja gribu palikt godīgs, man jāsaka jums, ka es šo uzdevumu nevaru uzņemties.
— Nevarat? — tās brīnījās.
'-— Jūs gribat, lai es jūs reprezentēju mūsu pasaulē. Lai kļūstu par jūsu sūtni. Par jūsu starpnieku.
— Jā, tieši to mēs gribētu.
— Man nav nekādas prakses šādā darbā. Nav arī nekādu dotību. Es nezinātu, ko darīt. Es pat neprastu iesākt.
— Jūs jau esat sācis, — Puķes sacīja. — Un ar sākumu mēs esam loti apmierinātas.
Es salēcos un nodrebēju.
— Ar kādu sākumu? — es pārsteigts jautāju.
— Ka ne, — Puķes paskaidroja. — Jūs taču lūdzāt, lai Džeralds Šērvuds nodibina sakarus ar kādu amatpersonu. Ar kādu augstu amatpersonu, jūs turklāt uzsvērāt.
— Tad es nerunāju jūsu vārdā.
— Bet varējāt to darīt, — Puķes teica.
— Mums vajag kāda, kas cilvēkiem pastāsta par mums.
— Runāsim godīgi, — es iebildu. — Ko es varu par jums pastāstīt? Es taču pats nezinu gandrīz neko.
— Mēs jums pateiksim visu, ko gribēsiet zināt.
— Labi. Pirmais jautājums, — es sacīju.
— Šī taču nav zeme, kur jūs esat cēlušās?
— Nē, nav. Esam ceļojušas cauri daudzām pasaulēm.
— Bet kas notika ar cilvēkiem — nē, ne ar cilvēkiem, bet ar tām saprātīgajām būtnēm, kas apdzīvoja šīs pasaules?
— Nesaprotam. •
— Kad jūs ierodaties kādā pasaulē — ko jūs darāt ar saprātīgajām būtnēm, kuras atrodas tur priekšā?
— Mēs nemaz tik bieži nesastopam saprātīgas būtnes — augsti attīstītas, patiesi saprātīgas būtnes. Augsti attīstīts saprāts neveidojas visās pasaulēs. Ja tādu sastopam, cenšamies sadarboties. Strādājam kopā. Protams, kad tas ir iespējams.
— Bet mēdz būt arī tādas reizes, kad tas nav iespējams?
— Lūdzami, nepārprotiet mūs, — Puķes sacīja. — Ir bijuši pāris gadījumi, kad mēs nevarējām nodibināt kontaktu ar kādas pasaules saprātīgajām būtnēm. Tās mūs nepamanīja. Mēs tām bijām tikai kaut kāds cits, nenozī-
\
V \
mīgs dzīvības paveids, kaut kāda — kā jūs to nosauktu — nezāle, vai.
— Un ko jūs tādā gadījumā darāt?
— Ko mēs varam darīt? — tās atbildes vietā jautāja.
Man šķita, ka tā nav pilnīgi godīga atbilde. Tās varēja darīt ļoti daudz.
— Un tā jūs turpināt ceļot.
— Turpinām ceļot?
— No pasaules uz pasauli, — es sacīju. — No vienas pasaules uz nākamo. Kad jūs domājat apstāties?
— Mēs nezinām, tās atbildēja.
— Kāds ir jūsu mērķis? Ko gribat sasniegt?
— Nezinām, — skanēja atbilde.
— Pagaidiet, pagaidiet. To jūs sakāt jau otro reizi. Jums taču jāzina …
— Ser, — Puķes atbildes vietā atkal uzdeva jautājumu, — vai cilvēkiem ir mērķis, apzināts mērķis?
— Šķiet, ka nav, — es atteicu.
— Tad mēs šaja ziņā esam līdzīgi.
— Varbūt gan.
— Jūsu pasaulē ir tādas mašīnas, ko jūs dēvējat par elektroniskajām smadzenēm?
— Ir, — es sacīju, — bet tās radītas pavisam nesen.
— Un šo mašīnu uzdevums ir uzkrāt datus, tos sakārtot, lai tie būtu sasniedzami, kad rodas vajadzība pēc tiem.
— Tomēr ir vēl daudz problēmu. Piemēram, kļūdainu datu izlabošana . ..
•— Tas patlaban nav sva/igi. Kāds, pēc jūsu domām, ir šo elektronisko skaitļošanas mašīnu mērķis?
— Mūsu mašīnām nav nekāda mērķa. Tās taču nav dzīvas.
— Bet ja nu tās būtu dzīvas?
— Tādā gadījumā, man šķiet, to gala mērķis būtu apkopot visus pieejamos datus un noteikt to savstarpējo attieksmi.
— Jādomā, jums taisnība, — Puķes piekrita. — Mēs tātad esam dzīvas skaitļošanas mašīnas.
— Tad jūsu darbam nav gala. Tas turpināsies mūžīgi.
— Mēs par to neesam gluži pārliecinātas, — tās teica.
— Bet. ..
— Datu vākšanai, — Puķes teica pareģoņa balsī, — ir tikai viens mērķis — jāsasniedz patiesība. Varbūt nemaz nav nepieciešams universāls datu krājums, lai nokļūtu līdz patiesībai.
— Kā jūs zināsiet, ka esat atradušas patiesību?
— Mēs zināsim. — tās atbildēja.
Es atteicos no cīnās. Tā nekur nevarēja tikt.
— Jus tatad gribat iegūt mūsu Zemi? — es jautāju.
— Jusu jautājums ir aplams un negodīgs. Mēs negribam iegūt jūsu Zemi. Mēs tikai gribam, lai jūs ielaižat mūs savā pasaulē, gribam iegūt dzīves telpu, gribam sadarboties ar jums. Jūs dotu rrHims savas zināšanas, mēs jums — savējās.
— Tātad mēs izveidotu apvienotu komandu? — es precizēju.
— Jā, protams, — tās atteica.
— Un tālāk?
— Kā jūs to domājat — tālāk? — tās vai-* cāja.
— Kad mēs būsim apmainījušies ar zināšanām — ko darīsim pēc tam?
— Dosimies tālāk, — tās sacīja. — Uz citām pasaulēm. Kopā.
— Meklēsim jaunu civilizāciju? Jaunas atziņas?
— Protams, — tās atteica.
Kad Puķes runāja, viss izklausījās gaužām vienkārši. Bet tik vienkārši tas vis nebija; tik vienkārši nekas nevarēja būt. Nekad nekas nav bijis vienkārši.
Cilvēks varētu ar tām sarunāties dienām ilgi, bez mitas uzdot jautājumus un tomēr iepazīties vienīgi ar vispārējās situācijas aptuvenām kontūrām.
— Ir kāds apstāklis, kas jums jāievēro, — es sacīju. — Zemes cilvēki nepieņems jūs, ja vajadzēs balstīties uz aklu ticību vien. Viņiem precīzi jāzina, ko jūs gaidāt no mums un ko mēs varam gaidīt no jums. Cilvēkiem vajadzīga zināma garantija par sadarbošanās iespējām.