Nikola Jūna
Viss, itin viss
.
Manam vīram Deividam Jūnam, kurš atklāja manu sirdi.
manai gudrajai, skaistajai meitai Penijai, kura darīja to plašāku.
“Lūk, mans noslēpums, tas ir ļoti vienkāršs: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.”
Antuāns de Sent-Ekziperī. "Mazais princis”1
ES ESMU IZLASĪJUSI daudz vairāk grāmatu nekā jūs. Nav svarīgi, cik daudz jūs esat lasījuši. Es esmu izlasījusi vairāk. Ticiet - man tam ir bijis laiks.
Manā baltajā istabā, manām baltajām sienām, maniem mirdzoši baltajiem grāmatplauktiem krāsu piešķir vienīgi grāmatu muguriņas. 1as ir pilnīgi jaunas grāmatas cietā sējumā - es negribu nekādus baciļai-nus, lietotus mīkstos sējumus. Tās ierodas pie manis no Ārpasaules, degazētas un iesaiņotas plastmasas apvalkā ar vakuuma iepakotāju. Es gribētu redzēt aparātu, kas to veic. Iztēlojos, kā katra grāmata ceļo pa baltu konveijera lenti uz baltiem taisnstūrveida posteņiem, kur baltas robotu rokas to noslauka, nostrīķē, appūš un citādi sterilizē, līdz beidzot to var uzskatīt par pietiekami tīru, lai dotos pie manis. Kad atsūta jaunu grāmatu, mans pirmais uzdevums ir noņemt apvalku; tas ir process, kurā vajadzīgas šķēres un parasti tiek nolauzts vairāk nekā viens nags. Otrais uzdevums ir pirmajā lapā ierakstīt savu vārdu.
MadeUnae Vitīras ĪPAŠUMS
Es nezinu, kāpēc tā daru. Šeit nav neviena cita, izņemot manu māti, kura nekad nelasa, un manu medmāsu Kārlu, kurai nav neviena brīva brīža, jo viņai visu laiku jāvēro, kā es elpoju. Viesi pie manis ierodas reti, tāpēc nav neviena, kuram es varētu savas grāmatas aizdot.
Nav neviena, kuram vajadzētu atgādināt, ka viņa vai viņas plauktā piemirstā grāmata pieder man.
ATRADĒJAM ATLĪDZĪBA (Atzīmēt vēlamo)
Šī sadaļa man prasa visvairāk laika, un piedāvājums katrā grāmatā atšķiras. Reizēm atlīdzība ir grandioza, piemēram:
о pikniks kopā ar mani (Madelinu) ziedputekšņu pilnā magoņu, liliju un “Man in the moon“ samteņu laukā zem dzidri zilām vasaras debesīm;
о tēja kopā ar mani (Madelinu) bākā, Atlantijas okeāna vidū. pašā orkāna acī;
о snorkelēšana kopā ar mani (Madelinu) Molokini piekrastē, meklējot Havaju salu nacionālo zivi humuhu-munukunukuapua.
Reizēm atlīdzība nav tik grandioza, piemēram:
о gājiens kopā ar mani (Madelinu) uz lietotu grāmatu veikalu;
о pastaiga svaigā gaisā kopā ar mani (Madelinu) līdz kvartāla beigām un atpakaļ; о īsa saruna ar mani (Madelinu) par paša izvēlētu tēmu uz mana baltā dīvāna manā baltajā guļamistabā.
Reizēm atlīdzība ir vienkārši
es (Madelina).
MANA SLIMĪBA IR tikpat reta, cik pazīstama. Tas ir smaga kombinēta imūndeficīta (SKID) paveids, taču vairumam ir zināms kā “burbuļa sindroms”.
Būtībā man ir alerģija pret pasauli. Jebkas var izraisīt veselības pasliktināšanos. Tas var būt ķimikālijas, ko satur tīrīšanas līdzeklis, ar kuru ir noslaucīts galds, kam es nupat pieskāros. Tas var būt kādas smaržas. Tā var būt eksotiska garšviela, kas bijusi pievienota tikko notiesātajai maltītei. Tas var būt kaut kas viens vai visi, vai nekas no iepriekš minētā vai kaut kas pavisam cits. Neviens nezina, kas būs cēlonis, bet visi zina, kādas būs sekas. Mamma apgalvo, ka bērnībā es gandrīz nomiru. Tāpēc es atrodos četrās SKID sienās. Es nedrīkstu iziet no mājas, neesmu to pametusi septiņpadsmit gadus.
DIENAS
VESELĪBAS
LAPA
PACIENTA VĀRDS |
DATUMS |
APRŪPĒTĀJS |
0002921
г
IEELPU SKAITS MINUTE
0002921
ISTABAS TEMPERATŪRA
GAISA FILTRA STĀVOKLIS
0002921
- Fonētisko, - ieminos.
Viņa beidz pumpēt manšeti. Parasti man asinsspiedienu mēra un dienas veselības lapu aizpilda Karla, mana pilna laika medmāsa, taču mamma ir piešķīrusi viņai brīvdienu. Ir mana dzimšanas diena, un šo dienu mēs vienmēr pavadām kopā, divas vien.
Viņa uzliek stetoskopu, lai paklausītos manus sirdspukstus. Mammas smaids pagaist, un to aizstāj krietni nopietnākā ārstei raksturīgā izteiksme. Šo izteiksmi -nedaudz atturīgu, profesionālu un raižpilnu - viņas pacienti redz visbiežāk. Šaubos, vai tā sniedz viņiem mierinājumu.
Impulsīvi uzspiežu mammai uz pieres ašu buču, atgādinot, ka tā esmu tikai es, viņas mīļākā paciente, viņas meita.
Mamma atver acis, pasmaida un noglāsta man vaigu. Laikam, ja plāno piedzimt ar slimību, kas pieprasa nepārtrauktu uzraudzību, ir labi, ka ārstējošais ārsts ir mamma.
Dažus mirkļus vēlāk viņa velta man savu labāko es-esmu-ārsts-un-baidos-ka-man-jums-ir-sliktas-ziņas sejas izteiksmi. - Šī ir tava lielā diena. Varbūt tomēr uzspēlējam spēli, kurā tev ir kādas izredzes uzvarēt? Godīgo Pictionary?
Та kā parasto Pictionary divatā spēlēt īsti nav iespējams, mēs ieviesām Godīgo Pictionary. Viena zīmē, bet otra godīgi izsaka savu minējumu. Ja tiek atminēts pareizi, otra dabū punktus.
Es piemiedzu acis, raugoties uz mammu. - Mēs spēlēsim fonētisko, un šoreiz es uzvarēšu, - lepni paziņoju, kaut arī man nav nekādu izredžu viņu pārspēt. Visu šo gadu gaitā, kopš mēs spēlējam fonētisko Scrabble jeb Fonetik Skrabbl, es ne reizi neesmu viņu pārspējusi. Pēdējoreiz, kad spēlējām, es biju tuvu uzvarai. Bet ar pēdējo vārdu mamma iznīcināja mani, izspēlējot DZHINSI uz trīskāršajiem punktiem.
- Lai iet. - Viņa nošūpo galvu tēlotā līdzjūtībā. - Kā teiksi. - Mamma aizver smejošās acis, lai ieklausītos stetoskopā.
Atlikušo rītu mēs pavadām, gatavojot manas dzimšanas dienas tradicionālo vaniļas biskvīta kūku ar vaniļas krēma glazūru. Kad tā ir atdzisusi, es pārklāju kūku ar nesamērīgi plānu glazūras kārtu - tā, lai virspuse būtu tikai knapi nosegta. Mēs abas esam biskvīta, nevis glazūras cienītājas. Garnējumam uzzīmēju astoņpadsmit krēma margrietiņas ar baltām ziedlapiņām un baltu actiņu vidū. Sānus apdarinu ar baltiem drapējumiem.
- Ideāli. - Mamma palūkojas man pār plecu, kamēr lieku pēdējos punktus. - Gluži kā tu.
Pagriežos ar seju pret mammu. Viņa velta man platu, lepnu smaidu, taču acīs zaigo asaras.
- Tu. Esi. Traģiska, - saku un uzmetu mammai uz deguna krēma kriksi, kas sasmīdina un saraudina viņu vēl vairāk. Tik tiešām, parasti viņa nav tik jūtelīga, taču kaut kas manā dzimšanas dienā allaž padara viņu raudulīgu un līksmu vienlaikus. Un, ja viņa ir raudulīga un līksma, arī es esmu raudulīga un līksma.
- Es zinu, - viņa izsaucas, bezpalīdzīgi paceļot rokas gaisā, - esmu pilnīgi nožēlojama. - Mamma iekļauj mani apskāvienā un cieši saspiež. Glazūra ieķep man matos.