***
Hjū ar interesi aplūkoja Kapteini. Vecis bija maz izmainījies, tikai varbūt kļuvis vēl resnāks.
Kapteinis ērti iekārtojās krēslā un paņēma no galda ziņojumu.
- Kas par lietu? - Viņš nicinoši pajautāja. - Es te neko nesaprotu.
Pret Hoilandu kā apsūdzības liecinieks uzstājās Morts Tailers. Šādu notikumu pavērsienu Hjū nebija paredzējis, un šis fakts nevarēja nesaasināt viņa bailes. Viņš pat parakņājās atmiņā, mēģinot atrast vismaz kādu pavedienu, kas varētu pamodināt Tailera simpātijas pret sevi, taču šoreiz neko neatrada. Morts noklepojās un sāka:
- Runājam par kādu Hjū Hoilandu, Kapteini, kurš bija viens no jūsu jaunākajiem Zinātniekiem.
- Zinātnieks? Kāpēc viņa lietu neizskata Padome?
- Tāpēc, ka viņš vairs nav Zinātnieks, kaptein. Viņš pārbēga pie mjutiem, bet tagad ir atgriezies, lai sētu ķecerību un nemierus un grautu jūsu varu.
Kapteinis uzmeta Hjū atklāti naidīgu tāda cilvēka skatienu, kurš nevarēja pieļaut mēģinājumus graut viņa prerogatīvas.
- Tā ir taisnība? - Viņš uzrēca. - Ko tu pats teiksi, Hoiland?
- Tie ir meli. Kapteini, - Hjū atbildēja. - Viss, ko es esmu teicis, tikai apstiprina mūsu seno uzskatu, ar kuriem mēs dzīvojam, patiesīgumu. Es nekad neesmu mēģinājis noliegt mūsu Mācību, gluži pretēji, man izdevās atrast vēl dziļākus pierādījumus par tās pareizību...
- Vairs neko nevaru saprast, - kapteinis viņu pārtrauca. - Viņu apsūdz ķecerībā, bet viņš apgalvo, ka tic Mācībai. Ja neesi vainīgs, kā tu nokļuvi šeit?
- Es varu paskaidrot, - ierunājās Ertcs.
- Ceru, ka vismaz tu to izdarīsi, - kapteinis noburkšķēja. - Nu tad liec galdā.
Ertcs ziņoja par Hoilanda atgriešanos un viņa dīvainajiem stāstiem. Pieturēdamies pie faktiem. Galvenajam Inženierim tomēr izdevās tiem piešķirt vajadzīgo nokrāsu. Hjū uzreiz ierunājās:
- Manu izteikumu būtība, Kapteini, ir tajā, ka augstākajos klājos ir vietas, kur var tiešā veidā aplūkot mūsu ticības patiesīgumu: ka Kuģis patiešām pārvietojas; kur var redzēt Džordana plānu darbībā. Tas ir nevis ticības noliegums, tas ir ticības apliecinājums. Es neprasu, lai jūs ticētu maniem vārdiem, pats Džordans apstiprinās manu patiesīgumu.
Sajutis Kapteiņa neizlēmību, sarunā iesaistījās Morts Tailers:
- Kapteini, es uzskatu par savu pienākumu analizēt un iesniegt visas iespējamās šī neticamā gadījuma versijas. Hoilanda neticamajam un smieklīgajam stāstam ir divi vispamatotākie izskaidrojumi: vai nu viņš ir vienkārši iesīkstējis ķeceris, vai arī slepens mjuts un sazvērestības dalībnieks, lai mūs iemānītu lamatās un nodotu mjutu rokās. Bet ir vēl trešais izskaidrojums, kas ir žēlsirdīgāks pret apsūdzēto, un dziļi sirdī man šķiet, ka tas ir pareizais. Hoilanda lietas materiālos teikts, ka piedzimstot, inspektors bijis nopietni noraizējies par mazuļa galvas izmēriem un izvirzījis jautājumu par tā nosūtīšanu uz Konverteru. Bet, tā kā novirze no normas bija neliela, inspektors tomēr Hoilandu palaida. Man šķiet, ka šausmīgās mokas, kuras viņš piedzīvoja nebrīvē pie mjutiem, galīgi sagrāva viņa jau tāpat pēc dabas nestabilo saprātu. Nabags vienkārši nesaprot, ko viņš stāsta.
Hoilands paskatījās uz Taileru ar zināmu cieņu. Šitas gan pilnībā reputāciju attīrīja, gan apsūdzību ķecerībā atcēla un, piedevām, simtprocentīgi nodrošināja Lidojumu!
Kapteinis atmeta ar roku.
- Pietiek tērēt manu laiku. - Viņš pagriezās pret Ertcu. - Ir kādas rekomendācijas šajā lietā?
- Tieši tā, ser Kapteini. Konverters.
- Nu tad labi. Bet es nesaprotu, Ertc, kāpēc mani jātraucē šitādos te sīkumos? Tev savā nodaļā jāspēj uzturēt disciplīna pašam.
- Klausos, Kapteini.
Kapteinis novērsās no galda, gatavojoties piecelties.
- Rekomendācija pieņemta un apstiprināta. Visi brīvi.
Par tik stulbu netaisnību Hjū kļuva nikns. Viņi pat nevēlējās iepazīties ar reālajiem pierādījumiem par viņa taisnību un nevainību. Viņš sadzirdēja, kā kāds uzkliedz:
- Pagaidiet! - un saprata, ka kliedz pats. Kapteinis paskatījās uz viņu.
- Pagaidiet, - Hjū turpināja. Vārdi radās paši no sevis:
- Pagaidiet! Tas nemaina lietas būtību, jo jūs esat tik pārliecināti par savu gudrību, ka pat acis neatverat, kad jums vienkārši tiek lūgts paskatīties! Bet vienalga, vienalga, tas lido!
***
Hjū bija daudz laika pārdomām. Viņš atkal sēdēja ieslēgts un gaidīja, kad Konverteram ievajadzēsies kārtējā masas porcija, lai ražotu enerģiju, un viņam pašam vajadzēja kļūt par šīs masas porciju. Hjū atkal un atkal izanalizēja savas kļūdas. Tas, ka viņš nekavējoties, bez sagatavošanās, visu izlika Billam Ertcam, izrādījās vislielākā kļūdas daļa. Nu nevajadzēja paļauties uz seno draudzību, kas, atklāti sakot, nekad nebija īpaši tuva. Vispirms bija vajadzīgs to pārbaudīt, nevis līst pa galvu pa kaklu ar savu stāstu. Otrā kļūda aprēķinos bija Morts Tailers. Izdzirdot Tailera vārdu, Hjū tūlīt vajadzēja noskaidrot, cik daudz Ertcs ieklausās viņa viedoklī un kāda ir Morta ietekme uz viņu.
Viņš bija pazīstams ar Taileru jau sen un viņam vajadzēja atcerēties, ka no šī cilvēka jāuzmanās.
Hjū tagad šeit sēž, apzīmēts vai nu kā mutants, vai kā ķeceris. Etiķete tomēr nemaina lietas būtību - ir taču vienalga, par ko iemetīs Konverterā. Hjū apdomāja, ka varētu mēģināt tiesnešiem paskaidrot, no kurienes cēlušies mutanti. Pats par to viņš bija uzzinājis, lasot vecos žurnālu ierakstus Džo-Džima rūpīgi sazagtajā bibliotēkā. Nē, šo ideju nāksies noraidīt ... Mutantu dzimšanu izraisīja kosmiskais starojums, bet kā cilvēkiem pateikt par starojumu no ārpuses, ja viņi vispār nespēj saprast, kas ir šī “ārpusē”? Nē, viņš pats visu bija sabojājis, vēl pirms viņu aizvilka pie Kapteiņa.
Durvju čīkstoņa pārtrauca garīgo paššaustīšanu. Hjū nebaroja bieži, un bija par agru kārtējai maltītei. Vai tiešām jau atnākuši viņam pakaļ? Hjū bija nolēmis, ka uz Konverteru nedosies viens.
Vismaz vienu no šiem stulbeņiem paņems sev līdzi.
Bet viņš kļūdījās. Atskanēja mīksta, mīlestības piepildīta balss:
- Dēliņ, dēliņ, kā tad tā?
Pār viņu noliecās viņa pirmais skolotājs, leitnants Nelsons, novājējis un novecojis.
Tikšanās abus ļoti saviļņoja. Vecītis, kuram nebija bijis savu bērnu, ļoti cerēja uz savu skolnieku, pat loloja sapni, ka kādreiz Hjū sēdīsies Kapteiņa vietā. Viņš nekad to nebija teicis pašam Hjū, nevēlējās jaunekli sabojāt ar iedomību. Večuks šausmīgi skuma, kad viņa zēns pazuda. Un tagad viņš atgriezies kā cilvēks, kurš apkaunots un notiesāts uz nāvi.
Hjū bija tikpat sarūgtināts kā vecais. Viņš ļoti mīlēja savu skolotāju, viņam bija vajadzīgs atbalsts un viņš vēlētos sagādāt prieku, taču, stāstot par saviem piedzīvojumiem, viņš ar rūgtumu pārliecinājās, ka Nelsons to vienkārši nespēj uztvert par neko citu kā par ārprātu, un drīzāk gribētu, lai Hjū nomirst ātrā nāvē Konverterā, nekā dzīvo un izsmej senās ticības dogmas.
Tikšanās abiem bija tik sāpīga, ka drīz večuks piecēlās, lai dotos prom.
- Vai es varu tev kaut kā palīdzēt, dēliņ? Vai tevi baro labi?
- Pietiekoši, - Hjū sameloja.
- Atsūtīt kādu?
- Nē, paldies. Vispār, vai jūs varētu atsūtīt man nedaudz tabakas? Jau sen neesmu košļājis.
- Labi. Vai vēlies redzēt kādu no saviem tuviniekiem?
- Vai tad tas ir iespējams? Es domāju, ka satikšanās šeit ir aizliegtas.