Vecais resnais muļķis jau sen ir pārdzīvojis sev atvēlēto, un jēgas no viņa...
Narbijam vienkārši bija līdz kaklam apnicis pierunāt šo veci, lai viņš atdotu nepieciešamos rīkojumus. Jā, ja Padome tieši šajā brīdī saskarsies ar nepieciešamību izvēlēt jaunu Kapteini, tad būs tikai viens piemērots kandidāts ...
Narbi aizvēra grāmatu. Lēmums bija pieņemts. Nolēmis novākt kapteini, Narbi nejuta ne kaunu, ne sirdsapziņas pārmetumus, ne grēka vai nodevības nastu. Viņš nicināja šo Kapteini, taču nekad nebija izjutis pret viņu nekādas naida jūtas, tāpēc viņa nodomā nogalināt Kapteini nebija ne miņas no personīga naida. Narbi savus plānus realizēja, balstoties uz viscildenākajiem valstsvīra motīviem. Viņš no sirds ticēja, ka rīkojas visas Ekipāžas labā, ka viņa mērķis ir godprātīga administrēšana, kārtība, disciplīna un labs ēdiens visiem. Nepieciešamība nosūtīt kādu Lidojumā, lai sasniegtu lielus mērķus un kopējo labumu, viņā neizraisīja ne mazāko nožēlu, un viņš neizjuta neko ļaunu pret šiem cilvēkiem, nekādu naidu.
- Kāda Hafa tu rakņājies pa manu galdu?
Narbi pagriezās un ieraudzīja nelaiķi Bilu Ertcu, kurš ar neapmierinātu izskatu noliecās pār viņu. Narbi vispirms ilgi skatījās uz Billu, pēc tam lēnām aizvēra muti. Viņš bija tik pārliecināts par Galvenā Inženiera nāvi pēc tā pazušanas uzbrukuma laikā, ka viņam bija smags trieciens redzēt Ertcu savā priekšā dzīvu un dusmīgu. Bet viņš ātri saņēma sevi rokās.
- Bill! Džordans ar mums! Mēs taču domājām, ka tu aizgāji Lidojumā! Sēdies, sēdies un ātri pastāsti, kas ar tevi notika.
- Es, protams, apsēdīšos, ja tu aizvāksies no mana krēsla, - Ertcs indīgi atcirta.
- Atvaino, atvaino. - Narbi ātri izlīda no galda un pārcēlās uz pretējo krēslu. - Bet tagad, - Ertcs turpināja, ieņemot savu vietu, - esi tik laipns un paskaidro, kāpēc tu rakņājies pa maniem papīriem.
Narbi izdevās izlikties aizvainotam.
- Bet vai tad tas nav skaidrs? Mēs domājām, ka esi gājis bojā. Pirms jauna Galvenā Inženiera ievēlēšanas kādam jābūt atbildīgam par tavu nodaļu. Es izpildīju Kapteiņa pavēli.
Ertcs skatījās viņam tieši acīs.
- Nelej nu, Narbi. Mēs abi gan zinām, kurš domā Kapteiņa vietā, visbiežāk to darām paši. Pat ja tu patiešām domāji, ka esmu miris, varēji nu pagaidīt nedaudz ilgāk, pirms ielīdi manās atvilktnēs.
- Bet patiešām, vecīt, tas nu ir par daudz. Ja cilvēks pazūd pēc mjutu uzbrukuma, tad ir pilnīgi loģiski pieņemt, ka viņš devies Lidojumā.
- Labi, atstāsim to. Kāpēc manu vietu neaizņēma Morts Tailers, kā tam vajadzētu būt manas prombūtnes laikā:
- Morts jau Konverterā.
- Ko? Nogalināts? Bet kas deva pavēli nosūtīt uz Konverteru? Šāda masa radīs pārāk lielu slodzi.
- Pavēlēju es. Viņa ķermeņa svars bija gandrīz tāds pats kā Hoilandam, bet Hoilands tā arī netika līdz Konverteram.
- “Gandrīz” un “pilnīgi” nav viens un tas pats, it īpaši, ja mums darīšana ar Konverteru. Nāksies pārbaudīt. - Un Ertcs piecēlās.
- Neuztraucies, - sacīja Narbi, - es jau arī neesmu nekāds Zemnieks, un šo to sajēdzu inženierzinātnēs. Es pavēlēju Tailera svaru pielāgot pārstrādes grafikam, ko tu sastādīji Hoilanda ķermenim.
- Labi. Pārbaudīšu pēc tam. Ar lieko mēs arī nevaram mētāties.
- Starp citu, par svara racionālu izmantošanu, - Narbi nevainīgi sacīja, - es atradu tavā galdā pāris Nevajadzīgās grāmatas.
- Nu, un tad?
- Tev taču zināms, ka tās tiek definētas kā masa, ko Konverters pārstrādā enerģijas ražošanai.
- Nu zināms. Bet tev vajadzētu zināt, kurš ir atbildīgs par enerģijas ražošanu.
- Tu. Bet kāpēc šīs grāmatas atrodas uz tava galda?
- Atļauj aizrādīt, dārgais Kapteiņa favorīt, ka tikai man ir dotas tiesības spriest, kur glabāt Konverteram paredzētās lietas.
- Protams, protams, tev atkal taisnība. Paklau, ja Konverteram tās šobrīd nav vajadzīgas, vai es varu tās paņemt palasīt?
- Ņem, lūdzu, bet esi prātīgs. Es tās izsniegšu pret kvīti, bet tu par to citiem nestāsti.
- Paldies. Senajiem cilvēkiem bijusi spilgta iztēle. Protams, pilnīgi murgi, taču patīkama izklaide.
Ertcs izklaidīgi sagatavoja kvīti par divām grāmatām un izsniedza tās Narbi lasīšanai. Ertca domas nodarbināja pavisam kas cits, kā un kad sākt apstrādāt Narbi. Viņš labi saprata, ka lietā, kuru plāno viņš un viņa asinsbrāļi, bez Fineasa iztikt nevarēs. Šī cilvēka nostāja var būt izšķiroša. Pārvilkt viņu savā pusē ...
- Fin, - viņš beidzot teica, kad Narbi nolika parakstīto kvīti uz galda, - es sāku apšaubīt mūsu rīcības pareizību Hoilanda lietā.
Narbi pārsteigts paskatījās uz viņu.
- Nē, es neticu visām šīm nejēdzībām, kuras viņš tur sastāstīja, - steidzīgi piebilda Ertcs. - Bet man šķiet, ka mēs palaidām garām labu iespēju. Mums vajadzēja piespēlēt Hoilandam un caur viņu iziet uz mjutiem. Mēs vēlamies pievienot viņu teritoriju, bet visi mūsu plāni ir balstīti uz pieņēmumiem, nevis pilnīgi ticamu informāciju. Cik viņu ir, kādas ir viņu stiprās puses, kā viņi ir organizēti, mēs īsti neko nezinām. Turklāt mums būs jākaro svešā teritorijā. Bet augšējie klāji mums vispār ir "balta lapa". Mums vajadzēja izlikties, ka noticam Hoilandam un izdabūt no viņa pēc iespējas vairāk informācijas.
- Uz kuru diez vai varētu paļauties, - sacīja Narbi.
- Nemaz nebūtu vajadzības paļauties tikai uz viņa vārdiem. Galu galā viņš mums piedāvāja drošu pāreju caur mjutu zemi, mēs paši būtu palūkojušies, kas ir kas.
- Tu to nopietni? Jebkurš Ekipāžas loceklis, kurš uzticas mjutiem, nedodas uz bezsvaru, bet gan Lidojumā! - Narbi bija gluži pārsteigts.
- Nu nezinu, nezinu, - Ertcs iebilda. - Man radās iespaids, ka Hoilands pats ticēja savam teiktajam. Turklāt…
- Kas "turklāt"? Visas šīs blēņas par Kuģa kustību? Nesatricināmā Kuģa? - Narbi ar dūri uzsita pret sienu. - Kā lai notic šādām nejēdzībām?
- Hoilands, re, noticēja. Nu, labi, piekrītu, viņš ir reliģisks fanātiķis. Bet viņa fanātisms uz kaut ko taču balstās? Viņš tur augšā ieraudzīja kaut ko pilnīgi neticamu un uztvēra to savā interpretāvijā, ko pēc tam arī pastāstīja mums. Mums bija jāizmanto viņa aicinājums, doties augšā un iepazīties ar šo viņa atklājumu, kaut vai tikai tāpēc vien, lai pa ceļam izpētītu mjutu klājus.
- Milzīga vieglprātība!
- Un nepavisam ne. Acīmredzot starp mjutiem viņam ir liela ietekme, citādi kāpēc viņi to būtu atbrīvojuši un izglābuši? Ja viņš saka, ka garantē drošu pārvietošanos caur viņu klājiem, tad laikam jau zina, par ko runā.
- Kāpēc tu esi izmainījis savu viedokli?
- Manu viedokli izmainīja šis uzbrukums. Nekad dzīvē nebūtu noticējis, ka mjutu banda riskēs ar savu ādu, lai izglābtu vienu cilvēku. Bet tiklīdz tas notika, biju spiests pārskatīt savus uzskatus. Abstrahējot Hjū stāstu, es varu pateikt tikai vienu: mjuti gatavi par viņu cīnīties un, visticamāk, gatavi viņam paklausīt. Bet ja tā, tad uz viņa reliģisko fanātismu varētu paskatīties caur pirkstiem, bet pašu Hjū izmantot, lai izveidotu kontroli pār mjutiem, neuzsākot karu un asinsizliešanu.